Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 31. oktobris
Sestdiena
Rinalda, Rinalds, Valts
+5.1 °C
nedaudz mākoņains

Cilvēkam vajadzīgs sapnis

Autora foto

SIA “URI” īpašnieks Jurijs Mundums “Latgales Laikam” atzīst, ka ideja par Smiļģiņa ezera daļas nomu Skrudalienas novada Silenes pagastā un licencētās makšķerēšanas organizēšanu viņam radās vēl pirms laba laika. Jurijam jau kopš bērnības dzīve pastāvīgi bijusi saistīta ar zivīm. Viņam ir nācies strādāt arī un zvejas kuģa, zvejot zivis jūrā. Jurijs uzskata, ka cilvēkam dzīvē vajadzīgs sapnis, tad arī ir uz ko tiekties.

 

Man jau sen bija sapnis sākt nodarboties ar zivju audzēšanu, paralēli vienmēr gribējies nomāt ezeru un sakārtot to tā, lai cilvēki pie šī ezera varētu jauki pavadīt laiku, lai viņi zinātu, ka ir cilvēks, pie kura var atbraukt labi atpūsties un ķert zivis,” saka Jurijs.

 

Idejas autors atzīst, ka viņam ir darbs un naudas pietiek, tādēļ šo ieceri viņš nolēmis īstenot ne jau peļņas nolūkā, bet gan lai saglabātu un pavairotu zivju krājumus, lai cilvēki viņu varētu pieminēt ar labu vārdu.

 

Jurijs norāda, ka zivju masveida “izsmelšana” no ezeriem un citām ūdenstilpēm sākās 90. gados un turpinājās arī divtūkstošajos, tādēļ beidzot ir pienācis laiks sākt kaut ko darīt, lai zivju krājumus atjaunotu.

 

Arī uz dzīvi Silenes pagastā no Mirnija nākušais Jurijs pārcēlās ezeru dēļ. “Apprecējos ar meiteni no Silenes. Tās apkaimē ir daudz ezeru. Smiļģiņa ezers ar savu gleznumu, skaisto vietu un pludmali vilināja mani jau sen. Kādreiz pie šī ezera darbojās arī pionieru nometne. Beidzot esmu īstenojis arī savu seno sapni un nu apsaimniekošu ezeru,” atzīstas Jurijs.

 

Palīgi varēs atpūsties bez maksas

 

Jurijs plāno labiekārtot Smiļģiņa ezers pludmali. Turklāt cilvēki, kas būs ar mieru iesaistīties teritorijas labiekārtošanā, pie ezera varēs atpūties bez maksas. “Man šķiet, ka pašreizējā situācija, kad visapkārt ir privātīpašumi, šķērskoki un nav vietu atpūtai, nav īsti laba. Tādēļ cilvēki, kas nāks ar savu pienesumu, šeit varēs atpūsties par brīvu,” saka Jurijs.

 

Smiļģiņa ezera kopējā platība ir 50 hektāri, tā maksimālais dziļums -- 4,5 metri. Ezerā dzīvo plauži, sarkanās karūsas, līņi, raudas, ruduļi, līdakas, pliči, ālanti un vēži. Lielā daudzumā ezerā ir savairojušies arī sami. Tā kā tie ir plēsēji, kas ezerā būtiski samazina zivju krājumus, to skaitu plānots samazināt.

 

Savukārt, lai papildinātu ezera zivju krājumus un padarītu brīvā laika pavadīšanu interesantu arī makšķerniekiem, jau šoruden ezerā plānots ielaist zandartus, karpas un karūsas.

 

Ezeri ir pienācīgi jāapsaimnieko

 

Kopējo situāciju ar zivju krājumiem Latvijā Jurijs vērtē ka visai sliktu, jo pēdējos gadu desmitos daudzas zivju sugas ir nonākušas uz izzušanas sliekšņa un iepriekšējos zivju krājumus ar pašreizējiem arī nevarot salīdzināt. “Ja zivju skaits netiks kontrolēts, ja katram ezeram nebūs laba saimnieka, drīzumā zivju krājumi var sarukt pavisam,” brīdina Jurijs.

 

Situāciju pasliktina arī maluzvejnieku uzdarbošanās. Zināma daļa vainas te būtu jāuzņemas arī politiķiem, jo, ja cilvēkiem nav darba un nav naudas, dažs labs no viņiem var pievērsties arī maluzvejniecībai.

 

Vislielāko kaitējumu, protams, nodara elektrozveja, kad dažu lielo zivju dēļ maluzvejnieki iznīcina desmitiem mazo zivju. Pēdējā laikā šādas izklaides gan ir gājušas mazumā, bet savulaik gan daudz kas ir pieredzēts. Lielu postu nodara arī zivju ķeršana ar tīkliem.

 

Liels ieguldījums zivju resursu saglabāšanā un pavairošanā ir zivju inspekcijai, taču arī tai pietrūkst resursu, lai cīnītos ar maluzvejniekiem. Tāpēc nebūtu slikti, ja pagastos pēc vajadzības tiktu izveidotas nelielas iniciatīvas grupas, kam būtu paredzētas arī pilnvaras saukt pārkāpējus pie atbildības, tādējādi palīdzot zivju inspektoriem.

 

Jurijs aicina iedzīvotājus vairāk uzmanības veltīt tam, kas notiek pie ezeriem un ūdenstilpēm un, ja tiek manīts kaut kas aizdomīgs, ziņot par to atbildīgajiem dienestiem. “Ja mēs cits citam nepalīdzēsim, nesekosim notiekošajam, tad visai drīz varam daudz ko pazaudēt,” brīdina Jurijs.

 

Ja zivis ezerā ir, tās ķeras

 

Jurija partneris ezera apsaimniekošanā Vjačeslavs norāda, ka ideja par licencētās makšķerēšanas organizēšanu pieder Jurijam. Viens no šādas nodarbes plusiem ir tas, ka cilvēks var atbraukt, samaksāt naudu un ķert zivis. Lai tas tā būtu, ezerā ir jābūt pietiekamam daudzumam zivju: “Ja zivis ezerā ir, tad tās ķeras.”

 

Lai zivis būtu, tās ir jāsargā no maluzvejniekiem un jāpavairo. “Agrāk, padomju laikos, zivis regulāri tika laistas visos ezeros, tāpēc tās tur bija. Arī Smiļģiņa ezerā kādreiz bija daudz zivju. Dažkārt bērnībā, atnākot pa dienu, stundas laikā varēja noķert spaini plaužu. Tagad šeit noķert zivis ir daudz grūtāk,” saka Slaviks.

 

Lai ezers kļūtu pievilcīgs makšķerniekiem, tajā ir jāielaiž zivis, uzskata Slaviks???. „Patlaban tiek kārtotas formalitātes attiecīgo atļauju saņemšanai. Labi, ka tagad zivju pavairošanu atbalsta arī Eiropas Savienības fondi, pieprasot vien 10% līdzfinansējumu,” saka Vjačeslavs.

 

Savukārt samu daudzumu ezerā plānots samazināt, jo pēdējos gados tie ir stipri savairojušies un negatīvi ietekmē zivju krājumus ezerā. Lai gribētāju atpūsties pie ezera un ķert tajā zivis būtu pietiekami daudz, zivju krājumiem ezerā ir jābūt pietiekamiem, jo cilvēks, kurš ir samaksājis naudu par zivju ķeršanu un atpūtu, grib šīs zivis arī noķert.

 

Krastus klāja beigtas zivis

 

Vjačeslavs ar šausmām atceras 90. un 2000. gadus, kad daudz zivju tika izķerts ar visdažādākajām metodēm, tai skaitā ar elektrozveju: „Toreiz ar to nodarbojās daudzi, kam nebija slinkums. Vienreiz piebraucu ar laivu pie krasta, skatos, bet tur viss balts no beigtām mazām zivtiņām. Lai tiktu pie dažām lielām zivīm, šie bija nobendējuši daudzus desmitus mazo zivtiņu. Iedomājaties, cik laika tagad vajadzēs, kamēr zivju krājumi atjaunosies.”

 

Tagad maluzvejniecība ir nedaudz pieklususi. Par šo nodarbi patlaban ir paredzēti gan iespaidīgi naudas sodi, gan arī zvejas rīku un pat transportlīdzekļa konfiskācija, ar kuru maluzvejnieki atbraukuši uz zveju. Ir arī daudz entuziastu, kas iestājas par likumīgu, atļautu zveju. Redzot, ka kaut kur notiek nelikumības, tiek ziņots attiecīgajam dienestiem, kas, operatīvi reaģējot, atbrauc, aiztur vainīgos un sauc viņus pie atbildības. Rezultātā zivju krājumi daudz kur sāk atjaunoties. Dažviet tiem ir arī jāpalīdz atjaunoties. Kas attiecas uz nelikumīgu zveju Smiļģiņa ezerā, visi vietējie ir brīdināti, ka šādai nodarbei būs bēdīgas sekas.

 

Kā pozitīvu zivju resursu saglabāšanas un pavairošanas piemēru Vjačeslavs minēja Baltkrieviju, kur, atšķirībā no Latvijas, zvejas tīklu tirdzniecība ir aizliegta. „Ja kilometra vai divu attālumā no ezera pie cilvēka tiek atrasti tīkli, iestājas kriminālatbildība. Tur ezeros arī pastāvīgi tiek laistas zivis, tādēļ zivju ir daudz un cilvēki no visdažādākajām vietām turp brauc zvejot un pērk licences. Makšķerēšana ir atļauta ar makšķeri un spiningu vai arī zemūdens zveja. Arī licencēm cena ir pieņemama un svārstās atkarībā no tās derīguma termiņa.