Katru gadu Rēzeknē notiek latgaliešu kultūras balvas „Boņuks” pasniegšanas ceremonija. 2017. gada laureātus uzzināsim nākamgad 25. februārī, bet jau šobrīd var pieteikt pretendentus balvas konkursam. Tā būs desmitā reize, kad Latgales keramiķu Vēsmas un Aivara Ušpeļu mālā iemūžinātais puisēns Boņuks ar sunīti Žiku no Jāņa Streiča filmas „Cilvēka bērns” tiks piešķirta cilvēkiem, kuri izdevuši jaunu grāmatu vai sacerējuši jaunu skaņdarbu, radījuši jaunu kino vai izglītojošu projektu, kas ir ar latgaliskuma kvalitātes zīmi. Tāpat katru gadu tiek pasniegta balva par mūža ieguldījumu. Pēdējā piecgadē ar māla „Boņuku” sumināta Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda kordiriģente un jaunās diriģentu paaudzes skolotāja Terēzija Broka, katoļu baznīcas priesteris Alberts Budže, latgaliešu grāmatu izdevējs Jānis Elksnis, žurnāla „Katoļu dzeive” pirmā un vienīgā redaktore Maruta Latkovska un citi.
Kvalitātes zīme
Grupas „Bez PVN” mūziķis, vairāku latgalisku projektu autors Guntis Rasims, kurš kopā ar Juri Viļumu un Oskaru Ostrovski ir stāvējis pie balvas „Boņuks” šūpuļa, atminas, ka šīs balvas vēstures pirmsākumi sakrita ar visa latgaliskā uzplaukumu. „Tā bija 2008. gada nogale. Laiks, kad „Latgolys Radejis” ietekmē turpinājās latgaliskā uzplaukums. Toreiz bija daudz darbu dažādās kultūras jomās. Ar „Boņuku” vēlējāmies panākt, lai cilvēki vairāk domātu par kvalitāti, lai radītu latgaliskās vērtības. Tāpat gribējām iedibināt pasākumu, lai visiem sabiedriski aktīviem latgaliešiem būtu iemesls sanākt kopā, lai varam palūkoties uz otra darbiem un veikumu gada garumā,” uzsver Guntis sarunā ar „Latgales Laiku”.
Pazīstamā latviešu prozaiķe un dramaturģe Inga Ābele, kura bija godalgota par Francim Trasunam veltīto grāmatu „Klūgu mūks”, saka, ka balva „Boņuks” ir māla puisēns ar suni, kas tik silti ieguļas plaukstā, un vienlaikus ir trausla, sarkana līnija, kas sasien kopā laikus no Jāņa Klīdzēja caur Jāni Streiču līdz pat mūsdienu Rēzeknes „Goram” .
Pateikt paldies tiem, kuri nepagurst strādāt Latgales un latgaliskā labā -- tāda ir balvas „Boņuks” misija, teic Ilga Šuplinska, vairāku balvu „Boņuks” laureāte, tostarp nominācijā „Gada cilvēks”, latgaliešu valodas aizstāve, sabiedriskā darbiniece, zinātniece, pasniedzēja.
Tikmēr vairāku pretendentu un pasākumu pieteicējs, žūrijas pārstāvis un arī laureāts, bet šobrīd 12. Saeimas deputāts Juris Viļums uzskata, ka, pasakot paldies ar balvu „Boņuks” izcilākajiem darītājiem, organizatori reklamē viņu darbu un iedrošina citus vairāk strādāt latgaliskajā druvā.
Balvas „Boņuks” misija ir pateikt paldies tiem, kuri ir vērtīgi, aktuāli vai ilgi darbojušies latgaliešu kultūras jomā, atzīst dzejnieks, prozaiķis, TV žurnālists un pedagogs Valentīns Lukaševičs. Arī viņš ir saņēmis vairākas balvas „Boņuks”, tostarp par Latvijas TV raidījumu „Cytaidi latviskais”, kur konkrētu cilvēku stāsti palīdz visai Latvijai saprast, kas ir Latgale un kāds ir latgalietis.
Laureāti dzimst karstos strīdos
Ilga Šuplinska, būdama arī konkursa žūrijas pārstāve, uzsver, ka bieži vien notiek karsti strīdi, kam balvu piešķirt, jo katru gadu ekspertiem jāizvērtē vairāk nekā 200 personības un notikumi. „Tā ir latgaliešu kultūras balva, tātad akcents tiek likts uz latgaliešu valodu un sasniegumiem beidzamā gada laikā,” saka Ilga, piebilstot, ka katrs no mums var piedalīties balvas „Boņuks” organizēšanā, piemēram, iesakot jaunas nominācijas vai piesakot pretendentus.
„Visi, kurus piesaka balvai, var sev uzsist uz pleca, ka ir izdarīts gana labs darbs un ka esi ticis starp labākajiem,” saka G. Rasims.
Konkursu „Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks”” rīko Latgales vēstniecība „Gors” un draugi, proti, Latgaliešu sabiedriskās organizācijas „Kukuži”, „Latgolys Zvaigzne”, „Latgolys studentu centrs”, „Latgolys Etnokultūras centrs”, „Latgolys Producentu grupa” un citi.
„Boņuku” dāvina tālāk
„Balva „Boņuks” ir latgaliešu atzinība manam darbam un tas man nozīmē ārkārtīgi daudz. Kad saņemu balvu, man ir prieks par savu darbu, kas mani pašu darījis citādu, licis augt un pilnveidoties,” saka Inga Ābele.
V. Lukaševičs atzīstas, ka mājās nav nevienas „Boņuka” statuetes, jo atdāvina tās. „Nebēgu no balvām un arī nedzenos pēc tām. Svarīgi ir nepalikt par kāzu ģenerāli vai iedomīgu cilvēku,” saka dzejnieks.
„Es darītu arī tad, ja balvas „Boņuks nebūtu. Lai gan pamatjoma, kurā strādāju, ir zinātne, taču mana pārliecība ir, ka maniem pētījumiem vai radītajiem produktiem (grāmatām, DVD, datorspēlēm, pasākumiem) ir jāiet tautā, jārada vērtības, netieši jāaudzina, lai būtu vairāk pārliecības par sevi un savu novadu,” saka I. Šuplinska.
Vaicāti par līdzgaitniekiem, kuri ir pelnījuši balvu „Boņuks”, uzrunātie raksta varoņi ieteica laureātu saimei piepulcināt visus Latgales bibliotekārus, vecākus, kuru bērni runā latgaliski, Latgales kongresa simtgades rīkotājus, režisoru Viesturu Kairišu, Ivo Grigali par projektu „Latgalīšu reps”, tāpat populāros mūziķus Kārli Kazāku, Donu, Intaru Busuli, kuri dzied latgaliski.
UZZIŅA
Daži balvas „Boņuks” laureāti
- mākslinieks Gļebs Panteļejevs
- rģelniece Iveta Apkalna
- dzejniece Anna Rancāne
- latgaliski rakstošais ziņu portāls „Lakuga.lv”
- Latgales vēstniecība „Gors”
Daži darbi, kuriem piešķirta balva „Boņuks”
- dokumentālā filma „Latgolys laikadečs”
- Naaizmierstulis konkurss Aglonas vidusskolā
- Anitas Ločmeles, pseidonīms Danskovīte, luga „Ontons i Anne”
- Ata Auzāna un „Oranžā kora” dziesma „Kur gaismeņa”
- Valda Lūriņa luga „Latgola.lv”
