Pētot internetā digitalizēto Jēkabpils kapu karti, biedrības „Jēkabpils mantojums” pārstāvis Jānis Zeps konstatēja, ka baltvācu apbedījumu tur nav, savukārt kapsētā kļuva skaidrs, ka pazuduši čuguna krusti. Kā izrādījās, tie ir nozāģēti un aizvesti. Par minēto nodarījumu ierosināta lieta Valsts policijā, notiek izmeklēšana.
Daudzi krusti, kuriem ir mākslinieciska vērtība, nav iekļauti Jēkabpils kapsētas reģistrā. Visdrīzāk, zagļi tos nozāģēja, lai nodotu metāllūžņos, tāpēc policijai būs jāpārbauda metāla uzpircēji. Taču noskaidrot zagļus nebūs viegli, jo parasti ļaundari krustus nenodod veselus, bet sazāģē sīkākās daļās. J. Zeps uzskata, ka čuguna pieminekļi piesaistīja zagļu uzmanību pēc tam, kad kapu vecajā daļā izcirta krūmus. Savukārt uzņēmumā «Cemety», kas veica kapu digitalizāciju, paziņoja, ka šo krustu nav bijis jau vasarā.
„Kapu apgānīšana ir zemiska rīcība ne tikai pret pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī morāli un ētiski nepieņemama. Jēkabpils pašvaldība regulāri rūpējas par pilsētas kapu sakopšanu un to vēsturiskās vērtības saglabāšanu. Aicinām iedzīvotājus ziņot jebkuru viņu rīcībā esošu informāciju, kas palīdzētu atklāt zādzību Jēkabpils pilsētas kapos,” paziņoja Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
Jāatzīmē, ka šis nav pirmais gadījums, kad Jēkabpils kapsētās pazūd čuguna krusti. 2010. gadā līdzīgs nodarījums fiksēts Kapeles kapos (Krustpils kapsēta), kas ir viena no vecākajām pilsētā. XVIII gadsimta beigās tos izveidoja baroni Korfi. Toreiz tika nozāģēti aptuveni desmit mākslas pieminekļi, kuri saistīti ar baltvācu vēsturi šajā reģionā.
Krimināllikuma 228. pantā „Kapa un līķa apgānīšana” teikts, ka par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
