Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 2. decembris
Trešdiena
Meta, Sniedze
-3.6 °C
daļēji mākoņains

Rūbežnīki

Es asmu izaudzs, muna acs ir daroduse pi tipiskys Latgolys augstīnis peizažys. Latgolys augstīne īsadola četruos paugurainēs – Burzovys, Rāznovys, Feimaņu i Dagdys. Pādejuo maņ dyžon pateik – ar augstim kolnim pi kolnim, ar azarim pa vydu. Ar sovu reliktumu, plašumu, nūslāpumaineibu.Nūsaukums. Senejais ituos vītys pasaucīņs ir Pustine, Pustyne1. Latgalīši nu Sivera, Dagdys i Osyuna azaru apleicīnis soka Pūstine, ar garū ū.

Vacī latgalīši par pūstumim sauce zīmeļus. Kod kutorūs sātys taiseja, tod pūstumu pusē lūgu nabeja. Tikai ūtruos durovys i aiz metrim desmit kūku voi kryumu rynda.

Zīmeli aba pūstumi zemnīkam redzējuos tukšuoki, tī soltums i vysaidi cyti nalobumi.

– Pūsta runa!

Tys zeimoj, tukša saruna. Pūsts – tys ir tukšs, dīks. Vacuoks vuords laikam ir “dīks”, ari tāņ var dzierdēt, ka soka – dīkdienis.

Ir stuosts, ka kodta piec Livonejis kara voi ari vāluok ite beja kaida kvoroba aba liga, cylvāki izmyra, vīta beja pūsta, partū ari pasaruodeja itais pasaucīņs – Pustine.

Voi ari partū, ka te beja smiļkšaina zeme, kura asociejās ar beibeliskajim tuksnešim, nu i īsauce par pustinem. Nui, te sauss i gaišs – smiļkts, prīžu meži.

Latgolā ir vairuokys apdzeivuotys vītys, kurys sauc Pustine, Pustoška. Kristīteibys Reitu ritā taidā vuordā sauc vītys, kur klusumā i mīrā dzeivoj svātī cylvāki. Slovona Krīvejā ir Optinys pustine, kur sovulaik pabeja Fjodors Dostojevskis, meklēja piec bārna nuovis tī goreigu mīrynuojumu, pīdzeivuotū piečuok apraksteja sovā prozā.

Pustine Dīnvydlatgolā... Mož i te tī svātī cylvāki dzeivova? Mož i nu ituo paīt itī nūsaukumi? Itamā vītā tok sovulaik jēmēs jezuiti, te apsamete i klusumā dzeivova dažaidu kristeigūs konfeseju misionari, anahoreti, skitnīki.

Kas jū zyna... Vysaiži var byut.

Rūbežnīki ir zeimeigi ar tū, ka tei beja pādejuo apdzeivuotuo vīta Latgolā, kuru Uļmanlaikūs paspēja puorsaukt „latviskākā, skaistākā vārdā”. 1940. goda janvarī „Pustiņas pagasta padome ierosinājusi pārdēvēt Pustiņas pagastu par Robežnieku pagastu”2. Jau 1940. goda 23. aprelī Īkšlītu ministrs Kornēlijs Veidnieks izdeve reikuojumu, kurā, pamatojūtīs iz „Likums par apriņķu un pašvaldību administratīvām robežām, pašvaldību tiesību piešķiršanu ciemiem un par vietu nosaukumiem”, puorsauce „Daugavpils apr. Pustiņas pagastu par Robežnieku pag.”3. Ari pats ministrs sevi tymā pat laikā puorsauce – juo eistais uzvuords beja Veitmanis, a pamaineja iz Veidnieks.

Piļskolns. Iz vīnys nu treju lelūs pussolu, kurys īsastīp Leluo Guseņa ci Ūseņa azarā, atsarūn Pustinis piļskolns. Sovā dzeivē esmu redziejs daudzus Latgolys piļskolnus, bet stypri atmiņā ir palykuši treis – Keišu pi Leluo Ludzys azara, Vacslobodys pi Kaunatys i itais, iz pussolys pi Rūbežnīkim.

Iz Pustinis piļskolnu var voduot škoļnīkus nu vysys Latvejis, kab demonstrēt, kas ir tipisks piļskolns – te tev i plokums, i vaļni ar gruovim, i terasis, i vuortu vītys. Vyss iz vītys, vyss smuki redzīs! Kai iz shemys!

Te 20. gs. 20. godūs beja Ernests Brastiņš ar sovim kolegom. Jis izpieteja itū vītu – Zamoku pi Pustinis. „Tur, kur pussala paliek tikai 75 m plata un kur viņas krasti viskraujāki, ar labi uzglabātiem rakumiem veidots pilskalns”4. Vīnā pusē ir div gruovi i vīns vaļņs, a tymā pusē, kas iz pussolys golu, ir treis vaļni i treis gruovi. Dīnvydu pusē ir div terasis, a zīmeļūs, kur straujs krosts, terašu nav.

Ernests Brastiņš roksta, ka plokumā ir apmāram 1 m bīzs kultursluoņs. Jī sataiseja kontrolizrokumus i atroda tikai dzeivnīku kaulus, povuordu ūglis i trauku lauskys (kai vacī latgalīši saceitu – sučis). Vysu tū, kū atrūn kotrā piļskolnā! Nikuo nūzeimeiguoka i vierteiguoka jim nasaguoja atrast. Nu, varātu byut, ka napasaveice (kai vacī latgalīši saceitu – napasalūbe).

Dagdys paugurainē gon jaunus piļskolnus atrads, gon vacūs pamateigi pietejs ir arheologs Jurs Urtāns. Navā paguojs garom jis ari itai pīrūbežys vītai. Laikam taišni jis vysvaira zyna, kas te varēja byut, bo apsastuoj ar vaigu atspriekleņ laikam.

Vairuokys reizis itū vītu apsekova nūvodpietnīks Ivars Logins. Pa jam, tys ir cīši svareigs piļskolns, i varātu byut, ka aiz juo iz pussolys golu, kur īt taids kai vaļņs gar krostim, a pa vydu īdūbe, varēja byut ūsta.

Te varēja byut kaids vacs vikingu laiku iudiņa ceļš – nu azara pa Bārzaunis upi varēja tikt da Rosicys upei, a pa tū iz Daugovu. Da i ir te tei ladus laikmeta veiduota azaru rynda, kura suocās ar Ižiuņa azaru i aizīt leidz pošam Rosicys mīstam. Skaidrs, ka seņūs laikūs cylvāki ituos dobys dūtuos vareibys izmontova!


Muiža. Pļaterim gon dzymtbyušonys laikūs, gon ari leidz Agrarajai reformai pīderēja miļzeigi eipašumi gon Latgolā, gon ari apleicejuos teritorejuos. Aizbraucit iz Zarasu rajonu Leitovā voi Braslavys rajonu Boltkrīvejā! I tuoļ vēļ aiz ituo!

Ari Pustinē saimnīkova Pļateri. Tiulejūs Nauļānūs – Šadurski. Izaver, ka tei Nauļānu muiža beja drusku bogotuoka. Kod 1921. godā nūtyka muižu sadaleišona, nu Nauļānu muižys ar foļvarkom tyka sadaleitys 756 desetinys, a nu Pustinis muižys ar foļvarkom 659 desetinys5. Tān nu tuos Pustinis muižys nikas daudz nav palics... Īspaideiga ir tikai muižys laiku līpu aleja, tei nu gon ir gara. I īlu nūsaukumūs tys ir īguojs – Rūbežnīkūs ir i Muižys īla, i Alejis īla.

Bazneica. Fundaments tai ir nu škaltim akminim, a sīnys nu sorkonim ceglim. Bazneicu cēle pa druskai voi vysu 19. godsymtu, pabeidze 1899. godā.

Kaut ari Pustine aba niulejī Rūbežnīki ir tikai 5 km pa taisnū nu Osyuna, jī nabeja pīdereigi Daugovpiļs apriņčam i Inflantejai. Gon Pustinis, gon Pīdrujis pogosti beja Drysys apriņčī, iz reitim aiz vacajim Livonejis rūbežim. Kod izaveidova Latvejis vaļsts i tyka vylktys rūbežys, itī divi pogosti tyka pi myusim.

Navaru pasceit precizi, kai pīdrujīši-pustinīši dzeivova 19. godsymtā – voi beja pi jim Drukys aizlīgums, kaidys sarunvolūdys te beja izplateitys, kaida beja situaceja ar bazneicom. Varu tikai pasceit, ka daži vacī vītejī dzeivuotuoji par sevi soka – drisīši, drysynskī.

Pustinis bazneica calta laikūs, kod Latgolā beja Drukys aizlīgums i vysaidi cyti spaidi školu, činu i bazneicu lītuos. Ir pījāmums, ka tymūs laikūs katuolim jaunys bazneicys ceļt naļuove, pat vacuos remontēt. Tai beja, dažys pat atjēme, bet ir ari cīši daudz bazneicu, kurys taišni tod i pastateitys – Nīdermuižys, Rēzeknis Sorkonuo i c. Taipoš kai i Pustinis.

Eistyns simbols laiku i varu maiņom, puormejom i piecteceibai ir bazneickungs Sigizmunds Tabore. Itys Viļnis tyvumā dzymušais prīsters beja Francejis pavaļstnīks, Pustiņā jis beja prāvests nu cara imperejis da Latvejis Republikys pyrmsapvārsumam – nu 1911. leidz 1933. godam. Kai pensionars dzeivova Kruoslovā, tī jū 1941. goda vosorā arestēja i nūmūceja čekisti. Paglobova Sigizmundu Tabori Pustinis bazneicys duorzā. Rūbežnīkūs tān ir īreikuota juo vuordā nūsaukta styga – tymā vītā, kur bazneickungam patyka pasastaiguot, vērtīs iz azaru, muokūnim, a tod nūgrimt puordūmuos.

1 Pustyne // „Zemnika Ziņas”, 20.02.1930.
2 Pustiņas vietā Robežnieki // „Daugavas Vēstnesis", 24.01.1940.
3 Rīkojums par Daugavpils apr. Pustiņas pagasta pārdēvēšanu par Robežnieku pagastu // „Valdības Vēstnesis", 26.04.1940.
4 Brastiņš E. Latvijas pilskalni. Latgale. – Rīga: Pieminekļu valde, 1928., 79. lpp.
5 Muižu sadališona // „Latgalits”, 10.02.1921.