Migrācijas krīzes izpētes trešajā braucienā avīzes „Latgales Laiks” reportieris nonāca Sicīlijā (Itālija). Atšķirībā no Igaunijas un Dānijas, kur mēs bijām iepriekš, Itālija atrodas uz Eiropas Savienības (ES) robežu pārvaldīšanas frontes priekšējās līnijas. Daudzus notikumus, kuri risinās Vidusjūras krastos un ūdeņos, ir grūti saprast un izskaidrot.
Katrs gadījums ir individuāls
Pirmais pieturas punkts bija organizācijas „Frontex” birojs, kura palīdz Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm pārvaldīt savas ārējās robežas, kā arī palīdz saskaņot robežkontroli visā ES. „Frontex” strādā visu Eiropas valstu pārstāvji, tostarp arī no Latvijas. Organizācijas pārstāve Katānijā Eva Monkura attēloja visai neparastu situāciju – neskatoties uz to, ka pašlaik nelegālo migrantu plūsma ir ievērojami sarukusi (visintensīvākā tā bija 2014.—2015. gadā), tuvākajā laikā „Frontex” gatavojas palielināt darbinieku skaitu līdz 10 000 cilvēku, kuriem tiks piešķirtas arī plašākas pilnvaras.
Oficiāla informācija liecina, ka beidzamajos četros gados Itālijas krastos izsēdināti 600 000 migrantu. Vairākums no viņiem zina par iespēju pieteikties bēgļa statusa saņemšanai un to ļaunprātīgi izmanto. Taču atbildīgo struktūru pārstāvji uzsver, ka nevar visus uzskatīt par nelegāļiem un ļaunprātīgiem robežpārkāpējiem. Lai gan Sīrijas kara bēgļu skaits ir ievērojami samazinājies, izmantojot ūdens ceļus, Eiropā grib nokļūt galvenokārt afrikāņi, un katrs gadījums jāizskata individuāli. Šajā plūsmā nereti sastopami tādi, kam dzimtenē draud izrēķināšanās par politiskajiem uzskatiem, seksuālo orientāciju vai tikai par to, ka esi skaista sieviete. Vienlaikus „Frontex” detalizēti pēta personu datus, lai noskaidrotu, vai šie cilvēki nav saistīti ar teroristu organizācijām.
Luksusa jahtas un vudu maģija
Pagājušajā gadā visvairāk nelegāļu Itālijā ieradās no Nigērijas, šogad – no Tunisijas un Eritrejas. Un gandrīz visiem tika atteikts piešķirt bēgļa statusu. Taču lielākā daļa no tiem, kuri jāsūta atpakaļ uz mājām (atteikts patvērums), paspēj aizbraukt no Sicīlijas uz kontinentu.
Lai kaut nedaudz atklātu migrācijas raksturu Vidusjūrā, „Frontex” pārstāvji pastāstīja atmiņā paliekošus notikumus. Piemēram, visi ir pieraduši, ka televīzijas pārraidēs un internetā tiek ziņots par simtiem un tūkstošiem gumijas laivu, kuras „šturmē” Eiropas krastus. Taču tikai retais zina, ka nelegāļu pārvadāšanai izmantot arī luksusa jahtas – to kravas telpās var ievietot 50—70 cilvēkus. Šāda maskēta transportēšana maksā aptuveni 5000—7000 eiro, visbiežāk šādu jahtu komandā ir Grieķijas, Ukrainas un Krievijas pilsoņi.
Cits piemērs – „maģiskās saistības” ģimenes un cilts priekšā. Daudzas jaunas afrikānietes piespiež doties uz Eiropu, lai viņas finansiāli palīdzētu radiniekiem, dzimtajai sādžai. Meitenēm ir jāuzņemas saistības, ka, tikušas pāri jūrai, viņas nopelnīs 30 000-50 000 eiro un tikai pēc tam ar tīru sirdsapziņu drīkstēs kārtot savu dzīvi. Lai noslēgtu šādu līgumu, tiek uzaicināts vudu burvis, izdzerts liels daudzums alkohola, ar rituālu tiek nogalināti dzīvnieki un meitene parakstās ar asinīm. Mums, eiropiešiem, tas viss šķiet mežonība, savukārt daudzu Āfrikas reģionu iedzīvotājiem šādiem parādiem cilts priekšā ir milzīga morāla atbildība. Jo apkārtējie cilvēki tiešām savāc gana lielu naudas summu garajam un bīstamajam ceļojumam. Taču vājās izglītības un kultūras atšķirības dēļ viņas spēj normāli pelnīt, tikai būdamas prostitūtas (Francija un Vācija). Jāpiebilst, ka tiesībsargājošās organizācijas neizslēdz vudu priesteru saistību ar cilvēku organizētās kontrabandas tīklu.
Lielais oranžais kuģis
Svarīgu informāciju uzzinājām humānās palīdzības organizācijas „SOS Mediterranee” štābā Palermo. Jāpiebilst, ka organizācija nodarbojas ar migrantu glābšanu Vidusjūrā. Tās dibināšanas pamatā ir bijušā vācu kapteiņa Klausa Fogeļa un francūzietes Sofijas Buē privāta iniciatīva. Entuziasti saņēma finansiālu atbalstu no filantropiem un tagad braukā pa jūru milzīgā glābšanas kuģī „Aquarius”.
„SOS Mediterranee” kodolu veido dažādi aktīvisti, piemēram, no nevalstiskās organizācijas „Ārsti bez robežām”. Ja runa ir par migrantu glābšanas procesu, kuģis var uzņemt 600—700 cilvēkus (rekords – 900 cilvēki). Kuģis ir viens no migrācijas krīzes simboliem, bet organizācija jau ir saņēmusi UNESCO balvu. Taču daudzi labējie politiķi, tostarp Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvini asi kritizē šādu darbību, dēvējot kuģi par „migrantu taksometru”.
„SOS Mediterranee” prezidente Itālijā Valērija Kalandra pastāstīja, ka, neskatoties uz dažādiem šķēršļiem, politisko spiedienu un problēmām ar Lībijas krasta apsardzi, organizācija turpina savu misiju. Viņa atzīmēja, ka nav nekā briesmīgāka, kā redzēt cilvēkus, kuri saplīsušā gumijas laivā izmesti krastā uz klintīm un gaida savu nāvi, kas iestāsies no atūdeņošanās un bada. Nereti kuģa „Aquarius” komandai ir izdevies glābt dzīvību tiem, kurus jau uzskatīja par mirušiem, uz kuģa bēgles dzemdējušas bērnus. Kopš darbības sākuma organizācija izglābusi vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Klubs „Sarkanā cūka”
Iespēja parunāties ar dažiem migrantiem Latvijas žurnālistiem bija sociālajā klubā „Sarkanā cūka” Palermo. Migranti var atnākt uz šejieni un parunāties ar tādiem pašiem, kā viņi, paklausīties savu mūziku, uzzināt jaunākās ziņas migrācijas politikas jomā, saņemt konsultācijas. Klubs nesaņem valdības dotācijas un tiek uzturēts tikai uz apmeklētāju, koncertu un ziedojumu rēķina.
Kluba pārstāvis Ričards Brodijs uzsvēra Itālijas varas iestāžu divējādo pozīciju. No vienas puses, pašlaik politiķu aprindās ir populāri būt nacionāli noskaņotam, daudzi paziņo, ka ir jāslēdz ostas, lai gan to īstenot praksē nav reāli. No otras puses, gandrīz nekas netiek darīts, lai strādātu ar tiem, kuri jau nokļuvuši Itālijā un gaida, kamēr tiek izskatīts viņu lūgums piešķirt bēgļa statusu. Tam var būt nepieciešams pusgads, gads un pat vairāk. Taču šajā laikā migrantam nav, kur dzīvot, gandrīz nav iztikas līdzekļu. Rezultātā viņš ir spiests doties tālāk, uz Eiropas ziemeļiem, vai arī iesaistīties „melnajā” darba tirgū, - dzīvot teltī, strādāt 12 stundas tīrumos un saņemt par to ne vairāk kā 20 eiro dienā (ņemot vērā vietējās cenas, tā ir pavisam niecīga summa). Daudzi lauksaimniecības nozares pārstāvji tajā ir ieinteresēti, jo tādējādi viņiem tiek nodrošināts ļoti lēts darbaspēks. Nav izslēgts, ka Latvijā nopērkamais vīns vai olīveļļa saražojuši tie, kam nav tiesību uzturēties Itālijā.
Netaisnība iezīmējas arī citos migrācijas krīzes aspektos. Piemēram, ceļojumam laivās no Lībijas uz Sicīliju var būt bēdīgas sekas - 10 gadu cietumsodā tiem, kuri vēlējušies būt tikai pasažieri. Jo cilvēku kontrabandas organizatori gandrīz nepiedalās pārvadāšanā – viņi tam izvēlas kādu no migrantiem. Tādējādi cilvēku jau krastā nostāda fakta priekšā, ka tagad viņš stūrēs gumijas laivu: „Te jums ir ūdens, benzīns, kompass, turp peldat piecas stundas, nemainot kursu.” Ja kāds atsakās, viņu citu priekšā piekauj vai pat nogalina, pēc tam izvēlas citu „kapteini”. Ja migrantiem paveicas, laiva neapgāžas, neuztriecas sēklim vai klintīm, krasta apsardze pirmām kārtām aiztur to, kurš vadījis laivu, daudzi no viņiem nonāk aiz restēm. Bakari no Gambijas pastāstīja, ka viņam paveicās, jo 17 gadu vecumā izdevās ne tikai droši šķērsot jūru, bet arī iziet visas pārbaudes, lai saņemtu bēgļa statusu. Daļēji tas ir saistīts arī ar viņa labo izglītību – tas ir liels retums, jo no kopējā migrantu skaita tādi kā viņš ir aptuveni 0,1%.
Lai gan daudzi jautājumi, kuri saistīti ar migrācijas politiku, tiek lemti Briselē, aktīvisti un eksperti iesaka sekot ziņām no Itālijas. Tieši šeit (arī Grieķijā) tiek radīti lielākie precedenti, kas apdraud visu Eiropas un Šengenas zonas ārējo robežu drošību. Taču, pat ņemot vērā visu agrāko pieredzi, neviens speciālists pašlaik nespēs sniegt skaidru atbildi uz jautājumu, kas notiks ar ES, ja nelegālo migrantu plūsma atkal strauji pieaugs.
Uzziņai
- Pēc aptuvenām aplēsēm, pašlaik Itālijā nelegāli dzīvo aptuveni pusmiljons afrikāņu. Oficiālas statistikas nav
- Vērot laivas no gaisa Vidusjūrā nav iespējams - laivu krāsa, viļņi un migrantu tumšais apģērbs liedz tās saskatīt
- Neoficiāli dati liecina, ka kopš 2015. gada Itālijas krastā izkāpuši aptuveni 5 miljoni cilvēku, kuri pēc tam devušies uz Vāciju un Franciju
