„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 24. aprīlis
Trešdiena
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
-0.1 °C
nedaudz mākoņains

Daugavpils Universitāte iesniegs priekšlikumus ministrijai

30.janvārī Daugavpils Universitātes (DU) rektore Irēna Kokina un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska diskusijā vienojās, ka DU iesūtīs priekšlikumus par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas konceptuālo ziņojumu. DU vadība uzskata, ka universitātēm noteiktajam kvantitātes kritērijam -- vismaz 4000 studentu -- pašreizējos demogrāfiskajos un migrācijas apstākļos nav pamatojuma.

Vispirms I. Šuplinska uzsvēra, ka viņa publiski nav norādījusi, ka Daugavpils augstskola var zaudēt universitātes statuss, taču ir konceptuāls ziņojums, kur studentu skaits ir viens no kritērijiem. „Sarunas par universitātes statusu var sākties tikai tad, kad DU būs iesniegusi savu stratēģiju,” teica ministre.  

Gan I. Kokina, gan zinātņu prorektors Arvīds Barševskis norādīja, ka nav skaidri argumenti, kāpēc universitātēs jābūt vismaz 4000 studentiem, ja pasaules augstskolu reitingos atrodamas universitātes ar 2000--3000 studējošajiem. „Tas ir mākslīgs kritērijs. Kvantitatīvais rādītājs nevar raksturot kvalitāti. Daugavpils Universitāti atbalsta Daugavpils un Daugavpils novada dome. Tāpat daudzi sadarbības partneri rakstīs rezolūciju, ka DU ir jāpastāv,” teica I. Kokina.

Savukārt A. Barševskis runāja par DU zinātnes sasniegumiem, proti, 2018. gadā augstskolā strādāja 62 pētnieki un 131 doktors,  kuri publicējuši vairāk kā 250 zinātniskās publikācijas un 12 monogrāfijas. Tāpat DU ar projektiem piesaistījusi finansējumu vairāk kā 3,3 miljonu eiro apmērā. „Mēs uzskatām, ka zinātniskajiem kritērijiem jābūt pietiekami augstiem, un mēs esam gatavi tos izpildīt,” uzsvēra A. Barševskis.

Kāpēc izvēlēts šāds skaitlis -- 4000? Kā teica I. Šuplinska, tika apkopots studējošo skaits Latvijā, proti, vienā augstākās izglītības iestādē studē vidēji 1500 studenti, un trīs Latvijas vadošās universitātes (LU, RTU, RSU) nodrošina studijas 51% no 78 000 studējošo. Turklāt augstskolu infrastruktūra paredzēta vismaz 160 000 studējošo. „Šie skaitļi liecina, ka kaut kas šajā struktūrā nav kārtībā. Bet, ja augstskola izpilda kritērijus, tad tai nav liegts pārtapt par universitāti, un otrādi -- ja neizpilda kritērijus, tad statuss tiek mainīts,” teica I. Šuplinska.

Vairāk lasiet 4. februāra numurā!