Andžejs Ļebedevs pašlaik ir spilgtākais Daugavpils spīdveja pārstāvis. Pagājušajā gadā viņš kļuva par Eiropas čempionu, kāpjot uz goda pjedestāla katrā finālsacensību posmā. Savā debijas sezonā Polijas Ekstra līgā kopā ar Vorclavas „Spartu” iekļuva finālā, bet Zviedrijas Elites sērijā ar „Smederna Eskilstuna” kļuva par čempionu.
Šī sezona Andžejam ir neveiksmīga visās frontēs. Sākumā startēja Ekstra līgā, pēc tam viņu izīrēja NICE līgai, savukārt Eiropas čempionāta sacensībās ne tuvu nav izdevies sasniegt rezultātu, ar kuru viņš pārsteidza pirms gads. Par savu neveiksmju iemesliem un vēlēšanos turpināt cīņu Andžejs Ļebedevs pastāstīja intervijā „Latgales Laikam”.
- Atcerēsimies notikumus, kas risinājās pirms pāris gadiem. 2016. gadā kopā ar „Lokomotīvi” tu kļuvi par Polijas NICE līgas čempionu, vienlaikus, kā liecina statistika, biji visu čempionāta dalībnieku reitinga galvgalī, Ekstra līgas klubi izteica piedāvājumus arī agrāk. Kāpēc tieši pēc šīs sezonas nolēmi pāriet uz augstāko līgu?
- Jau junioru vecumā noteicu sev mērķi, ka uz Ekstra līgu pāriešu tikai tad, kad būšu pirmās līgas TOP-5. Biju septītais, desmitais, bet togad labi brauca visi. Komanda otro gadu pēc kārtas izcīnīja pirmo vietu. Pēc statistikas es kļuvu par labāko spīdvejistu. Tādējādi visi ceļi veda tikai uz turieni, tāpēc bija jāvirzās un priekšu jāattīstās.
- 2017. gada sezonā debitēji Ekstra līgā, kopā ar „Spartu” iekļuvi finālā. Kāda šī sezona bija morāli un fiziski?
- Viennozīmīgi pozitīva. Sākumā centos iejusties, iepazinu Ekstra līgas trekus, kaut kas sāka izdoties, bet no sezonas vidus – jūnija (viena no svarīgākajām tās daļām) es pastāvīgi progresēju. Rezultāti uzlabojās – Pasaules kausa izcīņā Latvijas izlase startēja lieliski, uzvarēju Eiropas čempionātā, arī Ekstra līgā rezultāti kļuva aizvien labāki. Biju viens no komandas līderiem. Nereti sacensībās startēju 15. braucienā, tas nozīmē, ka šajās sacīkstēs biju labākais.
Šī sezona iesākās smagi un tāpat turpinās. Šķita, ka biju izdarījis visu, lai startētu vēl labāk, -- gan fiziskā sagatavotība, gan ieguldījumi tehnikā. Uzskatīju, ka esmu uz pareizā ceļa, taču dzīve liecina par ko citu. Pašlaik ir smagākais posms manā karjerā.
- Kā centies izkļūt no šīs psiholoģiskās bedres?
- Spīdvejs ir tehnisks sporta veids, ir sarežģīti paredzēt pilnīgi visu. Tas, ka esi ieguldījis naudu tehnikā, nenozīmē, ka tā noteikti labi brauks. Ļoti specifisks sports ar daudzām niansēm, tas nepiedod kļūdas. Man ieilga posms, kad nespēju tikti skaidrībā ar tehniku, motoriem, tūneri. Vēl joprojām ir nianses, kāpēc man nepatīk tas, kā brauc mani motocikli. Neizdodas piemeklēt noteiktus regulējumus. Tā rezultātā sāc pagurt arī morāli.
Tagad cenšos tikt ārā no šīs stagnācijas, bet tam ir nepieciešams labs rezultāts, lai vairotu cīņassparu un uzlabotu noskaņojumu. Domāju, ka viss izdosies. Man ir tāds raksturs un patīk šis sporta veids. Tā ir mana dzīve un tik viegli netaisos padoties. Visiem sportistiem ir tādi brīži, un ar tiem jātiek galā arī man.
- Šī gada jūnijā „Sparta” izīrēja tevi NICE līgas klubam – Pilas „Polonijai”. Kāpēc ne „Lokomotīvei”?
- „Lokomotīves” sastāvs šai sezonai jau nokomplektēts, turklāt ir svarīgi, ka ar „Spartu” man ir spēkā līgums arī nākamajai sezonai. Mani izīrējot, bija jāiemaksā noteikta summa. Cik tieši, nezinu, bet daži desmiti tūkstošu katrā ziņā.
Visi zina, kāda ir „Lokomotīves” finansiālā situācija. Es domāju, ka mani labprāt pieņemtu, taču klubam nav tik laba situācija, lai šajā sezonas daļā pastiprinātu sastāvu un atļautos liekus tēriņus.
Pilnu interviju lasiet 14. augusta numurā.
