Septembra sākumā noslēdzies konkurss „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā”. Konkursa ietvaros vairākās nominācijās ik gadu tiek vērtētas jau esošās būves, kā arī nākotnes objekti un idejas, kuru funkcionalitāte un dizains vērsts uz ilgtermiņa aktualitāti. Starp konkursa laureātiem šoreiz ierindojās arī PIKC Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas „Saules skola” studente.
„Šobrīd arhitektūrā, būvniecībā un attiecībā pret apkārtējo vidi mēs ļoti daudz domājam par tādu jēdzienu kā ilgtspējība,” stāsta arhitekte, PIKC Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas Saules skola direktore Inguna Kokina, „tāpēc arī šis konkurss, kuru organizē Latvijas Būvnieku padome kopā ar Ekonomikas ministriju un Būvniecības kontroles valsts biroju, ir saistīts ar arhitektūru, kas ir videi draudzīga un kas būs interesanta un aktuāla arī pēc ilgāka laika.” Inguna Kokina norāda, ka konkursā „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā” akcents tiek vērsts arī uz tādu arhitektūru, kas nav saistīta ar vecā iznīcināšanu un jaunu objektu būvniecību, bet gan atrodot iespēju mazāk aktuālām būvēm rast jaunus risinājumus un pielietojumu.
„Šāds konkurss Latvijā notiek jau astoto gadu,” stāsta Inguna Kokina, „Ir vairākas nominācijas – ilgtspējīgākais projekts, ilgtspējīgākā būve, ilgtspējīgākā publiskā ārtelpa. Viena no nominācijām ir arī ilgtspējīgākā studentu ideja. Te piedalīties aicinātas ir ne tikai augstskolas, bet arī dizaina un mākslas vidusskolas. Mēs bijām priecīgi, ka organizatori mūs aicināja iesaistīties.”
PIKC Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolu Saules skola konkursā pārstāvēja 2 studentes, kuras žūrijas vērtējumam piedāvāja savus kvalifikācijas darbus. Izglītības iestādes direktore Inguna Kokina pastāstīja, ka pēdējo gadu laikā studenti, izstrādājot savus kvalifikācijas darbus, lielākoties piedāvā idejas nevis jaunu objektu radīšanai, bet izvēlas tēmas ar zināmu sabiedrisku aktualitāti, radot jaunu pieeju jau esošiem un mazāk aktuāliem objektiem. „Marina Šalkovska bija izvēlējusies tēmu moduļu māja,” stāsta Inguna Kokina, „viņas ideja bija veidot māju no konteineriem, ko iespējams uzstādīt dabas un piejūras teritorijā, neradot bojājumus apkārtējai videi.”
Savukārt vesels interjera dizaineru kurss izstrādājis projektu „sestais stāvs”. „Viņi strādāja pie bijušo mākslinieku darbnīcu pārveidošanas atbilstoši mūsdienu funkcijām,” skaidro Inguna Kokina, „septiņdesmitajos gados Daugavpilī bija mākslinieku grupa. Pilsēta bija darījusi daudz, lai iekārtotu māksliniekiem darbnīcas un dzīvesvietas. Ķīmiķu mikrorajonā tika izbūvētas vairākas ēkas, kuru augšējos stāvos atradās mākslinieku darbnīcas. Šobrīd liela daļa no darbnīcām stāv tukšas un ir iekonservētas. Studenti piedāvāja savas idejas, kā šīs telpas varētu izmantot kā mākslinieku rezidences, dzīvokļus un biroju telpas. Viena no šo darbu autorēm – Inta Vodniša izstrādāja ļoti interesantu interjera risinājumu, piedāvājot funkcionalitāti un vizuālo stilistiku, kas būtu līdzīga septiņdesmito gadu funkcionālisma arhitektūrai. Mēs priecājamies, ka žūrija Intai šajā nominācijā piešķīra otro vietu. Viņa saņēma arī Kultūras ministrijas pagodinājumu kā labākais studentu darbs.”
Runājot par padomju arhitektūras mantojuma aktualitāti mūsdienās Inguna Kokina norāda: „Jebkurā arhitektūras jomā ir unikālas būves, kas izstrādātas pēc individuāliem projektiem, un ir tā sauktā masu būvniecība. Dzīvojamajos rajonos, kuros mēs daudzi vēl aizvien šodien dzīvojam, sākotnēju bija daudz labu ieceru. Dzīvojamie rajoni komplektēti kopā ar skolām un bērnudārziem. Plānojums nebija slikts, bet celtniecības kvalitāte nebija tā labākā. Šodien, ēkas renovējot, nosiltinot, vizuāli sakārtojot fasādi, tās iegūst otro elpu. Manuprāt labāk ir pārveidot nekā sagraut un būvēt no jauna.”
Jāpiebilst, ka PIKC Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolā vēl aizvien ir apskatāma studentu kvalifikācijas darbu izstāde. Tajā ikviens interesents var iepazīties ar studentu idejām, kā funkcionāli mainīt un aktualizēt esošās būves.
