„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+4.3 °C
apmācies

Par roku mazgāšanas svarīgumu, potēm un koronavīrusu

Daugavpils latviešu biedrība, līdz ar latviešu kultūras un valodas tradīciju saglabāšanu, aicina iedzīvotājus rūpēties par savu veselību. Tādēļ biedrība apņēmusies organizēt vairākas lekcijas, kas veltītas slimību profilakses iespēju izzināšanai. Semināru par vīrusu un infekciju izraisītajām slimībām un cīņu ar tām vadīja Daugavpils reģionālās slimnīcas ārste Iveta Jukšinska.

Stress – galvenais iemesls

Jaunā speciāliste stāstīja par dažādiem inficēšanās un infekciju pārnēsāšanas veidiem, kā arī to, kā no tiem izvairīties. Kas attiecas uz infekcijām, kuras tiek pārnēsātas gaisa pilienu ceļā, tad cīņā ar tām nedrīkst aizmirst par vienkāršām lietām – biežu roku mazgāšanu, telpu vēdināšanu, mitru kopšanu, vitamīnu lietošanu, veselīga dzīvesveida piekopšanu. Speciāliste norādīja, visi faktori ir jāņem vērā it īpaši epidēmiju un sezonālo infekciju uzplaiksnījumu laikā. Šajā laikā noderēs arī sejas aizsardzības maskas, izvairīšanās no masu pasākumu apmeklēšanas un citi profilaktiskie pasākumi.

„Taču visi piesardzības pasākumi var izrādīties veltīgi, ja jūs dzīvojat pastāvīgā stresa stāvoklī,” uzskata ārste ”tas novājina organismu. Lai cik daudz jūs uzturā lietosiet vitamīnus vai arī ēdīsiet ķiplokus, saslimšanas risks ir ļoti augsts”. Iveta izstāsta arī gadījumu, kad pacientei bija ilgi jāārstē pankreatīts pēc tam, kad viņa, cīnoties ar vīrusiem, dienā bija ēdusi vienu ķiploka daiviņu. Tāpēc jauna ārste brīdināja, ka slimību profilaksē jāievēro mērenība.

Runājot par gripu, I. Jukšinska uzsver, ka pret to ir jāvakcinējas. Pote nevar nodrošināt simtprocentīgu aizsardzību, tomēr palīdzēs vieglāk pārciest slimību, uzskata infektoloģe. Gripas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk gan ir saistīti ar vīrusa ietekmi uz hroniskajām slimībām, kuras jau ir bijušas slimniekam, piemēram, sirds asinsvadu slimības. Tāpēc šādi letālie gadījumi visbiežāk notiek ar vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Vairāk lasiet 21. februāra numurā!