VK „miLATss” brīvdienās aizvadīja divas spēles – Baltijas līgā un Latvijas čempionātā. Daugavpilietes pārliecinoši uzvarēja Lietuvas „Jonavu” – 3:0 (25:23, 25:16, 25:21).
Pēc piecām spēlēm Daugavpils klubam ir 10 punkti un trešā pozīcija. Līgas līderes ir „TU/Bigbank” volejbolistes (13 punkti) un RVS (12).
VK „miLATss”: Čerņavska – 11, Tarasenko – 9, Macenko – 8, Teivāne – 7, Aļohina – 5, Vesna – 2.
Nākamajā dienā Latvijas čempionātā daugavpilietes uzvarēja LLU – 3:1 (25:22, 21:25, 25:17, 25:16). Arī valsts čempionātā „miLATss” ir trešajā vietā – 13 punkti (5 uzvaras, viens zaudējums). Pirmajā vietā „Jelgava” (17 punkti), otrajā – RVS (14).
VK „miLATss”: Aļohina – 16, Čerņavska – 13, Teivāne – 13, Macenko – 12, Tarasenko – 7, Vesna – 4.
Šogad Baltijas valstīs sieviešu volejbolā notiek vērienīgs eksperiments. Latvijā, Igaunijā un Lietuvā paralēli Baltijas līgas spēlēm norisinās nacionālais čempionāts. Ja Baltijas līgā tiekas, piemēram, Latvijas komandas, izcīnītie punkti tiek ieskaitīti valsts čempionātā. Šis formāts tiek vērtēts dažādi. Komandas, kurām ir garš rezervistu soliņš, ir apmierinātas. Savukārt „miLATss” jau liek sevi just tas, ka komandā ir maz spēlētāju. Pirms spēles ar „Jonavu” treniņā salauza kāju viena no pamatsastāva spēlētājām Diāna Černiševska. Tādējādi 2—3 mēnešus būs jāārstējas, jāatgūst fiziskā forma, taču viņu gana labi aizstāja Kristīne Teivāne.
Komandas treneris Andrejs Kalāns šīs sezonas formātu vērtē piesardzīgi: „Režīms nav slikts, izņemot reizes, kad jāspēlē darbdienās, jo daudzas volejbolistes strādā vai mācās. Jāizbrauc pulksten trijos dienā, lai līdz astoņiem būtu Rīgā uz spēli, atgriežamies ap diviem naktī, bet no rīta gandrīz visām jādodas uz darbu vai mācībām. Ja spēles notiktu brīvdienās, būtu vieglāk.”
Turklāt komandai ir arī finansiālas problēmas. Kluba vadītāja Žanna Zaņegina jau divas nedēļas nevar tikt uz pieņemšanu pie pašvaldības vadītāja Riharda Eigima, lai viņš atceltu lēmumu – nepiešķirt komandai finansējumu: „Mums var nebūt, par ko spēlēt. Pagājušajā sezonā mūsu komandā bija četras spēlētājas ar darba vienošanos, šogad – desmit. Jā, mēs neaprēķinājām tēriņus, taču runa ir par 4700 eiro līdz gada beigām, lai mēs nevienam nebūtu parādā. Tagad nezinu, kā aizbraukt uz Kauņu. Ar spēlētājām par naudu var vienoties – izmaksāsim vēlāk, bet viesnīcā es nevaru pateikt, - naudas nav, atdosim vēlāk. Meitenes labi spēlēja sākumā, tagad darba alga plus prēmijas – 2000 eiro parāds par pagājušo mēnesi. Vēlos uzsvērt, ka treneriem prēmijas netiek piešķirtas. Turklāt mums ir arī parādi par transportu.”
