Spraigas dalībvalstu sarunas sagaidāmas jau visai drīz pēc Eiropas Komisijas (EK) pirmā paziņojuma par to, cik daudz naudas reģionālajai attīstībai un kohēzijai katra valsts saņems nākamajā septiņgadē. Latvija jau gatavojas iebilst pret 13% atbalsta samazinājumu, norādot, ka vēl ne tuvu neesam sasnieguši Eiropas Savienības (ES) vidējo dzīves līmeni. Pie trauksmes zvaniem ķeras arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA).
EK vērtējumā trīs kategoriju iedalījumā Latvija arī nākamajā daudzgadu budžeta periodā būs pieskaitāma zemākajam jeb mazāk attīstīto valstu reģionam. Mūsu valstij Eiropa plāno piešķirt nepilnus piecus miljardus eiro, kas būs par 13% mazāk nekā šajā periodā. Nauda paredzēta reģionālajai attīstībai un kohēzijai, kā arī ieguldījumiem cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās.
Latvija līdz šim ir paudusi, ka tās interese ir arvien attīstīt infrastruktūru, kam no valsts budžeta nekad nav pietiekami. Tomēr, lai gan EK piedāvājums panākts valstu diskusiju ceļā, Latvijai samazinātais atbalsta apjoms nepatīk.
"Latvija nevar atbalstīt Eiropas Komisijas piedāvājumu, kas Latvijai paredz 13% kohēzijas politikas atbalsta samazinājumu. Jāatzīmē, kas tas ir lielāks par Apvienotās Karalistes izstāšanās [no Eiropas Savienības] ietekmi. Kā valstij, kuras iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju joprojām ir aptuveni 65% no ES vidējā līmeņa, kohēzijas politikas atbalsts joprojām ir svarīgs," stāsta Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Ieva Raboviča.
FM arī nepiekrīt piedāvātajam fondu līdzfinansējuma daļas samazinājumam no pašreizējiem 85% uz 70% mazāk attīstīto reģionu kategorijai. Tas nozīmētu jau gandrīz trešdaļu naudas projektu īstenošanai meklēt pašu maciņos.
"Lielo pilsētu asociāciju viennozīmīgi šis piedāvājums neapmierina. Iezīmējas tendence, ka ne tikai Latvijai, bet visai Austrumeiropai šī te nauda tiek pārbīdīta uz Spāniju, Itāliju viņu problēmu risināšanai," spriež LLPA vadītājs Viktors Valainis.
Viņš arī uzsver, ka dokumenti neparāda solīto birokrātijas samazinājumu. Lielajām pilsētām nepatīk arī redzamais 45% naudas samazinājums kapitālieguldījumiem jeb, piemēram, ceļu infrastruktūrai. Turklāt liels uzsvars likts tā dēvētajām mīkstajām aktivitātēm, kas neatbilst lielo pilsētu interesēm, uzsver Valainis.
"Tās ir dažādas sociālās aktivitātes, kas pēc būtības, kā mēs redzam, ir tāda īstermiņa ielāpu uzlikšana, kas nenodrošina valstij attīstību ilgtermiņā. Tā respektīvi ir naudas noēšana, kad tiek samaksāti dažādi pabalsti. Uz to brīdi ir labi, bet tad, kad tie pabalsti beidzas, tad iestājas kārtējā krīze. Tā, mūsuprāt, ir liela problēma. Mūsuprāt, jāiegulda nauda tieši tajās vietās, lai veicinātu valsts izaugsmi," uzskata Valainis.
Lielās pilsētas arī norāda, ka EK piedāvājumā vispār nav runas par Latvijā tik aktuālo depopulācijas problēmu. Tā vietā lielāks atbalsts paredzēts jau tā attīstītajām dienvidu valstīm, liedzot iespēju Latvijai sasniegt Eiropas vidējo turības līmeni.
lsm.lv
