Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2023. gada 8. februāris
Trešdiena
Aldona, Česlavs
-3.3 °C
daļēji mākoņains

Eiropas Parlaments iesaistās cīņā pret dezinformāciju

Covid-19” izplatības izraisītajai krīzei sekoja arī straujš dezinformācijas vilnis, kas kavē centienus ierobežot pandēmiju. Informatīvajā telpā aizvien biežāk parādās nepatiesas ziņas, sagrozīta informācija saistībā ar vīrusa uzliesmojumu. Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā apkopojis Eiropas Parlamenta deputātu viedokļus un soļus, ko Eiropas Savienība (ES) īsteno cīņā pret nepatiesas informācijas izplatīšanu publiskajā telpā.

Pēdējo trīs mēnešu laikā publiskajā telpā izskanējušas dažādas versijas par “Covid-19” izplatību pasaulē. No sākotnējās versijas, ka vīrusa izplatība sākusies Ķīnā sikspārņu zupas dēļ līdz uzkurinātām diskusijām elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos par ES valstīm, kuras savā starpā it kā cīnās par vajadzīgajiem medicīnas un aizsardzības līdzekļiem.

Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji norādījuši, ka nepatiesi apgalvojumi izplatās straujāk nekā vīruss. Nepatiesas informācijas izplatīšanās “Covid-19” krīzes laikā kļuvusi par fenomenu, kas publiskajā telpā jau nodēvēts par “planētas mēroga infodēmiju”.

Lai cīnītos pret viltus ziņām un dezinformāciju “Covid-19” straujās izplatības laikā, ES izveidojusi vienotu tiešsaistes platformu par Eiropas Savienības rīcību koronavīrusa apkarošanā. Šo platformu Eiropas Komisija atklāja jau 30. martā. Tāpat Eiropas Parlamenta birojs Latvijā akcentē, ka Eiropas Savienības dalībvalstu eksperti un politiķi regulāri rīko konferences, lai diskutētu par dezinformācijas izraisītajām problēmām un rastu nepieciešamos risinājumus.

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā publiskajā telpā aizvien vairāk tiek aicināts analizēt informāciju, pievērst uzmanību ziņu avotiem un to ticamībai, cilvēki vēl aizvien sniedz nepatiesu informāciju. Bieži vien cilvēki to dara apzināti, lai gūtu peļņu vai lobētu kādas konkrētas intereses. ES īpašās dezinformācijas apkarošanas darba grupas 19. marta ziņojumā vēstīts, ka atsevišķu nepatiesu ziņu un informācijas izplatību veicina konkrētie politiskie spēki, piemēram, ASV balto nacionālistu kustība, Ķīna un Krievija. Šajos gadījumos mērķis ir negatīvi ietekmēt Eiropas Savienību vai izraisīt politiskās pārmaiņas.

Tomēr jāatzīst, ka daudzi cilvēki pat neapzinās, ka izplata maldīgu informāciju, darot to bez kaitīga nodoma vai mērķa gūt labumu, jo paši nav pārliecināti par redzētā, dzirdētā vai lasītā patiesumu.

Aizvien biežāk izskan jautājums – vai dezinformācija “Covid-19” sakarā ir bīstama. Jāsaka, ka krīzes situācijā lielai daļai sabiedrības ir grūti saglabāt mieru, ja publiskajā telpā bieži parādās šokējošas ziņas ar emocionāliem vai skaļiem virsrakstiem. Tikai retais nepieciešamības gadījumā tiešām analizēs iegūto informāciju un pārbaudīs tās patiesumu. EP biroja pārstāvji norāda, ka, pat neticot maldīgai informācijai, tā var ietekmēt sabiedrības pārliecību par patiesiem faktiem.

Arī no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti norādījuši, ka mediju jautājums un dezinformācijas apkarošana ir viens no prioritārajiem jautājumiem viņu darba kārtībā. Ivars Ījabs norāda, ka mediju sektors jau pirms “Covid-19” krīzes bijis bēdīgā stāvoklī, tāpēc svarīgi rast finansējumu, lai atbalstītu kvalitatīvus medijus. Savukārt Roberts Zīle papildina, ka naudas ziņā resursi neesot jātaupa. “Šis ir svētīgs darbs – atmaskot dezinformāciju. Tāpēc daudzgadu budžetā jāparedz lielāka nauda,” pauž R. Zīle.

Runājot par sabiedrības kritiskās domāšanas spējām, Dace Melbārde uzsvēra, ka svarīgi attīstīt prasmes medijpratībā. D. Melbārde aicina būt aktīviem vietējo mediju atbalstīšanā un vietējo mediju satura patērēšanā. Savukārt Andris Ameriks norāda, ka cīņā pret dezinformāciju, pirmkārt, jābūt informētiem: “Ja tu vairāk mācīsies, vairāk analizēsi un vairāk pats sapratīsi, kam tu vari uzticēties un kam ne, jo mazāk būs debašu par dezinformāciju.” Inese Vaidere mudina paļauties uz uzticamiem avotiem un aģentūrām. Kā vienu no tām I. Vaidere min NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru.

Nils Ušakovs nenoliedz, ka vēl aizvien pastāv un tiek izplatītas dažādas sazvērestības teorijas. “Šajā situācijā, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, ka Eiropas Savienība ir spējīga ne tikai šo dezinformāciju atrast un klasificēt, bet arī pasniegt Eiropas pilsoņiem faktus par to, kas notiek. Tādā veidā, lai viņiem būtu mazāka vēlme vērsties pie apšaubāmiem informācijas avotiem,” uzsver N. Ušakovs.

Dezinformācijas tālāka izplatība ir atkarīga no sabiedrības – vai cilvēki dalās tālāk ar iegūto informāciju. Mediju patērētājam svarīgi neļaut sevi apmuļķot. Īpaši uzmanīgiem jābūt daloties ar ziņām, kas var izraisīt neviennozīmīgu sabiedrības reakciju. Vienkāršākais veids, kā noskaidrot informācijas patiesumu – pārbaudīt, vai par konkrēto faktu ziņo vairāki uzticami mediji.

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un analizēt pieejamo informāciju. Par dezinformācijas izplatīšanu var ziņot konkrētajai tiešsaistes platformai, kur informācija publicēta. Jāpiebilst, ka šajā laikā vairāki sociālo mediju uzņēmumi uzsākuši cīņu pret viltus ziņu izplatīšanu.

 

Raksts sagatavots sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā