„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 24. aprīlis
Trešdiena
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
-1.0 °C
daži mākoņi

Rīgas ielā valdīja ūdens stihija

Ikgadējais Daugavpils mūzikas un mākslas festivāls „ReStArt” vienmēr sākas ar Rīgas ielas svētkiem, kuri šogad norisinājās ūdens zīmē.

Ūdeni un visu, kas ar to saistīts, varēja skatīt visā krāšņumā, -- Rīgas ielu rotāja akvāriji, strūklakas, dzīvas un uzzīmētas zivis, kuģīši, ūdenslilijas, pat akvalangisti ienira ūdenī tieši pilsētas galvenās ielas vidū. Savukārt Daugavpils klauni par godu svētkiem ietērpās pirātu drānās. Uz ūdens dejoja, ūdens skaņu pavadījumā dziedāja – stihija valdīja itin visos mākslas veidos.

Mākslinieku Oksanas un Edgara Vronsku ģimene nodemonstrēja ūdens radošo spēku – ar saputotu ūdeni viņi ne tikai zīmēja, bet arī rādīja, kā tas tiek izmantots kalēja darbā. Māla mākslas centrā izgatavoja svētkiem strūklaku un izmitināja tajā māla iemītniekus. Savukārt Daugavpils biedrība „Atmiņu lāde” atjaunoja sanatoriju ūdens procedūru tradīciju – vienā no Rīgas ielas arkām bija ierīkota istaba peldēm. Svētku apmeklētāji varēja ne tikai pavērot, kā agrāk vannojās sanatorijā „Mežciems”, bet arī uzzināt tās vēsturi.

Svētkos tradicionāli tiek rīkota arī retro mašīnu parāde. Šogad tajā bija iekļauts arī transports, kurš kaut kādā ziņā saistīts ar ūdeni. Speciālo tehniku demonstrēja šīgada jubilārs – uzņēmums „Daugavpils ūdens”. Tiek uzskatīts, ka tieši pirms 130 gadiem dažas Dvinskas ēkas saņēma ūdeni no pilsētas ūdensvada – tolaik ekspluatācijā tika nodota pirmā sūkņu stacija „Gajoks 1”. Ar ūdensvada izbūves vēsturi pilsētā var iepazīties, aplūkojot pārvietojamos stendus, kuri atrodas Rīgas ielā.

Rīgas ielas svētki tiek rīkoti jau sešus gadus, un šogad tos apmeklēja rekordliels cilvēku skaits, var teikt, ka pat ābolam, pareizāk – pilienam nebija, kur nokrist. Bija daudz ģimeņu ar bērniem, kuri varēja izmēģināt savus spēkus papīra kuģīšu locīšanā, zīmēt ar ūdeni, pūst ziepju burbuļus utt. Daudzi daugavpilieši atzīmēja, ka ar katru gadu svētki kļūst aizvien interesantāki un apmeklētāki. „Cik brīnišķīgi atainota tēma, un cik daudz kas izgatavots no nekā,” saka Ludmila Krumgolde, „mūsu brīnišķīgajā pilsētā dzīvo izcili radoši cilvēki.”