„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. novembris
Sestdiena
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
-0.9 °C
apmācies

Izmantojot dabas gāzi, dzīvokļos jānodrošina dabīga ventilācija

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas aizliedz daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves, informē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Kāpēc šāda prasība iekļauta Ugunsdrošības noteikumos?

Minētā prasība Ugunsdrošības noteikumos iekļauta pēc gāzes ekspertu un skursteņslaucītāju atzinuma, jo, piemēram, pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabīgās ventilācijas kanālam, tiek traucēta paredzētā gaisa apmaiņa virtuvē, kas objektos, kuros tiek izmantota dabasgāze, var radīt sprādzienbīstamu gāzes koncentrāciju.

Kādēļ prasība attiecināma uz namiem, kur izmanto dabasgāzi?

Dabasgāze ir vieglāka par gaisu un tā koncentrējas telpas augšējā daļā, tādēļ arī  dabīgās ventilācijas sistēma ierīkota, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā telpa tiktu izvedināta caur dabīgās ventilācijas kanālu, kura ievads atrodas telpas augšējā daļā pie griestiem. Tas nereti ir vienīgais ventilācijas kanāls, līdz ar to nosprostot ventilāciju ar tvaika nosūcēju nedrīkst.

Kā tiks pārbaudīts, vai prasība tiek ievērota?

Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana un uzturēšana. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nepārbaudīs katru mājokli un pārbaudes, galvenokārt, tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās notiks dzīvojamā sektora apsekošana par ugunsdrošības prasību ievērošanu mājokļos un koplietošanas telpās. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns, jo tās notiek katru gadu un notiks arī turpmāk.

Ko darīt, ja tvaika nosūcējs noslēdz vienīgo dabīgās ventilācijas kanālu?

Obligāti veicamā darbība – atvienot tvaika nosūcēju no dabiskās ventilācijas kanāla. Atgādinām, ka dabīgā ventilācija ir būves pamatkonstrukcija un jebkura iejaukšanās, piemēram, bez saskaņojuma pārbūvējot dabīgo ventilāciju un pievienojot tvaiku nosūcēju, nekad nav bijusi pieļaujama un uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.

Kādi ir iespējamie problēmas risinājumi?

1. Noskaidrot, kāds ir tvaika nosūcēju modelis, proti, vai tajā var ielikt speciālos filtrus (piemēram, ogles filtrs smaržu noņemšanai un dūmu filtrs dažādu citu izgarojumu attīrīšanai) kas nodrošina tvaiku attīrīšanu recirkulācijas režīmā, vai nomainīt esošo tvaika nosūcēju ar tādu, kas var strādāt recirkulācijas režīmā. Vienlaicīgi norādām, kā šādi filtri ir regulāri jākopj un nepieciešamības gadījumā jāmaina, mainīšanas biežums ir atkarīgs no ēdiena gatavošanas biežuma un tvaiku (taukvielu) intensitātes daudzuma (kontrole reizi pusgadā).

2. Jaunā ventilācijas kanāla izbūve visai dzīvojamai mājai. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka:

  • būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana,
  • jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts,
  • jāveic ēkas tehniskā apsekošana,
  • ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.

3. Individuālais risinājums dabīgās ventilācijas izbūvei konkrētajā dzīvoklī. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka:

  • visas izmaksas uzņemas konkrētā dzīvokļa īpašnieks,
  • būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana,
  • jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts,
  • jāveic ēkas tehniskā apsekošana,
  • ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.

Atgādinām, ka, atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 80. punkta prasībām, dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra speciālists, kurš var apliecināt, ka ir tiesīgs to darīt.


Foto: kitchenaid.ca