„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+8.9 °C
daļēji mākoņains

Traktoru rūpnīca dotu jaunu elpu dzelzceļam

Traktortehnikas komplektēšanas rūpnīcas izveide Latgalē varētu dot jaunu elpu dzelzceļa attīstībai, aizvadītajā nedēļā savas darba vizītes laikā Daugavpilī laikrakstam “Latgales Laiks” atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV.LV). Aizvadītajā piektdienā R. Nemiro tikās ar Daugavpils domes vadību un pārrunāja pilsētas ekonomiskās aktivitātes.

Kāds, jūsuprāt, būtu optimālākais risinājums problemātiskajā un daudz diskutētajā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumā?

Ir iesniegts likumprojekts, kas paredz virskompensācijas atcelšanu. Tā ir tā OIK daļa, ko redzam savos rēķinos. Diemžēl iepriekšējos periodos ir bijusi ļoti dāsna šo atļauju izdalīšana  elektroenerģijas ražošanai ne īpaši lētos veidos. Tāpat Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka OIK ieviešanas process nav bijis pārdomāts un nav ticis saskaņots ar Eiropas Komisiju. Līdz ar to ir izskanējuši pieņēmumi, ka tas ir neleģitīms un netaisnīgs.

Netaisnīgs un neleģitīms process nevar veidot tiesisku paļāvību.

Likumprojekta virzīšanas gaitā uz Ministru kabinetu ministrijas ierēdniecība norādīja, ka ir milzīgi riski. Industrijas pārstāvji -- OIK saņēmēji -- nosauca summu -- viens miljards eiro. Tikpat labi viņi varēja nosaukt arī četrus, septiņus vai pusmiljardu. Visas šīs summas ir nosauktas bez jebkādām kalkulācijām, bez jebkādiem pierādījumiem. Tā kā OIK ieviešana bija politisks lēmums, arī tās atcelšanai ir jābūt politiskam lēmumam.

Likumprojekts ir iesniegts, lai mēs būtu ceļa sākumā, ar kuru kādreiz noslēgsim šo procesu. Virskompensācijas atcelšanas rezultātā iedzīvotājiem rēķini varētu samazināties par 15%, bet valsts budžeta ekonomija būtu apmēram 42 miljoni eiro. Virskompensācijas atcelšana padarītu tautsaimniecību arī starptautiski konkurētspējīgāku, jo īpaši metālapstrādes rūpniecības sektoru. Domāju, ka Saeimai ir jāsaņem drosme un jāvirza šis likumprojekts uz priekšu.

Runājot par tiesvedībām, ir jāsaprot, ka katrs, kurš grib tiesāties, to var darīt un censties tiesā pierādīt savu taisnību. Prasība ir jāsagatavo, tā ir jāpamato ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem. Savukārt zaudējumi ir jāaprēķina un jāpierāda. Nezinu, vai tas ir reāli. Kāds, droši vien, iesniegs prasību tiesā, bet vai viņš uzvarēs? Mūsuprāt -- nē.

VAS “Latvijas dzelzceļš” tuvākajā laikā plāno atlaist no darba 1500 darbiniekus. Kā situāciju uzņēmumā varētu uzlabot, nodrošināt uzņēmumu ar jauniem pasūtījumiem?

Satiksmes joma vairāk ir Satiksmes ministrijas atbildības sfēra. Savukārt Ekonomikas ministrija to redz kā daļu no ekonomikas. Esam braukuši uz Baltkrieviju, uz Ķīnas--Baltkrievijas industriālo parku “Lielais akmens”, kur ir milzīgas Ķīnas investīcijas, kur notiks ražošana un būs kravu pārvadājumi uz Eiropu. Esam teikuši, ka šajā globālajā procesā varam piedāvāt gan dzelzceļa pakalpojumus, gan arī  Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pakalpojumus gadījumā, ja kādam, piemēram, ir vajadzīga kāda komplektēšanas rūpnīca. Esmu ticies arī ar Baltkrievijas ekonomikas ministru, prezidenta administrācijas pārstāvjiem, Baltkrievijas vēstnieku, un esam runājuši par šiem jautājumiem.

Runājot par dzelzceļa attīstību, neapšaubāmi, lielas ambīcijas ir bijušas saistībā ar Ķīnas kravām.

Taču viens pienākušais vilciens nav īsti attaisnojis cerības ilgā laika dēļ. Līdz ar to, saistībā ar kravu piesaisti un dzelzceļa attīstību, vairāk tiek uzlūkoti tuvākie kaimiņi -- Krievija un Baltkrievija. Vēl viena lieta, par ko mēs esam runājuši, ir Baltkrievijas traktortehnikas ražotājs, kas bija paredzējis visu produkciju eksportēt. Viņi izskatīja iespēju izveidot Latvijā, Daugavpilī vai Daugavpils novadā, komplektēšanas rūpnīcu.

Tieši lielās investīcijas, tādas, kā “Lielais akmens”, un traktortehnikas komplektēšanas rūpnīca Latgalē arī varētu dot jaunu elpu dzelzceļa attīstībai.

Patlaban Saeimā tiek virzīta ideja par priekšrocību palielināšanu Latgales SEZ. Ko EM ir gatava atbalstīt?

SEZ pati par sevi neatrisinās investīciju piesaistes problēmas. Ventspilī nav SEZ, tomēr industriālais parks tur ir attīstījies ļoti labi. Domāju, ka labākas attīstības perspektīvas varētu būt nevis SEZ, bet gan industriālajiem parkiem. Ja industriālie parki attīstās dažādās valsts vietās, tad tā varētu būt lielāka attīstības atslēga nekā SEZ, kas, attiecībā uz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidēm, nav tik būtiski, jo mums ir reinvestētās peļņas atlaide. Ja mēs skatāmies uz Valsts kases datiem un Finanšu ministrijas ziņojumiem, tad redzam, ka uzņēmuma ienākuma nodoklis nepildās. Ir dažādi viedokļi par reinvestēto peļņu, vai tiešām tiek investēts uzņēmuma attīstībā, vai arī luksa precēs.

Dzīvojamo māju siltināšana uz priekšu virzās visai gausi. Tepat kaimiņos šīs process norit raitāk. Kādi ir aizķeršanās iemesli?

Iemesli varētu būt divi. Pirmais, mums ir sarežģīts lēmumu pieņemšanas process – lai māja tiktu siltināta, jānobalso 51% īpašnieku. Igaunijā šis process ir daudz vienkāršāks. Latvijā tas būtu jāatvieglo. Turklāt katram procesam būtu jāseko līdzi arī finansējumam. Līdz ar to caur ALTUM programmu mēs esam paredzējuši, ka varētu būt papildus finansējums tā budžeta ietvaros, ko mēs varētu lūgt. Rīgā un Liepājā īstenojamo projektu skaits ir pietiekami liels un šīm vajadzībām jau sāk pietrūkt finansējuma.

Kā sokas ar pašvaldību avīžu izdošanas ierobežošanu, jo tās izkropļo preses tirgu?

Sākumā minētais jautājums tika skatīts konkurences aspektā. Viena avīze tiek subsidēta no nodokļu maksātāju naudas, caur pašvaldību. Otrai, kas ir privātais sektors,  nauda jāpelna pašai. Un tām ir jākonkurē savā starpā. Patlaban jautājumu, kas saistīts ar pašvaldību  avīžu izdošanas ierobežošanu, savā pārziņā ir pārņēmusi Cilvēktiesību un sociālo lietu komisija.

Vairāk lasiet 3. marta numurā!