1. maijā tradicionāli sākas makšķerēšanas sezona -- tiek atcelti vairāku zivju sugu pavasarī noteiktie ķeršanas liegumi, un makšķernieki dodas uz savām iecienītajām ūdenstilpēm, lai pievērstos savam iecienītajam hobijam. „Latgales Laiks” tikās ar Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes (KSP) speciālistiem, lai uzzinātu, kas pagājušajā sezonā paveikts zivju resursu pavairošanas un aizsardzības jomā pilsētas ūdenstilpēs, kā arī pajautātu par jaunās sezonas plānus.
KSP tehniskais direktors Teodors Binders, kurš nodarbojas ar ūdenssaimniecības attīstības jautājumiem, pastāstīja, ka pārvaldes pārziņā ir 12 pilsētas ūdenstilpes un 16 kilometri Daugavas. Izveidota pastāvīga zivju resursu aizsardzības grupa, kuras darbinieki visu diennakti kontrolē, kā tiek ievēroti rūpnieciskās un amatierzvejas -- makšķerēšanas noteikumi ūdenstilpēs. Nu jau 6—7 gadus sadarbībā ar Zivju fondu tiek rakstīti un saņem atbalstu projekti, pateicoties kuriem ir izdevies izveidot labu materiāli tehnisko bāzi, -- iegādāties laivas, motorus, kvadraciklus un citu tehniku, kā arī binokļus, fotoaparātus, nakts redzamības ierīces, siltumvizorus. Izmantojot visas šīs ierīces, darbiniekiem tagad izdodas sasniegt labus rezultātus, aizsargājot ūdenstilpes no maluzvejniekiem.
Zivju resursu papildināšana un cīņa ar maluzvejniekiem
„2019. gadā mēs iesniedzām vairākus projektus un tie visi tika finansiāli atbalstīti. Zivju fonds piešķīra līdzfinansējumu līdz 89% no kopējās summas. Projekti bija saistīti ar ūdenstilpju zivju resursu papildināšanu un iekārtu iegādi, tostarp tika iegādāts jauns siltumvizors – tas neatstāj ne mazāko izredžu malu zvejniekiem palikt nepamanītiem. Pērn zivju mazuļi tika ielaisti četros ezeros – Lielajā Stropu, Mazajā Stropu, Stropaka un Šuņezerā. Lielajā Stropu ezerā ielaidām zandartu mazuļus, pārējos ezeros – līdaku mazuļus. Arī šogad pilsētas ūdenstilpēs paredzēts ielaist karūsu vai karpu mazuļus. Turklāt karpu un karūsu iegādei tiks izmantoti līdzekļi, kuri pilsētas kasē ienākuši, pārdodot licences makšķerēšanai Lielo Stropu ezerā,” pastāstīja Teodors Binders. Pagājušajā gadā tika veiktas 430 pārbaudes, sastādīti 22 protokoli, konfiscēti 147 nelikumīgi zvejas piederumi, tostarp 61 tīkls un 28 murdi. Pamatojoties uz KSP sastādītajiem protokoliem, Valsts vides dienests uzlicis maluzvejniekiem naudas sodus aptuveni 2,4 tūkstošu eiro apmērā. Taču speciālists atzīmēja, ka ir arī iepriecinošas ziņas, -- šogad pilsētas ūdenstilpēs gandrīz nav bijis maluzvejnieku tīklu, izņemti vien pāris gabali. Daudzējādā ziņā šādi rezultāti sasniegti, pateicoties pastāvīgai kontrolei. Piemēram, siltumvizors ir ļoti precīza ierīce, kas reaģē uz cilvēka organisma siltumu. No šīs „modrās acs” maluzvejniekus nepaglābs ne attālums (siltumvizora darbības rādiuss ir līdz 1,5 km), ne nakts, ne sniegs, lietus vai migla, informēja T. Binders.
Licence -- makšķernieka caurlaide
Kas jāzina makšķerēšanas cienītājiem, dodoties makšķerēt? Lai pilsētas ūdenstilpēs drīkstētu makšķerēt no laivas, šī hobija cienītājiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem ir nepieciešama Makšķerēšanas karte. Savukārt Lielajā Stropu ezerā atļauts ķert zivis, ja, izņemot karti, makšķerniekam ir speciāla licence. Ķert zivis no krasta ar makšķeri drīkst bez maksas, nav vajadzīga arī licence, savukārt, makšķerējot no laivas, licence ir jāiegādājas. To var izdarīt gan internetā, gan Komunālās saimniecības pārvaldē. Licence visam gadam maksā vien 10 eiro, taču var iegādāties licenci vienam mēnesim vai dienai – tā izmaksā vienu eiro. Savukārt tie, kam vēl nav 16 gadu vai arī sasnieguši 65 gadu vecumu, licenci makšķerēšanai Lielajā Stropu ezerā var saņemt bez maksas. Tas vajadzīgs, lai pēc makšķerēšanas viņi varētu fiksēt lomu un iesniegt datus KSP. Tie ir nepieciešami zinātniskajam institūtam „Bior”, kura speciālisti seko, kuru sugu zivis ūdenstilpē ir pārsvarā. Pamatojoties uz šiem datiem, ir lielākas iespējas saņemt Zivju fonda finansējumu ūdenstilpju zivju resursu pavairošanai. Tādējādi arī makšķernieki ir ieinteresēti godīgi sniegt šos datus. Šogad ieviesti jauninājumi tiem, kuri iegādājas licenci internetā, -- noteikumi kļuvuši stingrāki. Ja šādi makšķernieki neiesniegs datus par lomu, nākamajā reizē viņiem būs noteikti licences iegādes ierobežojumi, kamēr makšķernieks nebūs iesniedzis nepieciešamo atskaiti. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Par to, cik svarīgi ir iesniegt datus, jau minēts iepriekš. Savukārt statistika liecina, ka no visiem, kuri iegādājušies licenci, informāciju iesniedz vien 30—35% makšķernieku, galvenokārt tie, kuri nopietni izturas pret savu hobiju un domā par to, cik zivīm bagāti būs mūsu ezeri, -- viņi tad arī godīgi un apzinīgi reģistrē noķerto lomu. Protams, speciālisti necer, ka izdosies panākt atskaišu simtprocentīgu iesniegšanu, bet, jo vairāk būs reģistrētu lomu, jo lielākas izredzes saņemt finansiālu atbalstu, lai ezeros varētu ielaist zivju mazuļus. Turklāt ir jāņem vērā, ka lielākā līdzekļu daļa, kurus KSP saņem par licenču izsniegšanu, tiek izmantota ezeru apsaimniekošanas pasākumiem.
Pareizai attīstībai nepieciešamas rekomendācijas
Jāatzīmē, ka licencēšana tiek ieviesta arī citos ezeros. Piemēram, licencēta makšķerēšana ieviesta vairākumā populāru Daugavpils novada ezeru. Ezeru saraksts, kuros zivju ķeršanai nepieciešama licence, pieejams portālā epakalpojumi.lv. Tas ir Briģenes ezers Demenē, Sventes, Medumu, Smiļģiņa, Višķu, Luknas ezers, arī citos lielos un zivīm bagātos ezeros noteikta licencēta makšķerēšana. Tā ir ieviesta, lai varētu īstenot dažādus pasākumus – ezeru zivju resursu aizsardzību un to izmantošanas kontroli, rīkotu informatīvus pasākumus, realizētu zivju resursu papildināšanas projektus. Tas viss tiek darīts arī Lielajā Stropu ezerā.
Piemēram, nesen ezera krastā izvietoti informācijas stendi, kuri vēsta, kāds kurā vietā ir ūdenstilpes dziļums un kādas zivis tur mīt. Viens no projektiem, kuru šogad ieplānots īstenot Lielajā Stropu ezerā, ir ūdenstilpes stāvokļa izpēte, pamatojoties uz kuru institūts „Bior” sniegs rekomendācijas turpmākai Lielā Stropu ezera apsaimniekošanai. Institūta speciālisti veiks kontrolzveju, izpētīs, kādas tur mīt zivis, barības bāzi, veiks nepieciešamās analīzes, pēc tam sagatavos rekomendācijas ezera attīstībai.
Kāpēc atkal līdakas
Makšķernieki nereti pārmet KSP speciālistiem, kāpēc ezerā tiek ielaisti tieši līdaku un zandartu mazuļi. Tiek ieteikts ūdenstilpē ielaist, piemēram, platpierus, kuri „tīrīs” ezeru. Tas netiek darīts tāpēc, ka ir jāievēro likumi, kas reglamentē ezeros veicamo darbību. Saskaņā ar tiem KSP darbinieki nedrīkst ielaist ūdenstilpēs konkrētajā vietā Latvijas faunai neraksturīgas zivju sugas. Savulaik bija atļauts ielaist baltos platpierus Porohovkas ezerā Ķīmiķu mikrorajonā, taču tā ir slēgta ūdenstilpe, tajā neietek un no tā neiztek ne strauti, ne upes. Tāpēc lielajos ezeros tiek ielaistas tikai šiem ūdeņiem raksturīgās zivju sugas. Dažkārt, runājot par līdakām, izskan pārmetumi, ka tās apēdīs visas pārējās zivis. Arī šajā gadījumā jāievēro ieteikumi – Lielajā Stropu ezerā ik gadu drīkst ielaist līdz 40 tūkstošiem līdaku mazuļu (100 mazuļi uz vienu hektāru), taču tiek ielaisti aptuveni 25 000 līdacēnu gadā. „Es jau minēju karpas un karūsas, kuras plānojam ielaist šogad, taču tās nav galvenās ezera ihtiofaunas pārstāves. Piemēram, mēs ielaižam 20 tūkstošus karpu mazuļu, kuri daļēji arī kļūs par līdaku vai zandartu barību. Savukārt tiem, kuri izdzīvos, vēlāk būs pēcnācēji, un tas bagātinās ezera ihtiofaunu,” saka T. Binders.
Ne asakas!
Komunālās saimniecības pārvaldes speciālisti veic arī ezera attīrīšanu, viņiem ir speciāla laiva, ar kuru tiek pļautas niedres un meldri. Zivīm tas nekaitē, savukārt ezers neaizaug un kalpo gan atpūtniekiem, gan makšķerniekiem. Agrāk makšķerēšanas sezonas atklāšanā Lielajā Stropu ezerā notika vērienīgas spiningotāju sacensības, bet šogad situācija ir ieviesusi korekcijas un masu pasākumus nedrīkst rīkot. Savukārt makšķerēt nav aizliegts arī ārkārtas situācijā, taču, neapšaubāmi, ir jāievēro šībrīža noteikumi, pirmām kārtām – distancēšanās. „Sākoties makšķerēšanas sezonai, novēlu visiem apzinīgiem makšķerniekiem – ne asakas! Un – saudzēsim mūsu ezerus un rūpēsimies par tiem!” saka Teodors Binders.
Uzziņai
Lielais Stropu ezers ir caurteces ezers Daugavpils ziemeļaustrumu daļā uz robežas ar Daugavpils novada Naujenes pagastu. Krasti lēzeni. Ietek kanāls no Mazā Stropu ezera un 12 grāvji un strauti, iztek Strope uz Līksnu. Ezera spoguļa laukuma platība ir 417,9 ha (garums – 2,1 km, platums – 1,7 km). Vidējais dziļums – 3,6 m, maksimālais dziļums – 6,3 m. Ūdenstilpe atrodas 110 metrus virs jūras līmeņa. Ezerā mīt līdakas, plauži, asari, līņi, raudas. 2019. gadā tika pārdotas aptuveni 1000 licences makšķerēšanai Lielajā Stropu ezerā.
