Ārkārtas situāciju sakarā ar koronavīrusa „Covid-19” izplatību valdība ir pagarinājusi līdz 9. jūnijam. Dažādi ierobežojošie pasākumi jau ir negatīvi ietekmējuši un turpina ietekmēt daudzas cilvēku dzīves jomas, tai skaitā ekonomiku. Lai noskaidrotu, kā ārkārtas situācijas apstākļos sokas vienam no lielākajiem Latgales nodokļu maksātājiem -- AS “Preiļu siers”, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu piena pārstrādes uzņēmuma vadītāju Jāzepu Šņepstu.
Ražotājiem klājas labāk nekā pakalpojumu sniedzējiem
-- AS “Preiļu siers” pamatā ražo sieru un sūkalu pulveri, gatavo produkciju realizē 40 valstīs. Pērn uzņēmums saražoja 14 360 tonnas siera un 8700 tonnas sūkalu pulvera, kas ir viens no lielākajiem rādītājiem pēdējos gados.
Līdzīgi kā citiem ražojošiem uzņēmumiem, kas ražo preces pārdošanai, mums neklājas tik slikti kā, piemēram, pakalpojumu sniedzējiem. Ir kritušās piena produkcijas eksporta cenas, automātiski ir samazinājusies arī piena iepirkuma cena. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem, ražošanas apjomi uzņēmumā ir nedaudz samazinājušies, taču tam pamatā ir citi iemesli, nevis „Covid-19” izplatība.
Valdības rīcība ir haotiska
-- Saistībā ar vīrusa izplatību valdībā notiekošais ne par ko labu neliecina. Manā uztverē valdības rīcība „Covid-19” izplatības apstākļos ir haotiska. Tika sasauktas vairākas valdības sēdes, kurās pastāvīgi tika mainīts, piemēram, cilvēku skaits, kādam atļauts pulcēties. Ja ir šāda lēmumu pieņemšanas secība un dinamika, tas ne par ko labu neliecina.
Var jau teikt, ka ne Latvijā, ne pasaulē šādu situāciju agrāk nav bijis, tāpēc nākas “taustīties”. Bet ir jau standarta paņēmieni, kā cīnīties pret jebkuru pandēmiju līdz vakcīnas izgatavošanai. Valdībā katram ministram ir arī virkne padomnieku. Jā, valdības sēdi vajadzēja sasaukt, lai izsludinātu ārkārtas situāciju, bet tālākais ir Veselības ministrijas darbs.
Par haosu liecina arī tas, ka no tribīnes visi proponē atbalstu vietējiem ražotājiem. Tajā pašā laikā tik vienkāršu izstrādājumu kā maskas mēs par miljoniem eiro iepērkam Ķīnā. Un vēl izrādās, ka tās nemaz nav derīgas. Ierēdņi, kas ar to nodarbojās, atrunājas, ka iepirktās maskas atbilstot specifikācijai. Bet kas tad to specifikāciju rakstīja -- tie paši ierēdņi. Minētais gadījums kārtējo reizi apliecināja, ka “labā roka nezina, ko dara kreisā”. Tas uzskatāmi apliecina valdības, t.i., Veselības ministrijas neprofesionālo rīcību.
