Pirmo reizi Latvijā tiek uzsākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem “Strauja sirds, bet kājas lēnas”. Valsts policijas (VP) veiktajā pētījumā iezīmējas būtiskas atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā virs 60 gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Proti, vairāk nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt no tiem gājējiem, kas izraisījuši negadījumus, 30% arī ir šajā vecuma grupā.
“Seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Pētījumā atklājās, ka katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un Ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt bez gaismu atstarojošajiem elementiem,” stāsta VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Saskaņā ar VP datiem, ik gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēji vecumā virs 60 gadiem. Pērn negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 smagi ievainoti, bet 22 – gājuši bojā. Kampaņas ietvaros seniori tiek aicināti nepārvērtēt savas spējas un padomāt ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Ja domās vēl ir straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var pievilt.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns skaidro, ka, “nespējot pieņemt savu vecumu, zūd paškritika, novērtējot savas spējas. Diemžēl šajā vecumā maņas kļūst arvien vājākas – redze pasliktinās, reakcija palēninās, spēja paredzēt laiku, kādā transportlīdzeklis pietuvosies, samazinās, bet domas reizēm ir ātrākas par kāju veiklību. Brīdī, kad strauji jāreaģē, notiek negadījums. Atbildīgi ir ne tikai seniori, bet arī viņu ģimenes locekļi, kuri, apzinoties cienījamo vecumu, nenovērtē apstākļus un ļauj viņiem piedalīties ceļu satiksmē vieniem.”
Jāatzīmē, ka tikai astoņiem no 22 senioriem, kuri pērn gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, bijusi transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Tas norāda, ka, iespējams, savas uzvedības riskus un adekvāti novērtēt situāciju ir daudz grūtāk, ja nav bijusi iespēja pašam vadīt transportlīdzekli – proti, saprast redzamības aspektus un bremzēšanas ceļa garumu.
Satiksmes drošības kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas” organizē Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Jāņa Rozes grāmatnīcu, Rīgas Aktīvo senioru aliansi un Autotransporta direkciju. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
