Ilūkstietis Jānis Skridla ir aktīvs un atraktīvs jaunietis. Ikdienā gan biežāk viņš sastopams Daugavpilī, jo šeit jaunietis strādā un attīsta sevi iemīļotajā hobijā – dejošanā. Jānis ir atvērts jaunietis ar lielisku humora izjūtu, viņš vienmēr ir apņēmības pilns, īstenojot savas idejas un ieceres, kā arī uzskata, ka tieši apņēmīgākie spēj sevi realizēt jebkur.
“Esmu ilūkstietis, bet mani bieži var sastapt Daugavpilī, jo šeit ir gan mans darbs, gan viens no hobijiem,” stāsta Jānis Skridla, “strādāju celtniecības nozarē. Tiesa, esmu apguvis citu – pavāra profesiju, bet viens otram jau netraucē.” Neilgu laiku Jānis strādāja arī par pavāru, bet vēlāk piekrita brāļa piedāvājumam un devās darba gaitās uz ārzemēm. “Dzīve iegrozījās tā, ka bija iespēja aizbraukt, pastrādāt ārzemēs – Vācijā, celtniecības nozarē. Tas bija pirms kādiem 8 gadiem, kad brālis man piedāvāja pamēģināt. Pastrādājām 3 mēnešus un atgriezāmies.”
Jaunietis uzsver, ka viņam nekad nav bijis domas pamest dzimto pusi: “Šeit tomēr man viss ir zināms, te ir mani radi un draugi. Es nezinu, kam manā dzīvē būtu jānotiek, lai es tā vienkārši visu pamestu un aizbrauktu projām. Tur tomēr ir sveša vide un sveša kultūra. Var aizbraukt paceļot vai ciemos, bet palikt tur uz dzīvi es nevarētu.” Taujāts, kas būtu jādara, lai jauniešus pēc izglītības iegūšanas motivētu palikt Latvijā, Jānis saka: “Ja jaunietis vēlas palikt, viņš te izaugs un paliks. Ja cilvēkam jau no paša sākuma ir vēlme aizbraukt, tad viņš aizbrauks. Apņēmīgākie atradīs iespējas arī šeit.” Jānis uzskata, ka galvenā kavēklis jauniešu personīgajai un profesionālajai attīstībai ir darba iespējas. Vakances ir, bet ne vienmēr tiek piedāvāts pieņemams atalgojums, vai arī darba devējs prasa darba pieredzi. “Kur lai to pieredzi ņem students, kurš tikko pabeidzis mācības!” uzsver Jānis.
Jāpiebilst, ka Jānim ir plaša pieredze gan celtniecībā, gan dejošanā, kas ir viens no viņa hobijiem un sirdslietām. “Tas sākās vēl skolas laikā,” atceras Jānis, “vienu gadu dejoju tautas dejas, tad sekoja pārtraukums. Pēcāk divus gadus aizrāvos ar modernajām dejām, bet tad pametu arī tās. Kad mācījos 7. vai 8. klasē, audzinātāja mani pamudināja atkal apmeklēt dejas. Tolaik vēl dejoju Ilūkstē, deju kolektīvā “Ance”. Kopš tā laika es pa īstam aizrāvos ar dejošanu, un dejoju bez pārtraukuma. 2009. gada oktobrī sāku dejot Daugavpils Latviešu kultūras centra jauniešu deju kolektīvu “Laismeņa”, kur dejoju arī tagad.”
Visspilgtākās emocijas Jānim sagādā cilvēki, kurus ik dienu viņš satiek mēģinājumos. “Iespējams, tā ir sava veida mīlestība pret deju, kas palīdz noturēties tik ilgi. Ik reizi, nākot uz mēģinājumiem, ir iespēja satikt jaukus cilvēkus. Tas viss un jo īpaši kopā būšana motivē turpināt nodarboties ar dejošanu,” stāsta Jānis. Arī skolas laikā Ilūkstē ar dejošanu nodarbojušies vairāki klasesbiedri. Jānis smejas, ka reizēm mēģinājumu grafiks bijis tik intensīvs, ka bijis grūti paspēt izpildīt mājasdarbus, bet reizēm nemaz negribējies tos pildīt un dejas tam bijis labs attaisnojums skolā.
“Covid-19” izraisītās ārkārtējās situācijas laikā, tāpat kā citiem radošajiem kolektīviem, arī Daugavpils Latviešu kultūras centra jauniešu deju kolektīvam “Laismeņa” nācās pārtraukt mēģinājumus klātienē. Jānis Skridla atzīst, ka kopumā ārkārtējās situācijas laikā viņš gan īpašas izmaiņas neesot izjutis, tomēr mēģinājumu viņam esot ļoti pietrūcis. “Ļoti pietrūka dejošanas,” apstiprina Jānis, “un arī cilvēku. Mums bija mēģinājumi tiešsaistē! Dejas mēs nedejojām, bet vingrojām, lai nezaudētu formu. Atkārtojām atsevišķus deju soļus. Bija ļoti liels prieks atkal satikties un atsākt darboties klātienē. Tiešsaistes mēģinājumi palīdzēja neierūsēt.” Jauniešu deju kolektīvam “Laismeņa” bijuši lieli plāni – ierastās deju nometnes, dalība Daugavpils pilsētas svētkos, kā arī lielajos Latgales dziesmu un deju svētkos. Tomēr “Covid-19” ieviesa savas izmaiņas arī dejotāju un kultūras baudītāju ikdienā.
Neskatoties uz “Covid-19” izraisīto ārkārtējo situāciju gandrīz trīs mēnešu garumā un neskaitāmajiem ierobežojumiem, Jānis nesūdzas un nenolaiž rokas. Katru brīvu brīdi Jānis Skridla izmanto patīkamām nodarbēm un saviem hobijiem, kas priecē ne tikai viņu pašu, bet arī radus, draugus un paziņas. Viens no laikietilpīgākajiem hobijiem, ar kuru Jānis guvis atpazīstamību sociālajos tīklos, ir kokapstrāde. Jānis Skridla pats savām rokām izgatavo dažādas koka lādītes, apdedzina tās un rotā ar uzrakstiem vai zīmējumiem. “Ideja radās internetā -- YouTube.com,” Jānis rāda vienu no paša izgatavotajām lādītēm, “šai lādītei izmantoti Lihtenberga raksti jeb Lihtenberga figūras. Noskatīju internetā, gribēju pamēģināt pats. Uztaisīju aparātu, ar kuru jāiededzina koks. Visas detaļas tā izgatavošanai man bija mājās. Pirmās lādītes tapa “Laismeņas” jubilejas koncertam. Uztaisījām vienu prototipu un parādījām vadītājai. Viņai patika, un tā tapa pirmās septiņas lādītes ar deju kolektīva logo.” Darbojoties tālāk, Jānis ieklausījies draugu un radu aizrādījumos par niansēm, kas uzlabojamas. “Sākumā lādītes bija vienkāršākas,” stāsta Jānis, “tagad jau nedaudz sarežģītākas, un to izgatavošana aizņem mazliet vairāk laika, bet rezultāts ir labāks.”
Jānis ir atvērts arī jaunām idejām un eksperimentiem. Pirms kāda laika viņš jau mēģināja radīt lādīti ar atsevišķu atvilktni apakšējā daļā. Lādītes izgatavošana un dekorēšana aizņēmusi veselu nedēļu. Jaunietis smejas, ka tagad gan viņš guvis pieredzi un šāda veida koka lādītes tagad jau varētu uzmeistarot krietni ātrāk. Salīdzinot ar citiem, kas ātri vien no saviem hobijiem attīsta uzņēmējdarbību, Jānis vēlas vairāk izbaudīt pašu darba procesu. “Pagaidām tas ir tikai hobijs,” saka Jānis, “lai attīstītu savu uzņēmējdarbību, vajag vairāk laika. Man -- celtniekam un dejotājam – tā nav tik daudz.”
Katrs darbs, kas saistīts ar koku, Jānim ir interesants savā veidā. “Piemēram, šie te izdedzinājumi uz lādītes sāna izceļas, tie ir gana neparasti,” Jānis rāda lādītes sānus, uz kuras redzami zibenim līdzīgi ornamenti, “protams, es neuzskatu, ka mani darbi ļoti izceļas, bet īstenībā ne jau man par to spriest. Daru to, kas man patīk. Man ir arī lāzers. Tas gan nav nekāds “krutais”, man ir vienkāršs ķīniešu variants, ar kuru var izgriezt dažādus sarežģītākus zīmējumus. Man vairāk patīk strādāt ar rokām. Darbs ar koku man palīdz atslēgties no ikdienas steigas. Tad es iegrimstu savās domās un vienkārši strādāju. Koks ir dzīvs! Dažreiz es pat nevaru paredzēt, kāds izskatīsies gala rezultāts. Dažkārt, slīpējot vai apdedzinot, kāda detaļa izlūzt, bet dažreiz tie nelielie defekti pat estētiski iederas un izskatās skaisti. Reizēm gan nākas pārtaisīt.”
Neskatoties uz celtniecības darba specifiku, laikietilpīgajiem un radošajiem hobijiem, Jānis atrod laiku gan atpūtai, gan savu senu sapņu īstenošanai. “Es vēl aizvien nesaprotu, kā es to visu apvienoju, bet kaut kā jau sanāk,” par savu aktivitāti smejas Jānis, “guļu es labi, uz miega rēķina laiku netaupu.” Jānis ir pieradis vienmēr būt kustībā, aktīvi darboties, eksperimentēt un realizēt savas idejas te – savā dzimtajā pusē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem . Par “Jānis Skridla: daru to, kas man patīk” saturu atbild “Latgales Laiks”
#SIF_MAF2020
