„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+10.9 °C
apmācies

“Fortum Daugavpils”: Mēs neesam saistīti ar politiskajiem procesiem Daugavpilī. Mēs strādājam, lai investētu pilsētas attīstībā.

SIA „Fortum Daugavpils” valdes priekšsēdētājs un “Fortum“ biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags stāsta, kā sākās uzņēmuma darbība Daugavpilī, par iepriekšējo siltuma piegādātāju atstāto “mantojumu” un par nākotnes perspektīvām.

- Nosauciet galvenos iemeslus, kādēļ starptautiskais enerģētikas uzņēmums “Fortum” ir nolēmis attīstīt savu darbību Daugavpilī.
- Tas nebija sarežģīts lēmums. Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā un lielākā Latgalē. Mēs kā investori nepārtraukti izskatām uzņēmuma attīstības perspektīvas, tādēļ šī izvēle bija loģiska. Mēs izvērtējām pilsētas ekonomisko attīstību, tās potenciālu, un esam pārliecināti, ka nākotnē Daugavpils attīstīsies daudz intensīvāk nekā šobrīd – attīstīsies jau esošie uzņēmumi, pilsētā ienāks jaunas investīcijas, nodrošinot jaunas darba vietas. Mēs gribētu būt daļa no pilsētas attīstības. Pirmās investīcijas Daugavpilī veicām 2018. gadā, uzsākot šeit strādāt. Mums ir veiksmīga sadarbības pieredze ar dažādu Eiropas pilsētu pašvaldībām – gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. “Fortum” strādā siltumapgādes, elektroapgādes, aukstumapgādes, kā arī aprites ekonomikas jomā – atkritumu šķirošanā un pārstrādē, tostarp atkritumu atlieku izmantošanā enerģijas ražošanā (tas, kas paliek pāri no atkritumiem un ko vairs nevar pārstrādāt). Šo tehnoloģisko procesu nodrošina sarežģītas iekārtas, kas stingri kontrolē visus izmešus. Nav pamata likt šķēršļus šāda projekta attīstībai arī Daugavpilī. Pēdējos gados pilsētu attīstībā ir vērojama jauna tendence. Jautājumus, kas agrāk it kā nebija saistīti, tagad var risināt kompleksi. Siltumapgāde, elektroapgāde, transports un atkritumu apsaimniekošana agrāk bija atsevišķas jomas, bet tagad tās visas var apvienot, jo tās ir savstarpēji saistītas, un tas ir daudz izdevīgāk gan ekonomiski, gan arī iedzīvotājiem. Mums ir šāda kompleksa darba pieredze, un mēs skatāmies, kā šos risinājumus varētu attīstīt arī citās pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī.

- “Fortum” jau strādā Daugavpilī. Vai jums bija bažas ienākt šajā pilsētā? Ja bija, tad kādas un uz ko tās balstījās?
- Protams, sākot strādāt jaunā valstī vai jaunā pilsētā, vienmēr pastāv riski. Mums nav nekādu šaubu par to, ka spējam efektīvi strādāt un konkurēt ar citiem uzņēmējiem šajā nozarē. Siltumenerģija Latvijā un jo īpaši Daugavpilī bieži tiek izmantota kā politiskās cīņas elements. Taču pēc būtības siltumenerģija ir ekonomisks jautājums. Mūsu galvenais uzdevums (tāpat kā citiem uzņēmējiem šajā jomā) ir nodrošināt patērētājiem pieņemamu cenu. Lēmumiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem un videi arvien draudzīgākiem. Atjaunojamā enerģija ir jāizmanto, un tā tiks izmantota arvien vairāk, bet no fosilajiem enerģijas avotiem būs jāatsakās.
Daugavpils šajā ziņā ne ar ko neatšķiras no citām pilsētām – pilsētas pašvaldība ir saistīta un atbildīga par centralizētās siltumapgādes jautājumiem, un mums ir jāatrod kopīga valoda un veidi, kā sadarboties ar jebkuru pilsētu, kurā strādājam. Mēs lieliski saprotam, ka pašvaldība grib atrast vislabāko risinājumu saviem iedzīvotājiem gan cenas, gan ilgtspējas ziņā, un mēs redzam, ka spējam to nodrošināt, jo mūsu darbība nav pretrunā ar pašvaldības pamatidejām un uzdevumiem. 

- Daugavpils pašvaldība savā mājaslapā ir paziņojusi, ka faktiski “Fortum Daugavpils” ir “Sprino” pēctecis. Tāpat “Fortum Daugavpils” 2018. gadā iegādājās kapitāla daļas SIA “BK Enerģija” un SIA “Energy & Communication”. Pirms dažiem gadiem Daugavpili satricināja skandāli, un vietējā presē arvien biežāk tika runāts par to, ka privātas firmas grib privatizēt pilsētas siltumtīklus. Kāda ir jūsu attieksme pret šo firmu “pagātni”, kuru 100% kapitāla daļas iegādājāties 2018. gadā?
- Tik tiešām, 2018. gadā “Fortum” iegādājās kapitāla daļas trīs uzņēmumos, kuri līdz tam pārdeva siltumenerģiju “Daugavpils siltumtīkliem”, taču mums ar šo uzņēmumu pagātni nav nekādas saistības. Tāpat mēs neatbildam par iepriekšējo uzņēmumu rīcību. Mēs esam Daugavpilī, lai strādātu godīgi un uz konkurences pamata. Pirms darījuma slēgšanas tika ievērota standarta procedūra: mēs kā investori bijām pieprasījuši dažāda veida vērtējumus no kontrolējošām iestādēm, lai apzinātu iespējamos riskus. Konkurences padome secināja, ka nekādu juridisku šķēršļu nav. Skumji, ka pagātnē šeit norisinājušies tādi notikumi, taču “Fortum” ar tiem nav nekā kopīga. “Fortum” ir starptautisks uzņēmums, kas strādā 10 pasaules valstīs, nodrošinot darbu 8000 cilvēku.
Kas attiecas uz privatizāciju… Mēs strādājam vairākās pilsētās, kur siltumtīkli pieder “Fortum”, un tas nav nekāds šķērslis, lai nodrošinātu cilvēkus ar kvalitatīvu un drošu siltumapgādes pakalpojumu. Ja akcionāru struktūrā notiek izmaiņas, tad šīm izmaiņām ir jābūt pamatotām un argumentētām. Un galvenais arguments būtu, ka tas ir labāk patērētājiem. Daugavpilī šāds jautājums netiek izskatīts – ne jau mēs to izlemjam. Mēs esam neatkarīgs siltuma ražotājs, un mūsu plānos ir attīstības projekts, kas saistīts ar aprites ekonomiku un atkritumu pārstrādi Latgales reģionā. Taču šis projekts atrodas pašā sākuma stadijā, un detalizētas sarunas par to vēl nav bijušas.

- Uzņēmums “Daugavpils siltumtīkli” un Daugavpils pašvaldība ir nolēmuši nepagarināt līgumu par siltumenerģijas piegādi ar SIA “Fortum Daugavpils”, pamatojot šo lēmumu ar to, ka privāta uzņēmēja piedāvājums par 15 MW siltumenerģijas piegādi pilsētai bija atzīts par ekonomiski neizdevīgu. Pēc tam “Fortum Daugavpils” vērsās pie uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” ar lūgumu noslēgt jaunu līgumu. Kā Jūs komentētu Daugavpils domes lēmumu un ko grasāties darīt tālāk? Kāda ir situācija šobrīd?

- Šobrīd mums notiek sarunas ar “Daugavpils siltumtīkliem” par sadarbību nākamajā apkures sezonā. Es vēlreiz uzsveru, ka mēs neesam nekādi saistīti ar Daugavpilī notiekošajiem politiskajiem procesiem. 2019. gadā mēs piedalījāmies atklātā konkursā par siltumenerģijas piegādi “Daugavpils siltumtīkliem” un uzvarējām tajā kā vislabākais pretendents. Diemžēl konkursa rezultāti netika apstiprināti, un tas tika pārtraukts. Divu uzņēmumu sadarbībai jābūt balstītai uz ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, tikai tad var noslēgt līgumu. Siltuma ražošanā “Fortum Daugavpils” ir “Daugavpils siltumtīklu” konkurents, tomēr šīs lietas nevajadzētu jaukt. Jā, mēs esam konkurenti, taču jāvērtē ir cits fakts, proti, kas ir izdevīgi patērētājiem. Mēs strādājam, lai siltumapgādes tirgū Daugavpilī būtu godīga un caurspīdīga konkurence. Pilsētā var sākt strādāt arī citi uzņēmēji, kas piedāvātu pārdot siltumu par vēl zemāku cenu nekā “Daugavpils siltumtīkli”, un patērētāji no tā tikai iegūtu.

- Siltumenerģijas tarifs Jelgavā, kur siltumu nodrošina “Fortum”, ir 54,28 eiro par MWt/h (bez PVN). Tas nav mainījies jau ilgāku laiku. Daugavpilī tarifs ir 42,32 eiro par MWt/h (bez PVN), taču šis jautājums pilsētā vienmēr ir bijis politizēts. Kāpēc sadarbībai ar “Fortum” jābūt izdevīgai Daugavpils pašvaldībai un iedzīvotājiem? 

- Siltumenerģijas tarifi un uzņēmēja izmaksas siltuma ražošanai jebkurā pilsētā veidojas neatkarīgi no politiskajiem procesiem. Tas ir caurspīdīgs process, galvenā informācija ir publiski pieejama, un siltumenerģijas tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. 

Šobrīd Daugavpilī siltums ir lētāks tādēļ, ka globālajā tirgū ir ievērojami samazinājusies dabasgāzes cena. Tā ir viszemākā pēdējo 10-20 gadu laikā. Savukārt Jelgavā 80% siltuma ražo no šķeldas. Pirms pāris gadiem Daugavpilī siltuma tarifs apkures sezonā bija gandrīz 60 eiro par MWh, bet Jelgavā tas bija 52 eiro. Daugavpilī un vairākās citās Latvijas pašvaldībās, kurās siltumenerģijas ražošanai izmanto dabasgāzi, siltuma tarifs ir atkarīgs no dabasgāzes cenas. Tā nekad nav bijusi zema, un nākamajos 10-20 gados tikai pieaugs. Ja atcerēsimies 2007.-2008. gadu, kad Latvijā bija ekonomiskā krīze, tad toreiz gāzes cena palielinājās katru mēnesi, un siltuma tarifs bija augstāks nekā šodien. Mums kā patērētājiem nebija nekādu alternatīvu risinājumu – bija jāmaksā tik, cik prasa. Jelgavā tika veiktas ievērojamas investīcijas siltumapgādes jomā – 2013. gadā mēs uzbūvējām biomasas koģenerācijas staciju, un mums izdevās tarifu “atslēgt” no dabasgāzes cenas un samazināt to par 8%. Dabasgāze ir fosilais kurināmais. Visas Eiropas politika šobrīd ir vērsta uz to, lai no fosilā kurināmā atteiktos. Pat ja pieņemsim, ka dabasgāzes cena paliks iepriekšējā līmenī, nodokļi, kurus būsim spiesti maksāt par fosilo kurināmo, turpinās augt. Šķeldu mēs ražojam Latvijā, tas ir vietējais kurināmais, un tā ražošanas izmaksas nepieaug tik strauji – tās nevar divkāršoties viena gada laikā. Šķeldas cena ir ļoti stabila. Jā, tā pieaug, taču, ja atskatāmies uz pēdējiem 10 gadiem, tad šis pieaugums ir pavisam neliels, turklāt tas ir ļoti prognozējams un kontrolējams. Jelgavā mums ir pieejama dabasgāze – kad tā ir lētāka, mēs to izmantojam, bet, kad lētāka ir šķelda, izmantojam šķeldu. Nākotnē mēs plānojam, ka varēsim izmantot arī aptuveni 35% no atkritumiem iegūtu kurināmo, jeb NAIK.
Kāds kurināmais ir vēl lētāks? Tāds, ko var ražot no atkritumu atliekām. Taču, lai uzbūvētu enerģijas ražotni siltuma un elektrības ražošanai, kurā var izmantot kurināmo, kas iegūts no atkritumiem, ir nepieciešamas lielas investīcijas. Vēl lielākas investīcijas nepieciešamas, lai uzbūvētu saules paneļu parku, un tad par kurināmo vispār nebūtu jāmaksā. Savukārt vislētāk ir uzstādīt gāzes katlu, bet tas nav izdevīgi ilgtermiņā.
Jāatzīmē, ka jebkura atlaide, ko neatkarīgie enerģijas ražotāji, tādi kā mēs, “Fortum Daugavpils”, piedāvājām «Daugavpils siltumtīkliem”, samazināja siltuma tarifu patērētājiem un vistiešākajā veidā veicināja to, lai Daugavpilī būtu valstī zemākais siltuma tarifs. Tā ir vienkārša loģika, kurā nav vietas cilvēkus maldinošām spekulācijām.

- Pilsētas iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, vai uzņēmums, kas plāno attīstīt savu darbību Daugavpilī, varēs piedāvāt darba vietas?

- Mūsu plānos ir attīstības projekts. Daugavpilī tas ir zināms – par to rakstīja vietējā prese. Šis projekts ir saistīts ar aprites ekonomiku un iespējām pārstrādāt atkritumus, kurus mēs kā sabiedrība radām. Princips ir vienkāršs: ja esam radījuši atkritumus, mums ir pienākums un iespējas tos apsaimniekot tepat uz vietas, nevis vest ārpus pilsētas pie kaimiņiem. Mūsdienu tehnoloģijas to atļauj. Metāls, plastmasa, papīrs, stikls pēc šķirošanas un otrreizējās pārstrādes var kļūt par izejvielu vai jaunu produktu. Taču pēc atkritumu šķirošanas un pārstrādes paliek atliekas, kuras nav iespējams pārstrādāt un atgriezt ekonomikā. Šo atkritumu transportēšana uz poligonu un aprakšana nav ilgtspējīgs risinājums – to apliecina daudzi Eiropas valstu piemēri. Rūpnīcas, koģenerācijas stacijas, kas enerģijas ieguvei izmanto kurināmo, kas iegūts no atkritumiem, neietekmē vidi tā, kā poligonos apraktie atkritumi. Iedomājieties – Latvijā poligonos vien gada laikā aprok miljons tonnas atkritumu. Bet 10, 100 gadu laikā? Kas notiks ar šo teritoriju, kurā viss tiek aprakts, kāda tur būs ekoloģiskā situācija? Tādēļ Eiropā jau sen tiek veiksmīgi pielietota nepārstrādājamo atkritumu izmantošana enerģijas ražošanā. Šķirošana un pārstrāde – tas ir labi, taču ko iesākt ar atkritumiem, kuri netiek šķiroti un pārstrādāti? Ražot kurināmo enerģijas ieguvei. Tad poligonos nonāktu krietni mazāk atkritumu.
Enerģijas ražotne, ko varētu uzbūvēt Daugavpilī, kļūtu par darbavietu 30-50 iedzīvotājiem. Nav nekāda iemesla pārstrādāt savus atkritumus “ kaimiņos”. Daugavpilī radītie atkritumi ir jāpārstrādā Daugavpilī. Tam nebūs nekādas negatīvas ietekmes uz vidi. Tieši otrādi, vide kļūs tīrāka. Enerģijas ražotni, kas izmantotu nepārstrādājamos atkritumus pilnīgi droši, bez jebkādiem riskiem varētu būvēt Daugavpils industriālajā zonā, kur mēs to bijām iecerējuši. Šāda darbība jāvērtē nevis pēc nosaukuma, bet pēc radītā piesārņojuma. Daugavpilī ir atļauti citi uzņēmējdarbības veidi, kas nodara ievērojamu kaitējumu videi, piesārņojot to. Šāda enerģijas ražotne ir laba iespēja piesaistīt pilsētai un reģionam investīcijas, tai ir liels potenciāls, kas pašvaldībai būtu nopietni un profesionāli jāizvērtē. “Fortum” ir starptautisks investors, kas šobrīd strādā Daugavpilī, taču, vai mēs varēsim attīstīties un paplašināties, veicinot Daugavpils attīstību, protams, ir atkarīgs ne tikai no mums. Ja “Fortum” neizdosies būtiski paplašināt savu darbību Daugavpilī, interese turpināt šeit darbu samazināsies un šī perspektīvā ekonomikas daļa paliks neattīstīta. Mēs esam gatavi sadarboties un īstenot Daugavpilī labu investīciju projektu. Tas būtu svarīgi visai Latgalei, ne tikai pilsētai. Protams, tas nav saistīts ar tūkstošiem darba vietu – šādu investoru šeit neviens neatradīs. Šobrīd “Fortum” pabeidz līdzīgas enerģijas ražotnes būvniecību Kauņā, bet mūsu atkritumu koģenerācijas stacija Klaipēdā strādā jau sešus gadus.

- Vai “Fortum” plāno piedāvāt savus pakalpojumus arī citās Latvijas pilsētās?
- Pašlaik mēs vairāk domājam par enerģētikas projektu attīstību, kas nav tieši saistīti ar siltumenerģiju. Piemēram, vēja enerģijas jomā, kura strauji attīstās Baltijā un Eiropā un kurai ir liels potenciāls arī Latvijā. Galvenais ar siltumenerģijas ražošanu saistītais projekts mums ir plānots Daugavpilī. Mēs, investori, vienmēr sekojam līdzi kolēģiem – kas, kur un kāpēc ir sācis strādāt, un izdarām secinājumus. Mūsuprāt, Daugavpilij ir liels ekonomiskās attīstības potenciāls. Kad sākām šeit strādāt, saņēmām vairākus zvanus no Ziemeļvalstu uzņēmējiem, kuri interesējās par šo pilsētu. Ir jāsaprot, ka viens investors var atvest sev līdzi citus. 

 

 

 


Fortum pasaulē:

Darbojas 10 pasaules valstīs

Ir trešais lielākais СО2 neitrālas elektroenerģijas ražotājs Eiropā

Nodrošina darbu vairāk nekā 8000 enerģētikas nozares speciālistiem

128 hidroelektrostacijas

26 koģenerācijas, kondensācijas un atomelektrostacijas

22 siltumenerģijas ražotnes Eiropas pilsētās

6 enerģijas ražotnes Eiropā, kurās par enerģijas avotu izmanto atkritumus

Fortum akcijas tiek kotētas Nasdaq Helsinki biržā

Fortum Latvijā:
Siltumenerģijas ražotnes atrodas Jelgavā un Daugavpilī