„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+10.2 °C
apmācies

Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina dalīties ar Atmodas laika atmiņām

Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk Atmodas laika atmiņu dokumentēšanu, īpaši pievēršoties vizuālajiem simboliem. Ir tapusi tiešsaistē aizpildāma aptauja, kurā aicinām rakstiski atbildēt uz sešiem jautājumiem. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Auseklīša kā simbola nozīmi personiskajā pieredzē un atmiņās, jo nozīmīga loma tā izplatībā bija tieši individuālajam radošumam un izdomai.

Trešā Atmoda Latvijā, tāpat kā neatkarības atjaunošana citās Baltijas valstīs, bija nevardarbīga pretošanās kustība, tādēļ simboliem un simboliskām darbībām, piemēram, Baltijas ceļam, bija jo īpaši nozīmīga loma. Līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam, Auseklītis (regulāra astoņstaru zvaigzne) bija redzamākais no vizuālajiem simboliem, kas iemantoja popularitāti gan Atmodas līderu, gan sabiedrības vidū. Tā plašais lietojums saistīts ar ornamenta izplatību tautas mākslā un Auseklīša kā mitoloģiska tēla atpazīstamību. Auseklītis dažādos veidolos kļuva par latviskās identitātes apzīmētāju un vizuālās pašidentificēšanās zīmi.

Aizpildot šo aptauju, iespējams saglabā savu liecību par Atmodas laiku. Atbildes uz šo aptauju tiks glabātas Latviešu folkloras krātuvē un tiks izmantotas turpmākiem pētījumiem. Aptauja aizpildāma tiešsaistē, interneta vietnē www.jauta.garamantas.lv. Ja rodas jautājumi vai neskaidrības, lūdzam rakstīt uz lfk@lulfmi.lv vai sazināties telefoniski – 67228632.

Latviešu folkloras krātuve ir dibināta 1924. gadā un ir uzskatāma par senāko akadēmisko pētniecības iestādi Latvijas Republikā. Visā pastāvēšanas laikā Latviešu folkloras krātuve saglabājusi trīs darbības pamatvirzienus: folkloras arhivēšanu (vākšanu, apstrādi un uzglabāšanu), publicēšanu un pētniecību. Folkloras arhivēšana aizvien turpinās, izmantojot mūsdienīgas metodes un tehnoloģijas, tāpat noris materiālu digitalizācija un publicēšana tiešsaistē. Kopš 2014. gada darbojas Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs www.garamantas.lv, kura mērķis ir padarīt tiešsaistē pieejamus un ērti lietojamus Latviešu folkloras krātuvē glabātos materiālus – manuskriptus, attēlus, audio un video ierakstus, un citas vērtīgas folkloras materiālu kolekcijas.