„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+10.2 °C
apmācies

Mārtiņš Bondars Latgalē konsultējas ar mācītāju

Latgales vēlēšanu apgabalā ievēlētais Saeimas deputāts, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (Attīstībai/Par) gada sākumā apmeklēja Latgali. Intervijā „Latgales Laikam” viņš skaidro, kā Saeima var palīdzēt tā saucamajā „Dinaz” lietā un vai Latgalei vajadzīgs īpašs atbalsts, jo šajā novadā iedzīvotāju skaits ir sarucis visstraujāk un ir lielākais bezdarbs.

Uzņēmums "Dinaz" gadiem nav maksājis nodokļus un izdarījis citus likumpārkāpumus. Varbūt arī Saeimai vajadzētu ķerties šim "vērsim pie ragiem"?

Esmu rakstiski lūdzis skaidrojumu Valsts darba inspekcijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Tā nav normāla situācija, ka darbinieki kopš novembra nesaņem atalgojumu. Savukārt no VID vēlos saņemt skaidrojumu, kā nākotnē mēs varam izvairīties no situācijām, kur tiek pārdibināta kompānija un saņem akcīzes preču tirdzniecības atļauju, paliekot valstij parādā milzīgs summas.

Latgales uzņēmēji un pašvaldības bieži prasa atbalstu pierobežai. Kādu jūs redzat valsts atbalstu, lai Latgale nepaliktu vēl tukšāka?

Latgale ir daļa no Latvijas. Tas nozīmē, ka pārvaldības principiem jābūt tādiem pašiem kā pārējā Latvijā. Kā panākt, to lai Latvija nepaliktu vēl tukšāka? Tas skar ne tikai Latgali, bet arī Kurzemi un Zemgali. Strādājošo skaits laukos kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir būtiski samazinājies. Tas nozīme, ka cilvēki, dzīvojot laukos, nevar tur atrast darbu, jo agrāk cilvēki kur dzīvoja, tur strādāja. Šobrīd galvenais jautājums ir, kā mainīsies Latvijas lauku demogrāfija. Un tas nenotiks citādi kā visā pārējā pasaulē. Proti, ārpus apdzīvotiem centriem tieca dzīvot cilvēki, kuru vecums ir 45+, kuriem nav nepieciešamības būt tuvu savai darba vietai. Viņi māk novērtēt dzīves kvalitāti, tostarp ekoloģiski tīro vidi un pārtiku, un spēj dzīvot distancēti.

Nesens pētījums Eiropas kopienā liecina, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetu ar nodokļiem piepilda mazie un vidējie uzņēmumi. Kā atbalstīt šos uzņēmējus?

Latvijā ir aptuveni 5000 uzņēmumu, kuri nodrošina valsts budžeta ieņēmumus. Vairāk nav. Vienīgais atbalsts varētu būt tāds, ka valsts spēj novērtēt šo uzņēmumu ieguldījumu, radot tādu valstisku „infrastruktūru”, kur nav „jānolauž kakls”. Es šeit domāju birokrātijas samazināšanu, lai katrs justos drošs un lai tā būtu taisnīga valsts. Jaunā VID vadītāja saka -- vispirms konsultē, tikai pēc tam soda. Bet tas attiecas uz tiem, kas ir godprātīgi cilvēki. Savukārt neliešus nav vērs konsultēt.

Valdības vadītāji intervijās teikuši, ka 2021. gadā pārskatīs nodokļu sistēmu. Vai tā būs?

Mēs regulāri diskutējam par nodokļiem. Mēs ejam cauri visiem nodokļiem. Vai būs kādas izmaiņas? Kā saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, šobrīd dienas kārtībā ir tikai uzlabojumi.

Bet ko sakāt jūs?

Ņemot vērā to, ka šī koalīcija ir „raiba kā dzeņa vēders”, domāt, ka būs būtiskas nodokļu izmaiņas, ir nepareizi. Kaut kāds izmaiņas būs. Bet ir jautājums, par ko šis „dzeņa vēders” spēs vienoties. Godīgi -- es nezinu atbildi.

Vairāk lasiet 7. februāra numurā!