„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+5.8 °C
apmācies

Pārgājienā iepazina trīs ezerus

25.janvārī gandrīz 14 kilometrus un 16 000 soļus pievarēja pārgājiena dabā „Apciemo trīs Bebrenes pagasta ezerus” dalībnieki no Gārsenes, Jēkabpils, Daugavpils, Ilūkstes, Naujenes, Bebrenes un citiem Latvijas reģioniem. Tas bija pirmais šāds pārgājiens šogad, teica gide Līga Pauļuka.

Apskatījuši Bebrenes muižas vecās dzirnavas, ceļinieki mēroja ceļu gar vecajām darbnīcām un apstājās pie Raganu kalnu. Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa pastāstīja, ka ap Bebrenes katoļu baznīcu atrodas vairāki raganu kalni. „Latvijā ir daudz nostāstu par raganām un velniem. Ienākot kristietībai, valdīja uzskats, ka raganas pulcējās šādos kalnos, nevis gāja uz baznīcu,” teica Benita Štrausa.

No turienes ekskursanti devās līdz Rupsītes upei. Tur atklājies šķērslis – bebra aizsprosts. Pārgājiena dalībnieki ar metāla āķi šo sanesumu izjauca, un upe varēja brīvi doties uz Rupsīša ezeru. Gide tad pastāstīja par 2020. gada Latvijas dzīvnieku Eirāzijas bebru, ar kuru pašai jāsastopas dienu dienā, uzturot aitu saimniecību. „Bebri ar saviem nedarbiem appludina pļavas un ganības. Bet, ja izdodas uzvarēt cīņā ar viņa aizsprostiem, tad ūdens nekrājas uz laukiem,” teica Līga.

Rupsīša ezeru ieskauj bieza niedru kārta. Gide zināja stāstīt, ka esot teika par ezera nosaukumu. Tā vēsta par saimnieku Rupsi, kurš kādā izjādē nav varējis savaldīt zirgu, abi iegāzušies ezerā un noslīkuši. Tāpat viņa pauda vērojumu, ka niedrainie krasti ir laba mājvieta Latvijā aizsargājamajam putnam -- lielajam dumpim.

Tāpat pārgājiena maršruts veda gar Ilzmuižas ēku, kurā pagājušā gadsimta sākumā dzīvojuši muižnieki Kurjakovi, vēlāk bijis kolhoza kantoris un klubs, taču pašreizējie saimnieki ēku pametuši novārtā. Pēc dažām minūtēm pārgājiena dalībnieki nokļuva arī pie Ilzes ezera. Tur L. Pauļuka nolasīja Bebrenes pagasta bibliotēkas vadītājas Emmas Malahovskas atrasto rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu un dzejnieka Antona Austriņa dzejoli. Tie vēsta par notikumiem kādā vasarā, kad abi ar mākslinieku Oto Pladeru dzīvojuši turīgā latviešu uzņēmēja Indriķa Stukula Bebrenes muižas dzirnavās un makšķerējuši Ilzes ezerā. 

Vairāk lasiet 28. janvāra numurā!