Krāslavas novadā jau ir aizvērtas vairākas mazās skolas. Reforma apdraud arī Izvaltas un Robežnieku pamatskolu.
Krāslavas novadā paliks viena lauku skola -- Indras pamatskola, kur šogad mācās 91 skolēns, pieļauj Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne.
„Indrā ir gan vispārizglītojošā, gan mākslas skola, kas piesaista arī kaimiņu pagastu bērnus. Uz gadu ir atlikts jautājums par Izvaltas pamatskolas slēgšanu. Ļoti strauji samazinās skolēnu skaits Robežnieku pamatskolā, lai gan tai ir sava niša -- tā ir eko skola ar internātu, kur bērni var uzturēties visu nedēļu, un nodrošina speciālās izglītības programmas. Skola var pastāvēt tad, ja klasē ir vismaz 14 bērni,” skaidro L. Miglāne.
Kāda sieviete, ienākusi iepirkties Aulejas veikalā, neslēpj sašutumu, ka pamatskola, kas atrodas ezera krastā un kuru beiguši viņas bērni, ir slēgta jau divus gadus. „Kad bija skola, bija ērti vest bērnus uz pagasta bērnudārzu un skolu. Bija skola, bija dzīvība. Skolotājiem bija darbs un ciemā – papilnam bērnu. Tagad ciems paliek tukšāks un tukšāks. Gadās, ka pa dienu nesatiec nevienu cilvēku. Laukos darba nav. Visu taisa ciet. Kur nav skolas, tur cilvēki brauc projām,” teic sieviete.
Arī Aulejas feldšeru-akušieru punkta vadītāja Leontīna Dzalbe atzīst, ka līdz ar skolas likvidēšanu pieklususi arī kultūras dzīve. Viņa katru darbdienu redz, kā bērni ciema centrā uz skolas autobusu atnāk pirms pl. 7.00. „Tālāko ciemu un sādžu skolēni, lai nenokavētu transportu, ceļas vismaz pl. 6.30. Gara diena. Viņi nogurst,” pieļauj mediķe.
Visu rakstu lasiet 26. marta numurā.
