Gājputni pavasara un rudens migrācijas laikā nereti nodara kaitējumu dažādām lauksaimniecības kultūrām un lai tos segtu, lauksaimniekiem ir iespēja Dabas aizsardzības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) pieteikties kompensācijām par migrējošo sugu, piemēram, zosu un dzērvju nodarītajiem postījumiem.
Dabas aizsardzības pārvalde martā jau saņēmusi pirmos pieteikumus un atgādina, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti varētu situāciju izvērtēt un lemt par zaudējumu apmēru un kompensācijas piešķiršanu. Pirmais saņemtais pieteikums ir par zosu nodarītajiem postījumiem ziemas kviešiem.
“Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka visbiežāk postījumus sējumiem nodara zosis un dzērves. Visbiežāk postītās kultūras 2018.gadā bija lauka pupas un ziemas kvieši. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no postītās kultūras un postījumu platības. Izmaksāto kompensāciju apmērs 2018.gadā bija robežās no 307 līdz 533 eiro par hektāru,” stāsta Pārvaldes Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta vadošais eksperts Ģirts Baranovskis.
Lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem. Svarīgi, lai zemes īpašnieks pēc iespējas ātrāk vēršas Pārvaldē, lai būtu iespējams dabā fiksēt nodarīto postījumu apmēru.
Kompensācijām var pieteikties arī zivsaimnieki, kuriem zaudējumus radījuši zivjēdāju putnu sugas un ūdri, kā arī biškopji, kuru saimniecībās postījumus pastrādājuši lāči.
Plašāks skaidrojums par kompensāciju piešķiršanas kārtību un aprēķiniem, kā arī iesniegums lejupielādei pieejams Pārvaldes mājaslapā.
Pieteikumu kompensācijas saņemšanai iespējams iesniegt, atsūtot to pa pastu, klātienē Pārvaldē, kā arī pa e-pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Papildus informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē zvanot uz tālruni: 67509766 vai rakstot uz e-pastu: daba@daba.gov.lv.
Dabas pētnieki skaidro, ka zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
