30.un 31. janvārī Daugavpils Būvniecības tehnikumā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzklausīja Latgales novadu pašvaldību, skolu un Izglītības pārvalžu vadītāju redzējumu par skolu nākotni.
Uzsver lauku skolu konkurētspēju
Gandrīz visas pašvaldības neatbalsta savstarpējo norēķinu sistēmu. Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins pastāstīja, ka par novada skolēnu izglītošanos citām pašvaldībām Daugavpils novadam jāmaksā 800 000 eiro, tikmēr citas pašvaldības par savu bērnu mācīšanos Daugavpils novadā samaksā 200 000 eiro gadā.
Tika diskutēts arī par mazo lauku skolu nākotni. Biķernieku pamatskolas (Daugavpils novads) direktors Aleksejs Mackevičs uzsvēra, ka centralizēto eksāmenu rezultāti apliecina mazo lauku skolu konkurētspēju. „Pagājušajā mācību gadā latviešu valodas valsts eksāmenā Biķernieku pamatskolas skolēnu zināšanu līmenis bija 70%, tikmēr vidējais līmenis valstī bija krietni zemāks. Tāpat jāmaina skolu finansēšanas modelis, jo, piemēram, pilsētas lielās skolas ar lielāku finansējumu var atļauties logopēdu, psihologu, bet mazās -- ne. Tā nav godīga attieksme,” teica direktors.
Ilga Šuplinska mudināja gan pašvaldības, gan pedagogus padomāt, vai var pastāvēt skola, kurā viss finansējums tiek izlietots tās uzturēšanai. Ministrija jau septembrī piedāvās jaunus kvalitātes kritērijus, proti, skolas izglītības kvalitāte, pārvaldība, vide un izaugsmes iespējas.
Ar lauku skolu aizvēršanu tiek apzināti iztukšoti lauki, atzina Vaboles vidusskolas (Daugavpils novads) direktora Elita Skrupska. „Pasakiet godīgi, ka pēc desmit gadiem nebūs lauku,” mudināja direktore. Ilga Šuplinska iebilda, ka globalizācijas apstākļos, kad Latvijā 80% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, bet 20% -- laukos, un laukos 7% nodarbināti lauksaimniecībā, bet 70% -- pakalpojumu sfērā, jāmainās gan skolām, gan laukiem. „Vienīgā izeja -- cilvēki dzīvos laukos un strādās attālināti. Arī traktoristam jau šodien jāpārvalda IT tehnoloģijas, augstākā matemātika un bioloģija. Tāpēc mēs esam uzsvēruši pedagogu digitālo kompetencei, jo no tā ir atkarīgas skolēnu IT prasmes un zināšanas,” teica ministre.
Par Krāslavas ģimnāziju vēl lems
Tikmēr Krāslavas novada pārstāvji teica, ka nākotnē būs jāpieņem lēmums par Indras un Robežnieku pamatskolas, Krāslavas pamatskolas un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas nākotni.
„Neziņa, kas būs ar Krāslavas Valsts ģimnāzijas statusu, var iespaidot dienesta viesnīcas būvniecības projektu,” uzskata Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Ministre teica, ka lēmums par valsts ģimnāzijas statusa saglabāšanu vai atcelšanu tiks pieņemts pēc ģimnāziju direktoru sapulces, kas notiks februārī.
Ilūkstieši iestājas par Bebrenes vidusskolu
Ministre un kolēģi, tiekoties ar Ilūkstes novada pašvaldības un izglītības iestāžu pārstāvjiem, atzina par dzīvotspējīgu Ilūkstes novada pašvaldības modeli izveidot Ilūkstes Raiņa vidusskolu ar izglītības programmas īstenošanas vietām uz mazo skolu bāzes.
Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna, Izglītības nodaļas vadītāja Ilona Linarde un Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas direktore Ērika Šaršūne lūdza ministriju ļaut saglabāt vidusskolas posmu, ņemot vērā audzēkņu skaitu profesionālās izglītības programmā. Pēc ministres novērotā, tās ir divas dažādas izglītības programmas, turklāt divas vispārizglītojošās vidusskolas nevarēs pastāvēt 16 kilometru attālumā. „Es neredzu iespēju, ka vidusskola var pastāvēt ar deviņiem skolēniem. Jūsu ceļš ir profesionālā izglītība,” teica I. Šuplinska.
Viņa informēja, ka būs jālemj arī par Raudas internātpamatskolas, kur mācās 20 bērni, apvienošanu ar Medumu speciālo pamatskolu.
