Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu.
Līdz šim spēkā esošais regulējums attiecās uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu un nebija piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, šāds regulējums radīja problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu un veicināja draudus valsts drošībai.
Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī Moneyval rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe.
Atbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, iestāsies tikai tad, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā būs pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Par šo pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Likumprojekts vairākās sēdēs tika skatīts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Kā iepriekš uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, grozījumi Krimināllikumā neaizliedz skaidras naudas pārvietošanu pāri robežai – atbildība paredzēta par skaidras naudas, kuras apmērs ir 21 500 eiro vai vairāk, nedeklarēšanu.
Personai, kura šķērso ES ārējo robežu, jau līdz šim bija noteikts pienākums deklarēt skaidru naudu, ja tās apmērs nav mazāks par 10 000 eiro. Savukārt, šķērsojot iekšējo robežu, šāds pienākums personai būs vien gadījumā, ja skaidras naudas deklarēšanu pieprasīs Latvijas kompetentās institūcijas, sacīja A. Judins.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Vienlaikus Saeima otrajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz stiprināt administratīvo atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas uz valsts robežas. Šie grozījumi stājās spēkā 1. jūlijā.
