Aizvadītās nedēļas nogalē, 18. septembrī, pilsētu apmeklēja Jauno konservatīvo partiju (JKP) pārstāvošais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī partijas frakciju pārstāvošie Saeimas deputāti -- Juris Jurašs, Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš un Juris Rancāns.
Viesi Daugavpilī apmeklēja dažādas valsts un pašvaldības iestādes, stādīja kociņus Esplanādes un Dubrovina parkā, piedalījās Jaunās konservatīvās partijas nodaļas atklāšanā Daugavpilī, kā arī rīkoja preses konferenci. Izmantojot iespēju, politiķus iztaujāja arī “Latgales Laiks” (LL).
Prioritāro sporta veidu izvēlē gaidāma nopietna izvērtēšana
Latvijas sporta politiku gaida lielākās izmaiņas kopš deviņdesmitajiem gadiem, jo izšķiršanās par prioritārajiem sporta veidiem nonākusi finiša taisnē. Vai resursu koncentrēšana maksimāliem sasniegumiem būs efektīvs ceļš, iespējams, kļūs zināms jau ļoti drīz. Izglītības un zinātnes ministre cer jau oktobra beigās saņemt pētījuma rezultātus par prioritārajiem sporta veidiem.
Atbildot uz LL jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tiks izraudzīti prioritārie sporta veidi, Ilga Šuplinska paskaidroja, ka, izvērtējot 100 federācijas, kas šobrīd ir Latvijā, un skatoties uz sporta skolām, kurās šobrīd tiek kultivēti ap 40 sporta veidi, ir redzams, ka daudzas lietas neiet kopsolī -- ir labi panākumi vienos un „pieklibo” -- citos sporta veidos.
Vērtējot atbalsta iespējas sporta veidiem, tiks ņemts vērā, cik tas ir masveidīgs, kādi tajā ir sasniegumi, cik tas ir pieejams, kādu vietu ieņem starptautiskajos reitingos, kā arī vairāki citi kritēriji. Ja līdzās tradicionālajiem sporta veidiem ir arī zemledus makšķerēšana, dejas un sacensības ar suņu pajūgiem, kļūst skaidrs, ka ar sporta veidu izvēli nav vienkārši.
Pētījuma gaitā skatīsimies, cik lielā mērā valsts var atbalstīt jaunā sportista nonākšanu līdz profesionālajam sportam, kā nošķirt interešu izglītību no profesionālās un cik lielā mērā atbalstīt ekskluzīvos sporta veidus.
Izglītības un zinātnes ministre cer, ka uz oktobra beigām atbalstāmie sporta veidi varētu tikt noteikti.
Patlaban gan esot lielas pārdomas, kurus sporta veidus atbalstīt.Ir sporta veidi, kuros sportisti ir sasniegušo augstus rezultātus un atpazīstamību un paši spēj labi nopelnīt. Tāpat ir komandu sporta veidi vai ekskluzīvie ziemas sporta veidi, kuros Latvija ir pasaules elitē un kuros bez mērķtiecīga atbalsta neiztikt, jo tur sportistiem nav iespējams nopelnīt nepieciešamo finansējumu.
Arī pēc atbalstāmo sporta veidu izvēles tiks sekots līdzi tam, cik attiecīgais sporta veids ir populārs, kādi tajā ir sasniegumi. Līdz ar to sarakstā būs iespējams veikt arī izmaiņas.
Finansiālais ieguvums no augstskolu konsorcija izveides
Patlaban vērtētāji izvērtē programmas un akadēmisko personālu augstskolās. Par to, kāds ir augstskolu konsorcija izveides finansiālais pienesums, patlaban runāt ir pāragri, teica izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tas varētu būt redzams janvārī, bet vēl spilgtāk -- nākamajā studiju gadā, jo šogad augstskolas konsolidē programmas un resursus.
Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes sadarbības memorands tika parakstīts 8. jūlijā Jelgavā. Sadarbības memorands paredz konsorcija izveidi ar mērķi saskaņot studiju programmas, veidot kopīgu zinātnisku attīstību un nodrošināt kvalitāti.
Noziedzības iemesls -- iekšlietu struktūru vājums
Pirms kāda laika Daugavpils tiesa nolēma atbrīvot no apcietinājuma divus apsūdzētos lietā par jauna vīrieša nāvējošu piekaušanu pērn Krāslavā, kā arī draudu izteikšanu. Daudzi iedzīvotāji ir neizpratnē par šādu tiesas lēmumu.
Atbildot uz jautājumu, kas ir ticis darīts, lai uzlabotu kārtībsargājošo iestāžu darbu Krāslavā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns informēja, ka pirms dažām nedēļām apmeklējis gan Daugavpils tiesu, gan Krāslavas pašvaldību, pārrunājis šo gadījumu, kā arī ticies ar cietušajiem.
Pēc ministra domām, kopumā situācija ir skaidra. Ir skaidri arī iemesli, kāpēc šāda situācija izveidojusies. Kārtībsargājošās iestādes, kurām bija profesionāli jādarbojas, jāveic preventīvi pasākumi, lai nepieļautu šādas situācijas rašanos, ir pieļāvušas, ka varu pārņem antisociāli cilvēki. Par šādām situācijām parasti neviens skaļi nerunā, kamēr kaut kas nenotiek.
Konstatētajiem slepkavības veicējiem sākumā netika piemērots drošības līdzeklis -- apcietinājums. Pēc tam tas tika piemērots, bet jūlijā tiesnesis nosprieda, ka apcietinājums tomēr ir jāatceļ. Vēlāk, pēc sarunas pašvaldībā, tiesnese ir ņēmusi vērā apstākļus un divas no iesaistītajām personām kopš 8. septembra atkal ir apcietinājumā.
Taču jautājums par to, kā valsts institūcijas uztur varu savā teritorijā, ir gana aktuāls. Pēc tieslietu ministra domām, varu tās uztur formāli un ļoti vāji. Pirmkārt tas attiecas uz iekšlietu struktūrām.
Ministrs uzskata, ka iepriekšējie vadošie politiski spēki nav nodrošinājuši valsts varas uzturēšanu valstī nepieciešamajā līmenī, un Krāslavas atgadījums tam ir spilgts apliecinājums. Tas nav normāli, kad cilvēki, baidoties no bandītiem, kas nebaidās no policijas, baidījās pat ziņot policijai par faktiem, kurus pilsētā visi zināja.
Pēc slepkavības cilvēki pieļāva, ka vainīgajiem nekas nebūšot, un tas jau ir simptoms -- sabiedrība neuzticas policijas varai. Kāpēc tas ir noticis? Tāpēc, ka politiskā vadība nav spējusi nodrošināt kārtību.
Jāskatās arī uz spēkiem, kas ielikusi šo politisko vadību. Šie cilvēki ir saistīti ar organizēto noziedzību, ieskaitot personas, kas ir iekļautas starptautisko sankciju sarakstos.
Jānis Bordāns norādīja, ka politiskajā vadībā joprojām ir arī cilvēki, kas nav ieinteresēti, lai kārtībsargājošās struktūras un izmeklētāji labi strādātu. Lai pasargātu sevi, viņiem ir jāvājina visa sistēma un viņus neinteresē tas, ka viņi atrodas vienā valsts malā, bet cilvēkus slepkavo citā.Runājot par Krāslavas atgadījumu, tad tur vainīgās personas ir apcietinātas un Tieslietu ministrija sekos tam, lai vainīgie saņemtu adekvātu sodu, kā arī centīsies panākt, lai varu Krāslavā pārņemtu atpakaļ valsts un sabiedrība.
Reģionālo lidostu nākotne ir daudzveidībā
Tiekoties ar Daugavpils pašvaldības vadību, satiksmes ministram tika prezentēta Daugavpils lidostas projekta jaunā koncepcija, kas paredz Industriālā viedo tehnoloģiju parka, Zinātnes parka un lidlauka izveidi.
Tālis Linkaits uzskata, ka izstrādātais projekts ir gana labs. Viņaprāt, reģionālo lidostu nākotne ir daudzveidībā. Reģionālajam lidlaukam jābūt arī daudz mobilākam un aktīvākam dažādu segmentu piesaistē nekā lielai lidostai. Ja visu ieplānoto izdosies realizēt, šajā reģionā lidostai ir labas perspektīvas,
Satiksmes ministrs izteica priekšlikumu sagatavot visu informāciju rakstiski un iesniegt ministrijā, lai varētu rūpīgi izvērtēt atbilstoši ES fondu prasībām.
