„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+11.5 °C
apmācies

Dažādu nozaru uzņēmumos darbinieku trūkums arvien ir liela problēma

pixabay.com

Dažādu nozaru uzņēmumi norāda, ka darbinieku deficīts arvien ir liela problēma, tiesa, par ārzemju darbaspēka piesaisti domas atšķiras. Pērn Pārtikas uzņēmumu federācija situāciju ar darbinieku trūkumu ražotnēs raksturoja kā dramatisku. Uzņēmēji arī rosināja atvieglot pagaidu darbinieku ievešanu no trešajām valstīm uz noteiktu laiku, kam politiskā līmenī nav zaļās gaismas.

Pirms gada SIA ''Karavela'' zivju pārstrādes ražotnē ''Kaija'' uzņēmuma pārstāve Jolanta Gaudiša, izrādot darba vietas, skaidroja, ka uzņēmumā pastāvīgi pietrūkst ap 50 darbinieku. Turklāt ap 20 % no kopumā 250 ražotnē strādājošajiem ir darbinieku mainīgā daļa, proti, tie, kas strādā īsu brīdi un nemitīgi rotē. Šodien, atskatoties uz aizvadīto gadu, uzņēmuma vadītājs Andris Bite vērtē, ka situācija ar darbinieku trūkumu nav mainījusies un pat pasliktinājusies:

''Saspīlējums darba tirgū kļūst arvien lielāks, cilvēku trūkums ir arvien lielāks, un tādēļ cieš arī darba kvalitāte, jo mēs esam atgriezušies laikā, kāds bija pirms finanšu krīzes, - sakarā ar to, ka nav, ar ko darbiniekus aizvietot, mēs ļaujam ražotnē strādāt arī strādniekam, kas no rīta atnāk viegli iereibis uz darbu, kas nebija pieļaujams vēl pirms diviem gadiem un ar šādu darbinieku sadarbība tiktu izbeigta, bet tagad mēs apzināmies, ka mums nav citu ar ko aizvietot.''

Bite skaidro, ka pārtikas uzņēmumi savā starpā cīnās par katru darbinieku un regulāri pārpērk darba rokas viens no otra. Tāpat, sākot ar pavasari īpaši, jākonkurē ar celtniecības jomu. Uzņēmumam tas iekavējis arī attīstību, jo teju divus gadus atlikts jaunas ražošanas līnijas projekts, jo Bite pārliecināts, ka nebūs darbinieku (tad vajadzēs vēl 80):

''Bezdarbnieku motivācijā pievērsties darba tirgū pusgada laikā nekas arī nav mainījies, tie, kas negrib strādāt, var to nedarīt un ir ilgstoši bezdarbnieki. Nav valsts puses nav mainījusies attieksme, likumi vai pabalsti. Mums cehā vidējā strādnieka atalgojums ir 1080 līdz 1100 eiro bruto, tā kā tā pat nav nekāda minimālā alga, bet šobrīd darbinieku nevar dabūt ne par kādu algu un, ja arī dabū, tad esi spiests nopirkt uz īsu laiku no kaimiņuzņēmuma, kurš vēlāk spiests pārpirkt savus darbiniekus atpakaļ.''

Lai arī ražošanu uzņēmums efektivizē visus darbus, piemeram, šprotu pakošanu robotizēt vēl nav iespējams.

Zivju pārstrādes ražotnes vadītājs joprojām uzskata, ka risinājums ir ārvalstu darbaspēks, ar ko uzņēmumam jau ir pieredze, piesaistot cilvēkus no Ukrainas; tas šobrīd gan ietverot lielu birokrātiju. Darbinieku trūkuma problēmu iezīmē arī ‘’Fazer'' maiznīca.

''Uzņēmums darbiniekus meklē ilgstoši, šis nav pirmais gads, jo esam Ogres novada lielākais uzņēmums ar vairāk nekā 300 darbiniekiem. Mēs augam un paplašināmies un vajag papildspēkus, bet darbaspēka pieejamība, diemžēl, ir ierobežota,'' stāsta ceptuves pārstāve Baiba Gulbe un norāda, ka uzņēmumā regulāri pietrūkst vienkāršo darbu darītāju, arī šonedēļ kopīgi ar Nodarbinātības aģentūru tikšot uzrunāti iedzīvotāji novada lauku teritorijās. Maiznīcas problēmas gan vairāk saistītas arī ar reģionālo specifiku, kur fiziski pietrūkst cilvēku, tāpēc uzņēmums daudzus uz darbu atgādā no Rīgas. Maiznīcā gan pagaidām neplāno piesaistīt kādu darbaspēku no citām valstīm, bet plāno vēl meklēt vietējos resursos:

''Tas ir darbs pie maizes saiņošanas, pie līnijām, tas neprasa īpašas iemaņas. Mēs rēķinām, ka mums pietrūkst ap 10 cilvēku, tas no vienas puses nav daudz, bet tas nozīmē to, ka kādam ir jāstrādā vairāk un ir virsstundas. Mēs esam liels uzņēmums, daudz strādājam uz eksportu, un cilvēkus mums vajag. Arī mēs uzņēmumā apspriežot nākotnes plānus, ņemot vērā darba roku trūkumu, iespējams, mēs varētu darīt arī vairāk.''

Bez pārtikas sektora arī citu jomu uzņēmumi darbinieku meklējumus sauc par ikdienu. Piemēram, elektronisko sistēmu izstrādes un ražošanas uzņēmuma ''Hansa Matrix'' valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis papildina, ka regulāri pietrūkst darbinieku gan vienkāršākās vakancēs, gan nav arī augsti kvalificētu speciālistu. Osmanis gan pārliecināts, ka daudz kas ir paša uzņēmuma rokās.


lsm.lv