Jānis Kolužs ar skriešanu nodarbojas jau vairāk kā sešus gadus, skrienot dažādās distancēs, bet galveno uzmanību veltot tieši maratoniem. Šobrīd viņa kontā ir 12 maratoni un neizmērojama pieredze un iespaidi. Berlīnes maratonā Jānis uzrādīja savu labāko rezultātu- 3h 28min 04sek.
Jānis sācis skriet 2013. gadā, kad nolēmis būt aktīvāks. Izvēlējies sev tobrīd piemērotāko programmu “No dīvāna līdz 5 km”. „Šī programma bija paredzēta, lai pamazām varētu skriet ar vien vairāk un garākas distances. Treniņi bija 3 reizes nedēļā. Un tikai piektajā nedēļā varēja sākt aktīvāk skriet. 2013.gadā noskrēju arī pirmos 5 km un tad vēl es brīnījos par tiem, kuri skrien maratonus. Sākot trenēties mans mērķis nebija skriet maratonus, bet tas notika tā pakāpeniski. Un ticiet man, skolas laikā, kā visiem, skriešana nebija noteikti mana mīļākā nodarbe,” stāsta sportists.
- gadā viņš piedalījās savā pirmajā maratonā Rīgā. Tālāk sekoja maratoni Viļņā, Ņujorkā, Porto, Malagā, Krakovā un Berlīnē.
Vērtējot visus maratonus, kuros viņš piedalījies, sportists atzīst, ka būtiskākā atšķirība ir tieši skrējiena laikā. Šobrīd skrējiena laiks ir par 40 minūtēm ātrāks, kā arī ir liela pieredze un uzkrāti iespaidi.
Gatavojoties maratonam, viņš cenšas trenēties un skriet 5 reizes nedēļā, skrien trīs 3 stundas, respektīvi 30-33km, izmantojot dažādas skriešanas programmas un variācijas, lai treniņi būtu pēc iespējas rezultatīvāki.
Pēdējais maratons aizvadīts Berlīnē. Tajā šogad piedalījās ap 46 000 dalībnieku (piemēram, Rīgas maratonā piedalās aptuveni 2000 skrējēji). Latviju pārstāvēja ap 60 skrējēji. Šajā maratonā Jānim Kolužam neizdevās īsti iesildīties pirms starta: „Berlīnē maratona starts tika dots 4 viļņos. Es startēju 2.vilnī. Tā tiek darīts parasti visos lielajos skrējienos, jo dalībnieku ir tik daudz, ka visus vienā startā nevar palaist.”
Viņš stāsta, ka gribētāju piedalīties un skriet ir apmēram 10 reizes vairāk nekā organizētāji var uzņemt. Sākumā visi reģistrējas, un tad notiek loterija, kurā izlozē dalībniekus. Ātrākie skrējēji var izpildīt kvalifikāciju, uzrādot labu rezultātu, un automātiski tiekot uz konkrēto maratonu.
Vērtējot skriešanas kultūru Daugavpilī, sportists atzīst, ka tā ir uzlabojusies: „Daugavpilī jau vairākus gadus tiek rīkots “BigBank Skrien Latvija”, kas ir sniedzis savu ieguldījumu skriešanas attīstībā un skriešanā kā brīva laika pavadīšanas iespējā. Tāpat grupa “Daugavpils Runners”, kuri rīko skriešanas treniņus. No savas pieredzes zinu, ka regulāri piedalās 10-15 skrējēji treniņos, bet kopā bijuši grupā apmēram 70 dalībnieki.”
Pēc nelielas atelpas jau pavasarī Rīgā ieplānots nākamais maratons. Tāpat Jānis piedalās arī citās sacensībās, piemēram, šīs nedēļas nogalē piedalīsies noslēdzošajā “Stirnu Buks” posmā.
Komentāri