Līdz janvāra beigām pašvaldības steidza izteikt savus atzinumus par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Saeimā tos vērtēs speciāli izveidota ATR komisija. Turpinot interviju sēriju ar deputātiem, kuri Saeimā ievēlēti no Latgales, saruna ar „Jaunās konservatīvās partijas” pārstāvi, bijušo Balvu novada domes priekšsēdētāju Andri Kazinovski. Viņš apņēmies ieviest jaunu pārvaldes līmeni, reģionus, un vērtē – ja tas nenotiks, viņa pārstāvētā frakcija var neatbalstīt ATR.
Esat vienīgais no Latgales reģiona ievēlētais deputāts jaunizveidotajā ATR komisijā. Kā sokas darbs?
Koalīcija ir vienojusies, un ministrs, kurš pārstāv partiju „Attīstībai/Par” [Juris Pūce], ir iesniedzis savu redzējumu, likumprojektu Saeimā. Diemžēl jāatzīst, ka ne es personīgi, ne „Jaunās konservatīvā partijas” frakcija šobrīd līdz galam neatbalsta J. Pūces redzējumu. Galvenais mūsu priekšlikums būtu paralēli vietējā līmeņa pašvaldību apvienošanai veidot arī reģionālo līmeni. Tā nav panaceja, uzskatu, ka ir jāmaina valsts pārvalde. J. Pūce piedāvā apvienot mazākos novadus ar lielākajiem, bet negarantē, ka tādējādi palielināsies finansējums, ka iedzīvotāji varēs saņemt labākus pakalpojumus. Pēc garām diskusijām panācām, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) iekļāvām ceturto mērķi – reģionālā attīstība. Tas ļauj Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus novirzīt jau konkrēti reģioniem. Tas ir pirmais solis. Otrais būtu izveidot administratīvos reģionus, nododot tiem daļu ministriju un pašvaldību funkciju. Galvenā funkcija būtu reģionālā plānošana, kas sakristu ar NAP un ES plānošanas perioda mērķiem. Šajā plānā būtu jāatspoguļo konkrētas investīcijas aktivitātēm, objektiem, par pamatu ņemot dzīves līmeņa rādītājus. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju būtu viens no kritērijiem, un, piemēram, Latgalē tas ir viszemākais, kas nozīmē, ka vislielākie līdzekļi būtu jāparedz Latgalei.
Nepieciešamība reformēt pašvaldības arī līdz vēlēšanām bija aktuāls diskusiju temats, bet nu tā kļuvusi par valdības, koalīcijas prioritāti. Kāpēc reforma jāveic tieši tagad?
Sācies jaunais plānošanas periods ES līdzekļu apgūšanai. Līdz šim tie gāja caur ministrijām, tur izstrādāja dažādas mērķprogrammas, un gan uzņēmēji, gan pašvaldības piedalījās konkursos. Es uzskatu, ka tas tiek darīts nepareizi, nekādi konkursi nav jārīko. Pašvaldības ir konkrētas teritorijas, kurās jābūt garantētiem ieguldījumiem. Mazās pašvaldības, piemēram, Ludzas, Dagdas novads, konkursos nespēj konkurēt nedz ar Rīgas apkaimes lielajām pašvaldībām, nedz ar Rēzekni un Daugavpili. Latvija jau ir atpalikusi no Lietuvas, kur šim plānošanas periodam ir izveidoti divi reģioni, -- Viļņa un pārējie Lietuvas apgabali. Ir pēdējais laiks izveidot reģionus un, varbūt, glābt ES finansējumu par labu visai Latvijai.
Taču noskaņojums koalīcijā ir citāds. J. Pūce, kā arī pārējie valdības ministri, kas pārstāv „Jauno Vienotību”, piemēram, finanšu ministrs Jānis Reirs, arī deputāts Arvils Ašeradens, kategoriski iestājas pret reģionu veidošanu, pat saista šīs manas idejas ar separātismu. Mana atbilde šiem pārmetumiem ir: cilvēki, kas līdz šim bijuši pie varas, grib saglabāt centralizētu valsts pārvaldi un centralizēti pārvaldīt arī valsts budžeta un ES līdzekļus. Otrā medaļas pusē separātismam ir koloniālisms, un, ņemot vērā to, ka no reģionu teritorijām ir izsūknēti resursi, tās ir novājinātas, Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un, it īpaši, Latgali, iespējams, jau var salīdzināt ar kolonijām.
Cik reāla ir iespēja, ka šo konfliktu dēļ koalīcija nenonāks pie kopsaucēja reformas jautājumā?
Es esmu deleģēts no „Jaunās konservatīvas partijas” paust šajos jautājumos partijas viedokli. Ja mūsu priekšlikumi par administratīvajiem reģioniem netiks ņemti vērā, reforma var arī nenotikt. Tas varētu arī kļūt par valdības krišanas iemeslu.
Esmu iesniedzis priekšlikumus, bet to skatīšana visādos veidos tiek bremzēta. Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijai ir deleģēts izstrādāt šo reģionu funkcijas, šobrīd pie tā rit darbs. Bet, ja nebūs administratīvo reģionu, mūsu frakcija var arī nenobalsot par ATR. Vēl ir variants sagatavot alternatīvu likumprojektu, bet ceru, ka tiktāl nenonāksim.
Kāds ir ekonomiskais pamatojums tam, ka Rēzekne un Daugavpils būtu jāatstāj kā atsevišķas pašvaldības, tās neapvienojot ar novadiem?
Tas bija mans priekšlikums. Šie jautājumi jau septembrī tika apspriesti atsevišķā darba grupā pie ministra J. Pūces. Šajā darba grupā es pārstāvēju „Jauno konservatīvo partiju” un, kad sākās diskusija par to, ka Liepāja varētu būt atsevišķi un Liepājas novada, es ierosināju, ka arī Rēzekne un Daugavpils varētu būt atsevišķas pašvaldības [no novadiem]. Pirmkārt, novadi ir lieli un tur ir gana daudz cilvēku. Otrkārt, lielajām pilsētām ir no lauku teritorijām atšķirīgi pienākumi un funkcijas. Aprunājos arī Rēzeknes un Daugavpils novada vadītājiem, un arī viņi piekrita.
Vai sākumā tomēr nebija šo pašvaldību lobijs un tad ideja?
Nē, es tā negribu apgalvot. Nekādas lobēšanas no viņu puses nav bijis. Jā, es neslēpšu, ka esmu runājis gan ar Švarcu [Monvīdu Švarcu, Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju], gan ar Kucinu [Arvīdu Kucinu, Daugavpils novada domes priekšsēdētāju], bet tā ir mana pārliecība, ka lielai pilsētai ir savas problēmas, kuras jārisina. Ja novadam ap pilsētu ir liela teritorija un iedzīvotāju skaits ir diezgan liels, tad ir vajadzīga sava pārvalde.
Komentāri