Grīžās vysaiži gaņgi, tūrkš iudiņs, stolts patmaļnīks stuov iz slīkšņa... Apmāram tai, kai vysi tū pīminim nu Kārļa Skalbis "Kačeiša patmaļom".
Ka īstīp laivys iudinī kur naviņ Jupatovkā i ierkļoj leidz Subinaitei, Rēzeknis upe lūkuos kai zuts i plyust pa cīši smuku īleju. Itū pūsmu iz vokorim nu Rēzeknis piļsātys daudzi sauc par seņleju, cyti soka, ka tys eisti nav pareizi, a obeji reizē – nu cīši smuki ir itī iudiņa kilometri!
Paraleli upei stīpās niulejuo Rēzeknis–Reigys šoseja. Napatuoļ aiz autobusu pīturys “Voronova” ir krystceli – pa kreisi nu asfalta īt ceļš iz Garančim, a pa labi – iz Taurynku (iz obejim graņts celim vēļ tān var redzēt akmiņus aba brukovku). Tī i ir tuos slovonuos patmalis, iz kurīni gryudus maļt vede vairuokys zemnīku paaudzis. Legendarys patmalis... Dūmoju, ka Latgolā nav ūtrys taidys ar latgalīšu viesturi tik zeimeigi i plaši saisteitys vītys.
- g. s. beiguos Taurynkys patmalis i krūgs pīderēja muižnīkam Marianam Benislavskam[1]. Cik var sprīst, nu 1902. goda (cytur olūtūs – nu 1906. goda) Taurynku patmaļu saiminīks ir Andrivs Boriss[2]. Jam te i 32 desetinu zemis beja, jis te i puorsvorā dzeivuoja, cikom 1941. godā jū izsyutēja, kur i 1942. goda 4. aprelī jis Vjatlagā i nūmyra[3].
Rēzeknis apriņča Bieržgalis pogostā 1867. goda 10. martā dzymušais Andrivs Boriss ir tān moz zynoma, bet Latgolys viesturē dyžan nūzeimeiga persona. Ka viesturnīki lauza golvys i definej “pyrmais latgalīts – agronoms”, “pyrmuo latgalīšu sīvīte ar augstuokū izgleiteibu”, to par A. Borisu laikam var pasceit tai – pyrmais latgalīts miļjonars. Beja cīš aktivs sabīdryskais darbinīks, nūsadorbuoja ar politiku.
Franci Kempu daudzi skaita par Franča Trasuna golvonū oponentu Latgolys kongresa laikā, par alternativa kongresa reikuotuoju tymuos poš dīnuos. Nui, jī Rēzeknē sataiseja sovu kongresu, pījēme rezolucejis i nūsafotografēja. Daudz cylvāku, boguoti i moderni sasagierbuši, daudz sīvīšu, ir karaveiri. I kū mes tamā fotografejā redzim pošā centrā? Andrivu Borisu, a Francs Kemps šinelī stypri pa labi nu juo.
Šosejai preteimā pusē Taurynkai ir Garanču dzeraune, kur ir F. Kempa sīvys Konstancis dzymtuo sāta. Juos tāvs beja gruņteigs zemnīks, vede gryudus maļt iz Taurynkys patmalem, bārni taiseja promenadis puori tyltam da Strankaļu kopu. Skaidrys, ka F. Kemps beja, i nivīnu viņ reizi, sova sīvystāva/sīvysmuotis sātā. Kai avīžnīks i populars cylvāks tykuos te ar sābrūs dzeivojūšajom ītekmeigajom Kantinīku i Borisu saimem. Kaidus tik planus jī te nakola, kū tik naapsprīde, kū tik naaprunuoja!
Dūmoju, ka caur Konstanci i izaveiduoja A. Borisa i F. Kempa pasazeišona. F. Kemps jau Latvejis Republikā beja F. Trasuna politiskais partners. A. Boriss deve naudu i organizēja tai saucamū Latgolys aba Afanasjeva armeju, lai naīlaist piec Pyrmuo pasaulis kara izabeigšonys Latgolā īškā boļševikus. Tykuos ar Kārli Ulmani i sprīde, cik tuoli iz reitim Latvejis armejai juoīt, kur tod ir tei Latgolys austrumu rūbeža.
Lelūs lyuzuma i izvēlis godūs vysod pasaruoda cylvāki, kuri var i grib byut lideri, kuri gotovi uzajimt atbiļdeibu!
[1] Vairāksolīšanā pārdos // ”Balss”, 08.04.1892.
[2] Daugavpils apgabaltiesas.. // "Valdības Vēstnesis", 26.07.1935.
[3] Skat. www.latgalesdati.lv
