„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. novembris
Sestdiena
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
-2.7 °C
nedaudz mākoņains

Kabatzaglis savu upuri neizvēlas nejauši

freeimages.com

Ģērbies biezā ziemas jakā, uzvilcis kapuci un austiņās klausoties mūziku, pasažieris iekāpj sabiedriskajā transportā un pat nejūt, ka viņa kabatā jau paviesojies zaglis. Kabatzagļi savus upurus neizvēlas nejauši, bet gan iepriekš rūpīgi noskata no neuzmanīgo vidus. Rudenī un ziemā kabatzagļa palīgs ir arī potenciālā upura biezais apģērbs. Tāpēc Valsts policija (VP) vērš iedzīvotāju uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas jāņem vērā, lai gada pirmajā mēnesī nepiemeklētu vilšanās, informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Kabatzādzības ir aktuāla problēma gadu no gada. Valsts policija 2016. gadā Rīgas reģionā ir reģistrējusi 75 kabatzādzības. Savukārt 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos - 69 kabatzādzības.

Visbiežāk kabatzādzības notiek sabiedriskās vietās, kur ir lieli ļaužu pūļi. Līdz ar to lielākais kabatzādzību skaits notiek Rīgas centrā – sabiedriskajā transportā, to pieturās, stacijā, tirgū, Vecrīgā, pazemes gājēju tuneļos un tirdzniecības centros. Zādzības var notikt jebkurā diennakts laikā, bet lielākais kabatzādzību skaits tiek izdarīts no rītiem un vakaros, kad cilvēki dodas uz un no darba ar sabiedrisko transportu.

Par zagļu upuriem parasti kļūst neuzmanīgi cilvēki un aizmugurējo kabatu dēvē par “zagļa kabatu”. Kad cilvēks, iekāpjot transportlīdzeklī, mēģina ieņemt labāko vietu, viņš nepievērš uzmanību savām personīgajām mantām, tāpēc garnadzis var nemanāmi iebāzt roku kabatā, lai izvilktu mobilo telefonu vai maku.

Lai cīnītos ar šo noziegumu veidu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kabatzādzību apkarošanas grupa ik dienu strādā zagļu iecienītākajās vietās. Policisti ierastos zagļus jau pazīst un zina šādu personu rīcības psiholoģiju, tāpēc var tos identificēt vēl pirms nozieguma izdarīšanas.

 Tā, piemēram, īsi pirms Ziemassvētkiem Kabatzādzību apkarošanas grupas policisti iepriecināja kādu gandrīz 90 gadu vecu sievieti, atgūstot viņai nozagto maku ar 200 eiro. Tobrīd policisti veica darba pienākumus Āgenskalna tirgus rajonā un pamanīja vīrieti, kurš brīdī, kad notika iekāpšana sabiedriskajā transportā, sirmgalvei no kabatas izvelk maku. Sieviete noziegumu pat nebija pamanījusi, bet zaglis pirms transportlīdzekļa durvju aizvēršanās jau bija no tā izlecis. Par spīti ļaundara pretošanās mēģinājumiem, tuvumā esošie policisti viņu aizturēja un uzmeklēja cietušo sievieti, lai atdotu viņas maku ar naudu.

Tāpat zagļi ļoti bieži tiek notverti, pateicoties atsaucīgiem iedzīvotājiem, kuri ir pamanījuši, ka kāds cits pilsonis tiek apzagts, un nepaliek vienaldzīgi. Drošības apsvērumu dēļ nevajadzētu censties zagli aizturēt pašu spēkiem, bet gan ziņot policijai pa tālruni 110, iegaumējot ļaundara pazīmes.

     Lai nekļūtu par kabatzagļa upuri, jāatceras daži vienkārši ieteikumi:

  • sabiedriskās vietās jābūt īpaši vērīgam;
  • maki, telefoni un citas vērtīgas mantas jāglabā iekškabatās;
  • nedrīkst vērtīgas mantas glabāt mugursomā;
  • rokassomas un plecu somas jānēsā priekšpusē un pēc iespējas tās jāpietur.