Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 5. decembris
Sestdiena
Klaudijs, Sabīne, Sarma
+3.8 °C
apmācies

Daugavpils Universitāte saglabās universitātes statusu

8. jūlijā Jelgavā tika parakstīts sadarbības memorands starp Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Sadarbības memorands paredz konsorcija izveidi ar mērķi saskaņot studiju programmas, veidot kopīgu zinātnisku attīstību un nodrošināt kvalitāti.

Jau maijā valdība atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu projektu. Tā ietvaros paredzēts mainīt augstskolu iekšējo pārvaldības modeli. Pret šiem grozījumiem iebilda Latvijas Rektoru padome, vairākas augstākās izglītības iestādes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija, uzsverot, ka tie ir sasteigti.

Izmaiņas Augstskolu likumā paredz, ka universitātes statusu spēs saglabāt vien tās augstākās izglītības iestādes, kurās studējošo skaits būs ne mazāks par 4000 studējošajiem. Šī iemesla dēļ Daugavpils Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Liepājas Universitātei nācās meklēt risinājumus, lai saglabātu savu statusu un suverenitāti. Pašreizējais risinājums paredz universitāšu apvienības jeb konsorcija izveidi.

Sabiedrībā jau izskanējušas plašas diskusijas par izmaiņām Augstskolu likumā. Plānotās reformas tiek vērtētas dažādi. “Protams, izmaiņas likumā būs, un atbilstošas darbības tiks realizētas,” norāda Daugavpils Universitātes rektore profesore Irēna Kokina, “tiks ieviesta augstskolu tipoloģija. Mēs esam pakārtoti šīm iniciatīvām. Tas viss ir orientēts, lai būtu labāka kvalitāte un starptautiskās konkurences iespējas.”

Balstoties uz grozījumiem Augstskolu likumā, pastāv draudi, ka trīs reģionālās augstākās izglītības iestādes var zaudēt universitātes statusu. “Ja mēs skatāmies universitātēm izvirzītos kritērijus, visizteiktāk mums neder pats pirmais nodefinētais kritērijs par studējošo skaitu -- vismaz 4000,” skaidro Irēna Kokina, “ņemot vērā situāciju reģionā un valstī kopumā, tik daudz jauniešu mēs diez vai varētu savākt. Diez vai arī ārzemju studenti varētu braukt uz reģionu. Ārzemju studenti drīzāk paliktu Rīgā. Šī kritērija dēļ mēs, trīs universitātes, esam apvienojušas savus spēkus. Vairāku mēnešu garumā mums bija vairākas tikšanās, mēs strādājām pie memoranda teksta, kas vainagojās ar noteiktu rezultātu.”

Jāpiebilst, ka universitātes statusa zaudēšana ievērojami mazinātu augstākās izglītības iestādes prestižu, kā arī samazinātos studētgribētāju skaits. “Tieši tāpēc mēs meklējām iespējamos risinājumus,” uzsver Irēna Kokina, “mēs nebūsim tie, kas gaidīs, rokas klēpī salikuši. Mēs esam iesaistījušies dažāda veida uzsaukumos, iesnieguši dažādas atklātās vēstules gan Latvijas Rektoru padomes, gan Latvijas Universitāšu asociācijas vārdā, gan katra universitāte atsevišķi. Esam sūtījuši oficiālas vēstules visām iespējamajām institūcijām. Diemžēl mūsu iebildumi netika ņemti vērā. Tāpēc, apsteidzot oficiāli pieņemtos lēmumus un grozījumus, mēs sākām domāt, ko darīt, lai izvairītos no universitātes statusa zaudēšanas. Daugavpils Universitāte tiešām ir izgājusi ļoti ilgu ceļu, lai izcīnītu universitātes statusu, un zaudēt to vienā mirklī mēs nevēlamies.”

Meklējot ātrākos un efektīvākos risinājumus tika nolemts veidot trīs universitāšu konsorciju, kas pēc būtības ir sadarbība kopīgu mērķu īstenošanai, izmantojot kopējos resursus. “Tā kā visas 3 apdraudētās universitātes ir ārpus Rīgas, mūsu visu mērķi ir vienādi, un, kopīgi sadarbojoties, mēs varam gūt labākus rezultātus – akadēmiskā izcilība, starpdisciplināru programmu izveide, pētniecības attīstība,” akcentē Daugavpils Universitātes rektore, “mēs (katra universitāte) jau līdz šim bijām labā statusā, bet, konsolidējot spēku, mēs varētu paveikt vēl vairāk.”

 

Sakarā ar gaidāmajām izmaiņām aktualizējies jautājums, vai universitātēs tiks saglabāts valsts apmaksāto budžeta vietu skaits un darba vietas. Irēna Kokina paskaidroja, ka šādam satraukumam pašlaik nav pamata: “Ja mēs orientējamies uz sadarbību, tad katra augstskola saglabās savu suverenitāti, savu specifiku un savu unikalitāti. Studiju kursus no izvēles bloka mēs varētu realizēt kopīgi, tādā veidā efektīvāk izmantojot savu akadēmisko un pētniecisko bāzi.”

Irēna Kokina uzsvēra, ka Daugavpils Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Liepājas Universitātei izveidojot konsorciju, ieguvēji būs tieši studenti, kuriem būs iespēja paplašināt savu redzesloku un papildināt savas zināšanas, apgūstot studiju vielu pie dažādiem pasniedzējiem. “Jau pandēmijas laikā mēs strādājām ļoti labi attālinātā veida lekcijās, semināros un konferencēs. Tā nebūs problēma -- vienlaicīgi noklausīties kvalitatīva līmeņa lekciju, izvēloties kādu docētāju no vienas vai otras augstskolas. Ieguvēji no tā būs visi. Būs iespēja redzēt, ko piedāvā katra universitāte.”

Jāpiebilst, ka universitāšu sadarbība konsorcija ietvaros nebūs tikai kopīgs studiju darbs, bet arī kopīga attīstības stratēģija, pētniecība un zinātniskie projekti. Katra universitāte savā jomā jau pierādījusi savu konkurētspēju starptautiskā mērogā, tāpēc kopīgas sadarbības veidošana būs nozīmīgs ieguvums sabiedrībai kopumā.