Lāčplēša diena ir daugavpilietes Genovefas Holopovas dzimšanas diena. Šogad viņai aprit jau deviņdesmit. „Es mēdzu jokot, ka piederu 11. novembra krastmalai Rīgā un ka man tur pieder divi centimetri, kurus varu izmantot svētkos,” joko jubilāre.
Interesējas par savējiem un Rīgas domi
Viņa atzīstas, ka pensijā laiks skrien skriešus, bet dzīve steidzas vēja spārniem, tomēr pāri visam ir rimta ikdiena, piepildīta ar mazām un lielām lietām. Viņa daudz runājas un tiekas ar brāļa un divu māsu bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, un, kad viņus piemin sarunā, saka -- manējie. Nav tādas dienas, kad kāds nepiezvanītu vai neatbrauktu ciemos, arī Genovefa pati ņem rokās telefonu, grib zināt ne tikai, kā klājas mīļajiem Rīgā, bet arī kāda ir gaisotne Rīgas domē. „Sarunas par ikdienišķo un svarīgo -- tās ir vērtīgas, bet vajag interesēties arī par politiku. Vaira man atveda radio (sarunas dienā jubilāre atradās slimnīcā), un, tā kā acis vairs neklausa, nevaru lasīt, tāpēc radio ir glābiņš,” atzīstas Genovefa.
Mājās viņai dienas paskrien sarunās ar mīļu draudzeni no studiju gadiem Vizmu Laudiņu, kurai nākamgad būs deviņdesmit. Tāpat sarunu prieka caurvītas ir tikšanās ar Daugavpils Universitātes kolēģēm Birutu Kalniņu, Zinaīdu Sondori, Lidiju Lazdāni un citiem. Savu bijušo skolotāju laiku pa laikam uzrunā arī Vaboles vidusskolas absolventi. Genovefa Vabolē nostrādāja vairāk nekā 10 gadus uzreiz pēc Rīgas Pedagoģiskā institūta absolvēšanas. Viņa jau saņēmusi ielūgumu uz Vaboles vidusskolas 100 gadu jubilejas pasākumu, kas notiks 23. novembrī.
Genovefa pati gatavo, uzkopj istabas, iet uz veikalu, apmeklē teātra izrādes, koncertus. Gars ir jauns, šķiet, skrietu un skrietu pie mīļajiem un pa plašo pasauli, bet slimības bieži to garu piesien pie zemes, un tad ir jāguļas slimnīcā, joko jubilāre. Ilgus gadus viņa lasīja „Latgales Laiku” un grāmatas, taču tagad sliktās redzes dēļ lielākoties klausās TV un radio ziņas.
Visu rakstu lasiet 12. novembra numurā.
