Brāļi Ēriks un Artūrs Ševčenko, neapšaubāmi, ir vieni no labākajiem Daugavpils hokeja skolas audzēkņiem. Viņi ir pierādījuši – lai kļūtu par labiem profesionāliem sportistiem, šajā gadījumā – hokejistiem, nav obligāti jāpiedzimst un sportista karjera jāsāk Rīgā.
Ēriks un Artūrs pagājušo sezonu aizvadīja Eirāzijas kontinenta pretējās pusēs. Artūrs spēlēja Francijā, Milūzas komandā „Scorpions”, savukārt Ēriks savu karjeru turpināja Krievijas Augstākās hokeja līgas (VHL) čempionātā Novokuzņeckas komandā „Metallurg” (Novokuzņecka atrodas Sibīrijā, un tā jau ir Āzija – aut. piez.).
Vienīgais, kas vienoja abus brāļus Ševcenko, bija tas, ka neviens no čempionātiem netika izspēlēts līdz galam, tāpat ka visi pārējie hokeja turnīri pasaulē. Taču brāļi katrs savu sezonu vērtē atšķirīgi.
Krievijas Augstākās līgas čempionāts noslēdzās pēc regulārā turnīra un dažām „play-off” ceturtdaļfināla spēlēm. Novokuzņeckas „Metallurg” regulārajā čempionātā 54 spēlēs izcīnīja 63 punktus un devīto vietu Otrajā konferencē, tādējādi neiekļūstot izslēgšanas spēlēs. Lai iekļūtu „play-off”, komandai pietrūka vien divu punktu. Ēriks Ševčenko aizvadīja 41 spēli, izcīnīja 17 (2+15) punktus, 20 minūtes pavadīja uz sodīto soliņa, lietderības koeficients +10.
Ēriks Ševčenko nav apmierināts ar aizvadīto sezonu. „Ko lai saka, ja komanda neizpildīja savu uzdevumu – izcīnīt pirmo vietu. Turklāt šis mērķis bija sasniedzams, jo „Metallurg” bija nokomplektēts gana labs sastāvs. Taču sezonas laikā kaut kas nogāja greizi. Tomēr es netaisos meklēt iemeslus, kāpēc tā notika. Jā, mēs cīnījāmies līdz galam. Turklāt sāpīgākais jau nav tie divi punkti, kuru mums pietrūka, bet, drīzāk, tas, ka šādā sastāvā nenospēlējām tā, kā gribējām. Mūsu komandai par labu nenāca arī tas, ka Krievijas Augstākajā hokeja līgā izveidoja četras divīzijas un mūsu konferencē sacentās visas līgas spēcīgākās komandas. Vietu izslēgšanās spēlēs, pirmām kārtām, ieguva divīziju uzvarētāji, un tikai pēc tam – pārējie. Tāpēc jau mēs arī neiekļuvām „play-off”, ka citas divīzijas uzvarētāji izcīnīja par pāris punktiem mazāk, toties ieguva vietu izslēgšanas spēlēs,” par aizvadīto sezonu pastāstīja Ēriks Ševčenko.
Savukārt ar sadzīves apstākļiem Ēriks ir apmierināts, jo tika nodrošināts viss, kas viņam bija nepieciešams. Daudzējādā ziņā arī tāpēc, ka „Metallurg” vēl nesen spēlēja Kontinentālajā hokeja līgā, tāpēc bija saglabājušies visi apstākļi, ko hokejistiem piedāvā šajā līgā. Tiesa, Ēriks pasūkstījās, ka pilsētā ir slikta gaisa kvalitāte, jo Novokuzņeckā ir daudz dažādu rūpnīcu, tāpēc pilsēta ir ietīta smogā.
Pagājušās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka par Novokuzņeckas komandas „Metallurg” galveno treneri kļuvis Latvijas speciālists Leonīds Tambijevs. Iepriekš L. Tambijevs trenēja VHL klubu „Dinamo” (Sanktpēterburga) un „Saryarka” (Karaganda, Kazahstāna). Abi klubi kļuvuši par VHL čempioniem – Petrova kausa īpašniekiem. Abas šīs komandas L. Tambijeva vadībā pa reizei izcīnījušas arī VHL bronzas godalgas. Jāatzīmē, ka Leonīds Tambijevs ir rezultatīvākais Latvijas valstsvienības spēlētājs – 154 (66+88) punkti 205 spēlēs.
Daugavpilietim Artūram Ševčenko pagājusī sezona, lai arī netika pabeigta, kā ierasts, Francijas komandas „Scorpions” (Milūza) sastāvā bija veiksmīgākā visā karjerā. Viņš kopā ar partneri – Latvijas hokejistu Rolandu Vīgneru, kļuva par Milūzas komandas līderiem.
Divdesmit sešus gadus vecais A. Ševčenko „Scorpions” sastāvā 47 spēlēs (tostarp septiņās izslēgšanas spēlēs) izcīnīja 44 (17+27) punktus, lietderības koeficients +21. Labāk par Artūru spēlēja tikai viņa maiņas partneris un labs draugs Rolands Vīgners – 41 spēle, 54 (18+36).
Milūzas komandai „Scorpions” Artūrs pievienojās 2016./2017. gada sezonā. Tolaik tā spēlēja Francijas Pirmajā līgā, uzvarēja tajā un iekļuva Francijas hokeja līgā („Ligue Magnus”), kur tai izdevās nostiprināties. Divās sezonās Artūrs Ševčenko aizvadīja komandā 73 spēles, guva 34 punktus (14+20). Toties pagājusī sezona Artūram bija ļoti veiksmīga.
Un tad „Scorpions” mājaslapā tika publicēta informācija, ka A. Ševčenko nolēmis pamest komandu. Daudziem tās līdzjutējiem šī ziņa sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, jo Artūrs jau bija kļuvis par daudzo fanu mīluli. Taču hokejists paskaidroja, ka viņš pats izlēmis aiziet no kluba.
„Mums bija ļoti laba komanda – jauna, saliedēta, ar labu treneri, kurš prata noskaņot spēlei visus hokejistus. Uzskatu, ka mēs varējām pacīnīties par čempionu titulu, protams, ar nosacījumu, ja iztiktu bez traumām. Jāuzsver, ka atbildīgos brīžos lieliski spēlēja mūsu vārtsargs. Un tas, kā zināms, ir 80 procenti no komandas panākumiem un uzvaras. Ar klubu man nebija nekādu domstarpību, turklāt vadība piedāvāja palikt, kā arī ļoti labus nosacījumus, taču es izlēmu, ka jāvirzās uz priekšu un savā karjerā un dzīvē kaut kas jāmaina. Profesionāli sportisti tā rīkojas diezgan bieži. Par komandu man palikušas visjaukākās atmiņas, vadība pildīja visus savus pienākumus. Man bija piešķirts dzīvoklis desmit minūšu gājienā no ledus halles, ja bija nepieciešamība, varēju izmantot kluba automašīnu. Tā ka nekādu problēmu nebija,” pastāstīja Artūrs.
Pašlaik brāļi Ševčenko ir Daugavpilī. Daudz laika pavada kopā ar ģimeni, intensīvi trenējas. Runājot par turpmākajiem plāniem, teic, ka pagaidām viss ir miglā tīts. Protams, notiek sarunas ar dažādiem klubiem, taču, kā zināms, sportisti ir māņticīgi ļaudis, tāpēc nevēlas „atklāt kārtis”, kamēr nav parakstīts līgums. Cerēsim, ka tad, kad būs skaidrība par nākotni, Artūrs un Ēriks Ševčenko pastāstīs to saviem līdzjutējiem un mūsu lasītājiem.
Uzziņai
Ēriks Ševčenko (aizsargs) spēlējis DLS, „Liepājas metalurgs” komandā, HK „Rīga” (MHL viņš aizvadījis 117 spēles, izcīnot 30 (6+24) punktus). Pārstāvējis arī komandu „Junostj” (Minska), „Dinamo” (Rīga), „Gwinnett Gladiators”, „Florida Everblades”, „San Francisko Bulls” (ASV), „Tansberg Vikings” (Norvēģija), „Jugra”, „Metallurg” (Krievija, VHL).
Artūrs Ševčenko (uzbrucējs) pārstāvējis DLS bērnu un jauniešu komandas, komandu „Juniors” (Rīga), HK „Rīga”, „Dinamo Juniors” (Rīga), „Idaho Jr Steelheads” (ASV), „Himki-SKA” (Novopolocka), „Neman” (Grodņa), „Scorpions” (Milūza, Francija).
