Daudzus ezerus Latgalē apsaimnieko pašvaldības, taču par dažiem atbildību uzņēmušās biedrības – makšķernieki, dabas mīļi vai atbildīgi iedzīvotāji, kas dzīvo ezeru tuvumā. Pirmo šādu organizāciju Daugavpils novadā nodibināja Sventes ezera zivju resursu atjaunošanai. Tagad, pēc 12 gadiem, ezerā par zivju trūkumu vairs nevar sūdzēties, bet izaicinājumu, apsaimniekojot ezeru, netrūkst.
„Brauksim meklēt jūras kraukļus,” iedarbinot laivas motoru Sventes ezera krastā, aicina biedrības „Sventes pērle” direktors Jurijs Gridasovs. Izrādās, cīņa ar jūras kraukļiem šobrīd ir aktuālākā problēma, apsaimniekojot šo ezeru. Tā kā šobrīd ezerā zivju ir pietiekami, uztrauc nevis tas, ka viens jūras krauklis dienā var apēst vairākus kilogramus zivju, bet gan tas, ka tie mēdz ienirt ūdenī, zivis saknābāt un atstāt.
Latgales ezera krastos kraukļi savairojušies vien pēdējo gadu laikā, taču agrāk tie bijuši aizsargājami putni. Šī iemesla dēļ tos nedrīkst medīt, tāpēc biedrība jau otro gadu pēc kārtas cenšas iegūt atļauju. „Tie ir ātri putni un dzīvo tikai konkrētās vietās,” stāsta „Sventes pērles” direktors, „inspektori pagājušajā vasarā bija atbraukuši, bet tos neieraudzīja.” Jūras kraukļi mīt ezera dienvidu daļā un abās salās, it īpaši lielākajā – Višņu salā, kas ir dabas lieguma teritorijā.
Ezera patruļa
Sventes ezers ir viens no dziļākajiem un tīrākajiem ezeriem Latvijā, taču apmēram pirms 12 gadiem šeit ieradusies televīzija un uzfilmējusi sižetu, kurā atklājies – Sventes ezerā nav zivju. Tas sarūgtinājis vietējos, tai skaitā Juriju Gridasovu, kas ezera krastā nodzīvojis teju visu mūžu. Iemesls zivju trūkumam ezerā – maluzvejnieki, kas zivis ķer ar tīkliem. „Bija tādi, kas ieklāj tīklus triju kilometru garumā, vai tādi, kas izmanto pat elektriskos tīklus,” atceras J. Gridasovs. Tad nu viņš un vēl apmēram 20 aktīvisti nolēma pret to cīnīties, 2006. gadā izveidojot biedrību „Sventes pērle”.
Pirmais biedrības uzdevums bija noorganizēt ezera apsargāšanu naktīs. Šim mērķim nolīgts darbinieks, dažkārt to apņēmies darīt arī kāds no biedriem. „Var apvienot lietderīgo ar patīkamo – makšķerēt un apsargāt,” Jurijs nesen, piemēram, apsarga pienākumus veicis mēneša garumā. Par biedrības direktoru viņš kļuva pirms sešiem gadiem. Ikdienā viņš gan joprojām strādā savā profesijā, par veterinārārstu, bet apzinās, ka vēl veiksmīgākai ezera attīstībai vajadzētu no pamatdarba atteikties un visus spēkus veltīt darbam biedrībā.
Tāpat biedrība uzņēmusies licenču pārdošanu makšķerēšanai Sventes ezerā. „Tās nav vajadzīgas tiem, kas dzīvo ezera krastā, kā arī bērniem un pensionāriem,” skaidro J. Gridasovs. Nesen šī uzdevuma veikšanu izdevies būtiski vienkāršot ar e-pakalpojumu platformas palīdzību. „Ja agrāk dažkārt nācās braukt pāri visam ezeram, lai izsniegtu licenci, tad tagad to var izdarīt elektroniski dažu minūšu laikā,” skaidro biedrības direktors.
Maluzvejniecību nomaina ezeru aizaugšana
Lai atjaunotu zivju resursus ezerā, ielaisti vairāki tūkstoši zandartu, līdaku un zušu mazuļu. Šobrīd gan tas vairs netiek veikts, jo tagad zivju esot pietiekami. J. Gridasovs norāda, ka beidzamo divu gadu mainīgie laika apstākļi pavasaros, nārsta laikā, sekmējuši to, ka zivju savairojies īpaši daudz. Arī makšķernieku palicis mazāk, ikdienā te spiningu iemet vien daži vietējie pensionāri. Tāpēc biedrība priecājas, ja uz viņu rīkotajām sacensībām atbrauc daudz dalībnieku. Populārākas ir zemledus makšķerēšanas sacensības ziemā, tās apmeklē līdz 50 dalībniekiem.
Darbības sākumā visu iepriekšminēto nācies segt vien ar biedru naudu, bet šobrīd biedrība aktīvi raksta un piedalās dažādos projektos. Beidzamajos gados biedrība īsteno pat divus līdz trīs projektus gadā un palīdz citām jaunām biedrībām spert pirmos soļus ezeru apsaimniekošanā. J. Gridasovs prāto, ka, atšķirībā no laika, kad tika dibināta „Sventes pērle”, situācija ir mainījusies, un nelegālā makšķerēšana vairs nav galvenais apdraudējums Latgales ezeriem. „Ezeri aizaug,” apgalvo J. Gridasovs, „Sventes ezers ir dziļš un tīrs, tāpēc šeit tas īsti nedraud, bet, piemēram, Briģenes ezerā Demenes pagastā tā ir problēma.” Savukārt maluzvejnieku skaita samazināšanos, viņaprāt, veiksmīgi sekmējusi sodu palielināšana, kā arī tas, ka aizvien mazāk paliek iedzīvotāju, kas par tādiem varētu kļūt.
Neizmantotais potenciāls
Tagad esot arī vairāk iespēju, kur gūt finansējumu dažādu projektu īstenošanai zivsaimniecības un ezeru apsaimniekošanas uzsākšanai. Pieaug arī akvakultūras popularitāte. „Sventes pērle” nesen šajā sakarā īstenoja projektu kopā ar Lauku atbalsta dienestu, izglītojot Randenes pamatskolas skolēnus par videi draudzīgu makšķerēšanu. Vienas dienas garumā 12--15 gadus veci pusaudži klausījās ekspertu lekcijas un izmēģināja savu veiksmi makšķerēšanā. Regulāri uz šejieni brauc pētnieki no Daugavpils Universitātes.
Ūdens tīrību Sventes ezerā nodrošina tas, ka ezerā tikpat kā neietek neviena upe vai strautiņš (izņemot Laucesas pieteku Pakrāci). Teritorijas ezera krastā pieder cilvēkiem, kas strādā pilsētā, nevis lauksaimniekiem, tāpēc ezerā neietek notekūdeņi. Daži gan nodarbojas ar tūrismu un izveidojuši viesu mājas vai atpūtas vietas, bet J. Gridasovs uzskata, ka šajā jomā ezers vēl nav pierādījis savu potenciālu. „Agrāk uz šejieni vasarās brauca pensionāri no Sanktpēterburgas. Lasīja ogas, ņēma pienu no zemniekiem, atpūtās, bet rudenī brauca atpakaļ,” stāsta biedrības vadītājs, „ir teikts, ka šeit var gaidīt ekotūristus, velotūristus, bet es vairāku gadu laikā tikai vienu esmu sastapis.” Viņš uzsver, ka uz šejieni jābrauc smelties dabas enerģiju, un viens no veidiem, kā to darīt, ir makšķerēšana.
