Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 11. jūlijs
Sestdiena
Leonora, Svens
+16.1 °C
apmācies

Latvijas pozīcijas ES budžeta plānā

Daudzgadu Eiropas Savienības budžeta plāns nākamajam periodam un mehānismi „Covid-19” krīzes seku mazināšanai pašlaik ir visvairāk diskutētie jautājumui Eiropas Parlamenta deputātu dienas kārtībā. Pašreizējo situāciju budžeta plānošanas jautājumos saistībā ar Latvijas interesēm skaidro no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti Roberts Zīle un Nils Ušakovs.

Šī gada 31. decembrī beidzas Eiropas Savienības daudzgadu budžeta darbība, līdz ar to nepieciešams jauns budžeta plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Jau 2018. gadā Eiropas Komisija iesniedza pirmos priekšlikumus jaunajam ES daudzgadu budžetam, kā arī plānoja tos papildināt 2020. gada maijā. Tomēr „Covid-19” krīzes un tās izraisīto seku dēļ pagaidām dalībvalstis nav spējušas vienoties par savu nostāju.

Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka pašreizējā veselības krīze mudina pēc iespējas ātrāk novērst iespējamos riskus, kas rastos, ja nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets nestāsies spēkā pēc nākamā gada 1. janvāra. Ja budžets nākamajiem 7 gadiem netiks apstiprināts savlaicīgi, pastāv ES maksājumu kavēšanās risks, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar ārkārtas rīcības plānu, kas garantētu ES finansējuma nepārtrauktību pēc „Covid-19” krīzes.

2020. gada nogalē noslēdzas vairāku Eiropas Savienības programmu – Kohēzijas, Erasmus un pētniecības programmu darbība. Tieši tāpēc svarīgi nodrošināt drošības tīklus tiem iedzīvotājiem, reģioniem, pilsētām, universitātēm, uzņēmumiem un lauksaimniekiem, kuri saņem finansējumu no Eiropas Savienības programmām. Šajā situācijā nepieciešams izslēgt jebkādus riskus, ka pašreizējā daudzgadu budžeta programmas varētu tikt pārtrauktas vai to darbība haotiski tiktu pagarināta.

Eiropas Parlamenta deputāti aizvien aktīvāk rosina mainīt budžeta plāna fokusu, pievēršoties „Covid-19” krīzes seku novēršanai un mīkstināšanai. Līdzīgi kā šī gada budžetā, arī turpmākajā periodā jāpievērš lielāka uzmanība palīdzības sniegšanai ekonomikas atveseļošanā, nodrošinot lielāku elastību un papildu finansējumu.

No Latvijas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs pašreizējo situāciju salīdzina ar krīzi, kas tika piedzīvota pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. “Visi jautājumi, kas pašreiz tiek uzdoti – par daudzgadu budžetu, par to, vai uzsvars tiks likts uz grantiem un kredītiem,” norāda Nils Ušakovs, „tie ir jautājumi par to, kā tālāk attīstīsies Eiropas Savienība. Vai, piemēram, četru valstu, kuras sauc par taupīgajām valstīm, pozīcija ņems virsroku. No Ziemeļvalstu, Nīderlandes un Austrijas valdības mēs dzirdam, ka tās nav gatavas uzņemties parādsaistības par Dienvideiropu. Bet, piemēram, tie paši Austrijas uzņēmēji saka, ka Itālija ir galvenais sadarbības partneris. Šajā gadījumā palīdzēt Itālijai ir izdevīgi ne tikai balstoties uz taisnīguma un Eiropas Savienības vērtībām, bet šis jautājums ir arī par uzņēmējdarbību.”

Runājot par šīm reformām, Eiropas Komisijas viceprezidents Frans Timmermans vairākkārt norādījis, ka visām valstīm pirmām kārtām vajadzētu likt uzsvaru, lai palīdzētu tieši jaunajai ekonomikai.

Savā ziņā tas ir salīdzināms ar to, kas bijis deviņdesmitajos gados,” turpina Nils Ušakovs, “daudzas industrijas toreiz pārstāja eksistēt, ņemot vērā visas nepieciešamās pārmaiņas, pārejot no sociālisma uz tirgus ekonomiku. Toties tika radītas jaunas industrijas. Pašlaik ar jauniem finansiāliem instrumentiem nav pareizi atbalstīt klasisko, tradicionālo auto rūpniecību. Jautājums, kas tiks darīts ar naftas un enerģētiskajiem sektoriem. No vienas puses, šis jautājums ir absolūti loģisks. Būtu pareizi atbalstīt jaunu digitālu ekonomiku, bet ko darīs cilvēki! Vai mēs esam gatavi ņemt vērā to pieredzi, kas mums palikusi no deviņdesmitajiem gadiem? Cilvēkiem, kas tiek nodarbināti tā sauktajos vecmodīgajos sektoros, vajag palīdzēt, lai viņi spētu pārkvalificēties.”

Runājot pat Latvijas perspektīvām jaunajā Eiropas Savienības budžetā, Nils Ušakovs ir piesardzīgs: “Mums ir jāsaprot, ka viss, kas pašlaik tiek runāts – 4,5 miljardi Latvijai, tas viss ir zem lielas jautājuma zīmes.”

Savukārt no Latvijas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle uzsver, ka nākamo 7 gadu budžetā iekļauts Jaunās paaudzes Eiropas Savienības fonds, kas sastāv no 750 miljardiem eiro. No tiem 250 miljardi ir aizdevumi, bet 500 miljardi ir granti.

Bija skaidrs, ka vajadzīgs vairāk naudas jau pirms pandēmijas,” uzsver Roberts Zīle, “bija skaidrs, ka jāatrod risinājums, kas, no vienas puses, taupīgajām valstīm neļautu teikt, ka no tām prasa vairāk naudas. No otras puses tiem, kuriem pandēmija radījusi zaudējumus saimniecībā, nepieciešams kopīgs atbalsts, kas ar daudzgadu budžeta palīdzību ļaus ieiet finanšu tirgos. Tuvākajos 4 gados tiks lietota nauda no Jaunās paaudzes Eiropas Savienības fonda.”

Jāpiebilst, ka diskusiju centrā ir jautājums par kritērijiem, kādi izvirzīti turpmākajam finanšu sadalījumam starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Pašlaik izskanēja, ka Latvijai tiks novirzīti 2,9 miljardi eiro grantos un 1,6 miljardi aizņēmumos,” skaidro Roberts Zīle, “lauvas tiesu no grantiem saņem 3 valstis – Itālija, Spānija un Grieķija, kura tik lielā mērā no pandēmijas necieta atšķirībā no pārējām 2 valstīm. Šie kritēriji neatbilst pandēmijas seku pārkāpšanai. Izstrādājot kritērijus, vērā tiek ņemts IKP un bezdarba līmenis.”

Roberts Zīle norādīja, ka no nākamā perioda ES budžeta jaunā fonda Latvijai provizoriski tiešmaksājumos būs pieejami papildu 533 miljoni eiro. “Tas gan nenozīmē, ka mēs iziesim uz 90% tiešmaksājumu līmenī no Eiropas Savienības vidējā līmeņa,” atzīmē Robets Zīle, “kopējā lauksaimniecības politikā nesadalīti vēl ir 4 miljardi. Tiek minēts, ka tie palīdzēs novērst krīzes sekas lauksaimniecībā. Šis jautājums valdību vadītājiem vēl ir atklāts. Mēs esam neapmierināti ar pašreizējo tiešmaksājumu līmeni. Es domāju, ka par to cīņa vēl turpināsies.”

No Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka pašreiz ir ļoti svarīga Latvijas uzņēmēju un partneru aktīva pozīcija, lai deputāti, kuri pārstāv savu valsti, varētu operatīvi reaģēt, aizstāvēt Latvijas intereses, kā arī rast kvalitatīvus risinājumus turpmākai attīstībai.

Raksts sagatavots sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.