Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 10. decembris
Otrdiena
Guna, Judīte
+3.8 °C
apmācies

Bez ilgām pēc pagātnes

Jau daudzus gadus Lietuvas kūrortpilsētas Druskininku tuvumā darbojas savdabīgs pretrunīgi vērtēts tūrisma objekts -- Grūtas parks (Grūto parkas), kas piesaista apmeklētājus ar saviem neparastajiem eksponātiem -- PSRS laika skulptūrām un citām padomju laika ideoloģijas paliekām, kuras savāktas no visas Lietuvas. Šo parku 2001. gadā atklāja lietuviešu miljonārs Viļums Maļinausks.


Divdesmit hektāri vēstures

Lai arī par parka izveidi savulaik dzirdētas daudzas negatīvas iedzīvotāju un politiķu atsauksmes, mūsdienās tas kļuvis par vienu no apmeklētākajiem tūristu objektiem Lietuvā. 2012. gadā amerikāņu žurnāls „Time” to atzinis par vienu no desmit dīvainākajiem tematiskajiem parkiem pasaulē. Jāteic, ka līdzīgi parki atrodas arī citviet Eiropā, piemēram, Memento parks Budapeštā, piemiņas parks Ukrainas pilsētā Zaporožjē, bet Bulgārijas Nacionālajā mākslas muzejā Padomju Savienībai ir veltīta vesela filiāle. Taču Grūtas parks pārspēj tos visus.

Paši leiši šo parku sauc gan par Ļeņinlandi, gan par Staļina pasauli. Apmeklējot parku, rodas divējādas sajūtas – PSRS atribūtika un fonā skanošā atbilstošā mūzika liek atgriezties laikos, pēc kuriem nemaz nejūt nostaļģiju, tajā pat laikā raisa interesi aplūkot daudzās ikdienišķas lietas, kuras sen jau ir piemirstas.

Parka īpašnieks cenšas nevis propagandēt padomju iekārtu, bet arī uzsvērt tās nodarīto postu – cauri daudzajām PSRS laika liecībām vijas skaudrais stāsts par represijām un daudzu simtu tūkstošu nevainīgu cilvēku izsūtīšanu uz Sibīriju vai nogalināšanu. Jau pie ieejas parkā apmeklētājus sagaida lopu vagons, ar kādiem no Lietuvas tika izvesti 360 000 iedzīvotāju. Gar kādas pastaigu takas malām nostiepta dzeloņstieple un izvietoti sargtorņi, kas liek sajusties gluži kā ieslodzītam Sibīrijas nometnē.

Lai izstaigātu Grūtas parku 20 hektāru platībā un aplūkotu visus eksponātus, ir vajadzīgas vairākas stundas. Parkā aplūkojami 86 darbi, ko radījuši 46 tēlnieki. Tie nav tikai bijušo vadoņu pieminekļi, bet arī dažādu tobrīd sabiedrībā pazīstamu darboņu krūšu tēli un skulptūras, kā arī lietuviešu genocīdam veltīti pieminekļi. Katrai skulptūrai ir pievienota zīmīte ar autora vārdu un vietu, kur tā agrāk atradās, dažai klāt arī apraksts par konkrēto personāžu. Daudzas skulptūras savulaik atzītas par  mākslas darbiem. Te var redzēt ne tikai Ļeņina skulptūras, bet arī retus eksemplārus – pieminekļus Staļinam un pat Dzeržinskim. Arī daudzus atpazīstamus sabiedriskos darboņus, piemēram, Antanu Sņečku, par godu kuram  bija nosaukta Ignalinas AES darbinieku pilsēta, kā arī Jaronimu Uboreviču, kura vārdā reiz bija nosaukta Daugavpils 1. vidusskola.

Parka teritorijā izbūvētas arī pāris muzeja ēkas no koka, kas atgādina padomju laika kultūras namus, kuri būvēti 20. gadsimta vidū. Šajās ēkās vienkopus savākta plaša dažādu padomju laiku priekšmetu kolekcija, tostarp Marksa un Engelsa, kā arī Ļeņina kopoto rakstu krājumi, tālaika nauda, dažādi sadzīves priekšmeti, gleznas un daudzas citas lietas.

Jaunajai paaudzei šis parks neraisa nedz atmiņas, nedz kādas asociācijas, taču tas varētu kalpot kā lieliska vieta vēstures izzināšanai. Savukārt pašu mazāko uzmanību parkā noteikti piesaista savdabīgais „lunaparks” ar padomju laika karuseļiem un šūpolēm, daudzas no kurām var pat izmēģināt, kā arī diezgan plašais zoodārzs. Apmeklētāji var pakavēt laiku arī kafejnīcā ar īstu PSRS virtuvi, piemēram, nobaudot ķilavas krievu gaumē vai kotleti „Ardievu, jaunība!”. Ik pa laikam parkā tiek rīkoti dažādi  tematiski pasākumi padomju stilā, komiskas izrādes par dzīvi padomijā, izveidota arī suvenīru bodīte, kur tūristiem par piemiņu iegādāties kādu padomju laika „liecību”.

Izdevās saglābt

Atšķirībā no Latvijas, kur pēc neatkarības atgūšanas visa padomju laika simbolika un objekti tika iznīcināti, Lietuvā tos daudzmaz izdevies saglabāt.

Lietuvā deviņdesmito gadu sākumā valstī masveidīgi tika demontēti PSRS laika pieminekļi, kādu laiku tie nevajadzīgi mētājās noliktavās, tukšos pagalmos vai komunālo dienestu teritorijās. Šādi uzglabājot, daudzi objekti tika bojāti vai iznīcināti, daudz ko pievāca metāla tīkotāji.   

Domājot, ko darīt ar visu šo padomju mantojuma lērumu, 1998. gadā Lietuvas Kultūras ministrija izsludinājusi konkursu  speciālas demontēto pieminekļu ekspozīcijas izveidei. Šajā konkursā uzvarēja vietējais uzņēmējs Viļums Maļinausks, kurš piedāvāja Druskininku tuvumā izveidot šādu ekspozīciju, turklāt par paša ģimenes līdzekļiem un uz savas zemes, kur tobrīd atradās purvs. Darbi tika uzsākti 1999. gadā un turpinās joprojām, pamazām pilnveidojot parku.

Ik gadu šo parku apmeklē ap 130 tūkstošiem tūristu, no kuriem 70% ir ārzemnieki.
Parkā strādā vairāk nekā 30 darbinieki, tostarp arī pats īpašnieks, taču viņa pamatbizness ir ogu un sēņu pārstrāde un tūrisms, bet brīvo laiku aizņem biškopība.