Augusta pēdējā piektdienā, Naujenes pagasta Slutišķu sādžā bija pulcējušies trīs desmiti interesentu, lai piedalītos Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) īstenotā projekta “NAT-PROGRAMME” rīkotajā zālāju biotope grupas noslēguma seminārā – talkā. Šajā dienā Slutišķos plecu pie pleca strādāja ne tikai projekta komanda un DAP Latgales reģionālās administrācijas darbinieki, bet arī pārstāvji no Daugavpils novada domes, Naujenes pagasta pārvaldes, Naujenes novadpētniecības muzeja un citi zālāju apsaimniekošanā ieinteresētie.
Slutišķu vecticībnieku sādžas apkārtne ir īpaša vieta: Eiropas nozīmes dabas aizsardzības tīkla Natura 2000 teritorija, aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava”, kas izveidota dabas un kultūrainavas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai..
Jāatzīmē, ka zālāju biotopi – dabiskās pļavas un ganības ir kultūrvēsturisku ietekmju rezultātā veidojusies ainaviski estētiska vide. Augu sugu daudzveidībā bagātie zālāji ir dabas un cilvēka kopdarba rezultāts. Savulaik Slutišķu pakalnu virsotnēs ir gan sēta labība, gan nogāzēs ganīti lopi, tomēr pametot zālāju apsaimniekošanu uz vairākiem gadu desmitiem – atmatas aizauga ar krūmiem un priedēm, ganībās uz nogāzēm veidojās bieza kūla – veidojot vienmuļu augāju un samazinot zālāju bioloģisko daudzveidību. Tāpēc pēc ilgstoša tradicionālās izmantošanas pārtraukuma, nepieciešami bija vides atjaunošanas darbi, lai nepieļauto šo ES nozīmes biotopu tālāku degradāciju un iznīkšanu.
Šobrīd trīs gadus pēc krūmu tīrīšanas, kontrolētas dedzināšanas un pirmreizējās pļaušanas šis zālājs ir sācis atgriezties labvēlīgā stāvoklī, bet lai to nodrošinātu un uzturētu ir nepieciešama regulāra apsaimniekošana. Pārņemot iesākto, tādejādi veicinot ilgtspējīgu sadarbību starp DAP, pašvaldību un privātajiem uzņēmējiem, turpmākos darbus ir uzņēmušies vietējie apsaimniekotāji, kas 25. augusta talciniekiem bija sarūpējuši darāmo, ar roku darbu nopļaujot stāvās nogāzes.
Pasākuma nobeigumā, talciniekus sagaidīja nule kā izdotās grāmatas par dabisko zālāju apsaimniekošanu atvēršana. Grāmatas autore Solvita Rūsiņa ieskicēja talcinieku paveiktā ieguvumus šai skaistajai vietai un vērtīgajam biotopam. Līdz ar izdalītajām grāmatām un autogrāfiem S. Rūsiņa talkas dalībniekiem izteica visdziļāko pateicību, jo dzeltenā kaķpēdiņa, lielais mārsils, zilganā kelērija, cekulainā ziepenīte, pavasara drojenīte, sīpoliņu gundega u.c. augi un pļavu apdzīvojošās bezmugurkaulnieku un putnu sugas pateikt skaļu „paldies” mums nevar – tās var tikai atgriezties ziedēt, augt un dzīvot Slutišķu pakalnos, lai ar savu krāšņo daudzveidību bagātinātu Latgales kultūrainavu.
