Dmitrijam Valainim ir 36 gadi un patlaban Daugavpils Būvniecības tehnikumā (DBT) viņš veiksmīgi mācās Arhitektūras un dizaina nodaļā profesionālās izglītības programmā “Interjera noformētājs”. Otra Dmitrija kaislība ir sports – viņš nopietni nodarbojas ar paralimpisko paukošanu.
Mācīties nekad nav par vēlu
Kā viņš pats atzīst, vēlme turpināt izglītoties Dmitrijam radās pirms gadiem pieciem. Interjera noformētāja programmu viņš izvēlējās apzināti, domājot par to, kas viņam turpmākajā dzīvē var noderēt. “Man arī līdz šim patika dažādas datorprogrammas, kurās var zīmēt. Pirms gadiem diviem, kad uzzināju par šādu izglītības programmu, ka ir iespēja apgūt daudz interesantu datorprogrammu, nolēmu pieteikties mācībām,” stāsta Dmitrijs.
Līdz šim, vēl mācoties tehnikumā, kad tā bija 38. profesionāli tehniskā vidusskola, topošais interjera noformētājs bija ieguvis vidējo profesionālo izglītību. Pastrādāt par auto atslēdznieku Dmitrijam gan nesanāca. Viņš izgāja praksi, ieguvu arī trešās klases virpotāja kategoriju un aizbrauca uz Rīgu, kur sāka strādāt autoservisā, kas nodarbojas ar automašīnu logu tonēšanu un uzstādīšanu. Pēc pāris gadiem viņš atgriezās Daugavpili, kur atvēra savu servisu, kurš nodarbojās ar stiklu tonēšanu un automašīnu aplīmēšanu.
Dzīves pagriezienā ar 160 km stundā
Taču drīz vien Dmitrija dzīvē viss sagriezās “kājām gaisā” – braucot ar motociklu, viņš iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, ilgu laiku pavadīja slimnīcās un palika piekalts ratiņkrēslam. Tajā pašā gadā valstī izvērtās arī ekonomiskā krīze. Savā servisā pirmo reizi Dmitrijs atgriezās tikai pēc aptuveni pusotra gada. Pa šo laiku tur daudz kas bija mainījies, un ar laiku tas tika slēgts.
Visu rakstu lasiet 28. jūnija numurā.
