Sebastians Boldts paplašina Latgales robežas

Sebastians Boldts ir vācu tūrisma uzņēmējs, kurš pēc četriem dzīves gadiem Krāslavas novadā sauc Latviju par mājām.

Patīk Latgale un tās cilvēki

 "Man ļoti patīk dabas stūrītis, kur atrodas mūsu viesu māja „Upes dižvietas”. Man ļoti patīk Latgale, cilvēki, patīk Rīga un Jūrmala. Man te ir darbs. Un, ja cilvēkam kaut kas ļoti patīk un ja viņam ir darbs, tad viņš jūtas kā mājās. Kāpēc tūrisms? Palūkosimies uz vācu tūristu. Viņš zina, kas ir Latvija un kur tā atrodas. Taču šī pazīšana sākas un beidzas ar Rīgu un Jūrmalu. Kopš vācu tūrists sācis braukt uz „Upes dižvietām”, pārliecinos, ka Latgales tūrisma piedāvājums ir interesants Vācijai, kur dzīvo apmēram 60 miljoni cilvēku. Un vislabākā reklāma ir ne tikai internets, bet arī vāciešu stāsti, kurus viņi, pārbraukuši no ceļojuma, stāsta radiem, draugiem, kolēģiem. Kad atbrauc jauna tūristu grupa, viņi saka, ka dzirdējuši paziņas stāstām, ka Latgalē ir neskarta daba, garšīgs alus un viesmīlīgi cilvēki. Pēc tam jau viņi paši pēc savas ciemošanās, kur pārliecinās, ka dzirdētie stāsti ir patiesi, dodas mājās kā dzīvs reklāmas avots," saka Sebastians.

„Upes dižvietas" atrodas krāšņā Daugavas krastā Dabas parka "Daugavas loki" teritorijā. Sebastians atminas, ka vecāki un viņš, tobrīd berlīnieši, sprieduši par vecumdienām klusā dabas stūrītī. Pateicoties draugam, kurš savulaik kādu laiku dzīvoja Daugavpilī, lai apgūtu krievu valodu, Sebastiana tēvs sameklēja un iegādājās vecu māju. Tā kā Sebastians jau iepriekš Vācijā strādāja tūrisma jomā, ģimene nolēma, ka „Upes dižvietās” attīstīs tūrismu. Sebastins, tobrīd jau 30 gadus vecs, piekrita šai idejai, jo vēlējās strādāt patstāvīgi, nevis birojā, un samainīt pilsētu pret dzīvesvietu pie dabas.

Vispirms „Upes dižvietās” tika pārbūvēta dzīvojamā māja. Pirmajā stāvā dzīvo Sebastians ar draudzeni, bet otrais stāvs atvēlēts tūristiem. Vēlāk Sebastians un tēvs, pieaicinājuši meistarus, uzbūvēja kempingu un guļbūvi -- pirti, kur vasarā sauna pārtop par guļamtelpu. Krastā ir uzslieta lapene. Gan no pirts, gan no lapenes paveras krāšņas skats uz Daugavu, kur akmeņainā krasta dēļ nav iespējams peldēties, taču tur var noķert labus lomus, turpat ugunskura vietā izvārīt zupu. Pagalmā ganās kazas, bet saimniecības ēkā ziemas saules staros gozās vistas, turpat atrodas trušu būri. Šos mājdzīvniekus Sebastians nopirka kaimiņu saimniecībās. „Tā ir mazo dzīvnieku ferma. Par dzīvniekiem ļoti priecājas bērni. Šogad visām kazām atskries kazlēni, tā ka prieks būs divkāršs. Vēl tālākā nākotnē plānoju demonstrēt, kā slauc kazas un kā gatavo sieru,” saka Sebastians.

Lapene ir Latgales meistaru roku darbs

Rādīs, kā svin Līgo un dziesmusvētkus

Viņš vēlas paplašināt Latgales iespēju un reklāmas robežas. Tāpēc pirms dažiem gadiem sāka sadarboties ar Ilmāru Lociku, biedrības „Beibuks” vadītāju, kurš saimnieko kaimiņos Daugavpils novadā. Un jau otro gadu Ilmāra plosti vācu tūristus vizina maršrutā no Krāslavas līdz Kraujai.

Tikmēr vietējie mednieki „Upes dižvietu” klientus iesaista medībās. Visas tūristu grupas ciemojas Latgales kulinārā mantojuma centrā Krāslavā, kur nobauda Latgales ēdienkarti, un, protams, apskata pils kompleksu un Vēstures un lietišķā mākslas muzeja ekspozīcijas. Sebastians, nu jau izveidojis savu tūrisma firmu „Latvia of door”, vācu ceļotājus ved arī uz Aglonas maizes muzeju, Daugavpils cietoksni un Marka Rotko mākslas centru. „Šogad Latgales robežas būs vēl plašākas. Līgo svētkos vedīšu vācu tūristus no Latgales uz Rīgu, Siguldu un Rundāles pili, bet jūlijā viņi varēs piedalīties dziesmusvētkos un apmeklēt Jūrmalu. Šobrīd esmu vienīgais, kurš piedāvā šādu tūrisma produktu tieši Vācijas tūristiem," saka Sebastians.

Viņš ir aplēsis, ka arī turpmāk 70% no vācu tūristu kopskaita interesēsies tikai par Rīgu un Jūrmalu, tomēr pārējos 30% , kuriem patīk ieraudzīt un iepazīt kaut ko pavisam jaunu, jāmēģina piesaistīt Latgales reģionam. Turklāt viņš nospraudis mērķi attīstīt tādus piedāvājumus, kas mudinās vācu tūristus pakavēties Latgalē vairākas, nevis vienu dienu, kā tas ir šobrīd.

Vaicāts, vai nejūt asimilēšanos jeb saplūšanu ar latviešiem, jo ir latviešu draudzene un mācās latviešu valodu, Sebastians Boldts saka, ka ir un paliks vācietis, kurš dzīvo un strādā Latgalē.  

UZZIŅAI

Sebastians Boldts, stāstot par Latviju, uzsver, ka te ir:

• draudzīgi cilvēki;
• krāšņa Daugava, ezeri un daba;
• ar vēsturi un kultūru bagātā Rīga;
• garšīga maize, siers un alus.