Kopš pērn pieņemtā Krāslavas novada domes lēmuma atļaut atvērt jaunu spēļu zāli Krāslavā, Tirgus ielā 3, krāslavieši turpina apspriest, kāpēc vajag vēl vienu tādu ēku, pietiek jau ar esošo, kur tāpat neviens neuzraugot kārtību.
Spēļu zālēs nospēlē ģimenes budžetu
Iedzīvotāja Oksana uzskata, ka jebkura spēļu zāle rada atkarību, cilvēki tur nospēlē ģimenes budžetu, turklāt tur tiek lietots alkohols, notiek strīdi un kautiņi. „Manā apkārtnē visi runā, ka spēļu zāle nav vajadzīgs. Man neviens nav jautājis, vai es gribu, lai tāda zāle vispār būtu,” teica Oksana.
„Mēs, vecāki, esam pret spēļu zāli Krāslavā. Tādas zāles varētu atrasties viesnīcās. Saprotami pašvaldības centieni sakārtot vēl vienu ēku, tomēr dome varētu šajā vietā atbalstīt citu projektu, piemēram, izglītojošu centru bērniem un jauniešiem,” uzskata māmiņa Ludmila.
Savukārt Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns pauda savu viedokli kā Krāslavas novada domes deputāts, pedagogs un piecu bērnu tēvs. „Es nobalsoju „par”, lai pašvaldībai nebūtu jātiesājas ar uzņēmumu, kurš norādīja, ka pilsētā jau ir spēļu zāle, un kāpēc tā ir labāka nekā piedāvātā. Jaunā spēļu zāle atradīsies netālu no esošās. Es šaubos, vai tas ietekmēs kriminālo situāciju Krāslavā. Tie, kuri negāja uz spēļu zālēm, neies arī turpmāk. Lielāku problēmu rada bāri, kur laiž iekšā nepilngadīgos,” teica J. Tukāns, taču atzina, ka spēļu zāles tomēr var radīt atkarības. Viņš pazīst jaunieti, kurš, aizrāvies ar interneta azartspēlēm, bija spiests aiziet no skolas 12. klasē.
Krāslavas pamatskolas direktore Vija Konceviča, kura sociālo zinību stundās ar skolēniem diskutē par atkarībām, tostarp no azartspēlēm, novērojusi, ka daļa jauniešu zina par tādām spēlēm internetā. „Manuprāt, šis ir lielāks drauds, nekā spēļu zāļu apmeklēšana klātienē, ko var kontrolēt vecāki. Diemžēl daži vecāki neuzrauga, kā viņu bērns sērfo internetā.” Lai arī stundās ar jauniešiem tiek runāts par atkarībām no azartspēlēm un sekām, tomēr skola nevar uzraudzīt, ko bērni dara pēc stundām un vai spēļu zālēs netiek laisti skolēni. Sekot savu bērnu gaitām un interesēm esot vecāku pienākums. V. Konceviča atgādina, ka spēļu bizness radās kā izklaide un daudzviet pasaulē tā ir tūrisma industrija, tomēr viņa šaubās, vai spēļu zāles Krāslavā rada tūristu pieplūdumu: „Likums atļauj spēļu biznesu. Taču mani uztrauc, vai tas ir legāls un drošs bizness, proti, vai tur nespēlē bērni, nenotiek kautiņi utt. Manuprāt, pašvaldībai sadarbībā ar Valsts un pašvaldības policiju biežāk jāuzrauga šādas spēļu zāles.”
2018. gada 29. novembra domes sēdē balsojumā par jaunas spēļu zāles atvēršanu no 11 deputātiem trīs nobalsoja „pret”, tostarp deputāts uzņēmējs Raimonds Kalvišs. Viņš uzskata, ka šāds politisks lēmums ir pretrunā ar Azartspēļu un izložu likumu, kurš nosaka, ka pašvaldībai jāizvērtē, vai azartspēļu organizēšana neradīs kaitējumu un neaizskar iedzīvotāju intereses. Viņaprāt, plānotajā spēļu zālē varētu nokļūt arī tās personas, kurām nav bijis nolūka spēlēt azartspēles. Tādējādi netiktu pildīta minētā likuma prasība novērst, samazināt (vai vismaz nepalielināt) no azartspēlēm atkarīgo personu skaitu.
Visu rakstu lasiet 13. septembra numurā.
