Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 5. decembris
Sestdiena
Klaudijs, Sabīne, Sarma
+3.3 °C
apmācies

Regita Zeiļa: es gribēju mainīt pasauli

Pēdējo gadu laikā sociālā uzņēmējdarbība kļūst par vienu no aktuālākajām uzņēmējdarbības jomām, ar kuras palīdzību rast veiksmīgus risinājumus dažādām sociālām problēmām. Kopš 2015. gada Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno tos uzņēmumus un cilvēkus, kuri ir gatavi piedalīties šīs nozares veidošanā un stiprināšanā. Vairāk par sociālo uzņēmējdarbību, tās iespējām un savu pieredzi intervijā avīzei “Latgales Laiks” pastāstīja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja Regita Zeiļa.

Regita Zeiļa ir aktīva jauniete no Rēzeknes, kura jau kopš 2016. gada rudens strādā par projektu vadītāju Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. “Tā ir biedrība, kas apvieno visus tos, kas darbojas sociālās uzņēmējdarbības jomā – gan pašus sociālos uzņēmējus, gan tos, kuri vēlas par tādiem attīstīties,” stāsta Regita Zeiļa, “lai cik tas banāli neskanētu, līdz sociālajai uzņēmējdarbībai mani aizveda tas, ka es gribēju mainīt pasauli. Man likās, ka sociālā uzņēmējdarbība ir perfekta kombinācija.”

Plašāk šo jomu Regita iepazina, apmeklējot Sociālās uzņēmējdarbības forumu Rīgā, ko organizēja “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS”. “Tieši tur es uzzināju, ka sociālās uzņēmējdarbības mērķis ir risināt sociālās problēmas caur uzņēmējdarbību,” saka Regita, “iepriekš biju darbojusies vairākās nevalstiskajās organizācijās. Tur es redzēju, ka biedrības agrāk vai vēlāk sāk buksēt, jo tām nav stabila pamata. Es redzēju, ka risinājums tam ir sociālā uzņēmējdarbība. Sāku strādāt labdarības veikalā “Otrā elpa”, tur es ieraudzīju sociālā uzņēmuma realitāti. Es sapratu, ka sociālais uzņēmums nav tikai kaut kas skaists un rožains, bet arī reāls darbs, kas jādara, lai uzņēmums spētu darboties.”

Regita uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība ir iespēja ar uzņēmējdarbības metodēm risināt kādu sociālu problēmu. Šādam uzņēmumam nav obligāti jānodarbina kāds cilvēks no sociālās mērķa grupas. “Protams, to var darīt un ar to nodarbojas darba integrācijas uzņēmumi,” skaidro Regita, “tas arī ir viens no sociālās uzņēmējdarbības veidiem. Sociālie uzņēmumi nodarbojas arī ar vides, kultūras, pilsoniskās sabiedrības, dzīvnieku aizsardzības, zinātnes attīstības un ļoti daudziem citiem jautājumiem.”

Liela daļa sociālo uzņēmumu Latvijā darbojas kā darba integrācijas uzņēmumi, piedāvājot darba iespējas cilvēkiem no dažādām sociālā riska grupām. Tomēr, aizvien lielāks skaits – 30% sociālo uzņēmumu darbojas izglītības jomā, piemēram, vecāku dibinātas skolas, dažādi izglītības pulciņi, kā arī uzņēmumi, kas palīdz izglītoties konkrētām mērķa grupām. Arī ražošanas uzņēmumi, kas ražo preces, lai palīdzētu kādai konkrētai mērķa grupai, ir sociālie uzņēmumi.

Maldīgs ir priekšstats, ka sociālais uzņēmums sniedz bezmaksas pakalpojumus. “Tas ir mīts,” uzsver Regita Zeiļa, “tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam, arī sociālajam uzņēmumam ir jāpelna. Protams, uzņēmumam ir tiesības sniegt savus pakalpojumus ar atlaidi kādai no mērķa grupām. Uzņēmumam ir jāmaksā gan par darbu, gan resursiem. Ir biznesa modeļi, kur konkrētas lietas apmaksā maksājošā klientu grupa, piemēram, projekti vai pašvaldības.”

Runājot par sociālās uzņēmējdarbības jomu Latgalē, Regita atzīst, ka Latgalē vēl aizvien ir mazākais reģistrēto sociālo uzņēmumu skaits. “Tajā pašā laikā es zinu vairākas organizācijas Latgalē, kuras pēc visiem kritērijiem atbilst sociālās uzņēmējdarbības definīcijai,” norāda Regita Zeiļa, “ir Sociālā uzņēmuma likums, kas definē, ka sociālais uzņēmums ir SIA ar sociālā uzņēmuma statusu. Tādu Latgalē ir diez gan maz, bet tie tomēr ir un pamazām to kļūst vairāk.”

Šobrīd Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar „British Council” pārstāvniecību Latvijā īsteno projektu, kurā palīdz attīstīt sociālo uzņēmējdarbību trīs pašvaldībām, no kurām divas ir Latgalē – Līvānu un Rēzeknes novads. “28. oktobrī tiešsaistē notika mini forums “Sociālā uzņēmējdarbība Rēzeknes novadā”,” stāsta Regita, “šobrīd mēs aktīvi strādājam pie tā, lai saprastu, kuri ir tie potenciālie sociālie uzņēmēji un kā viņiem palīdzēt.”

Regita atklāj, ka strādāt ar Latgales reģiona pašvaldībām ir bijis interesanti, jo tās nav bijušas aktīvas savu funkciju izpildes nodošanai citām organizācijām: “Es pati redzu pašvaldību interesi, jo pašvaldības sāk apzināties to labumu sev. Pašlaik visaktīvākā ir Rēzeknes un Līvānu novada pašvaldība. Mēs esam strādājuši arī ar Daugavpils novadu. Arī Dagda un Preiļi ir ieinteresēti attīstīties. Protams, ja pašvaldības nespers pirmo soli un neveidos stratēģisku atbalstu, tad sociālajiem uzņēmumiem nebūs kur rasties. Sociālie uzņēmumi var palīdzēt rast risinājumus problēmām, ar kurām pašvaldības saskaras.”

Aktualizējot jautājumu, kādu labumu uzņēmums gūst no sociālā uzņēmuma statusa, Regita pasmīn, ka šāda uzņēmuma statuss nedod miljons burkānu. Tomēr sociālā uzņēmuma statuss ļauj izmantot nodokļu atlaides – uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes samazinājumu vai pašvaldības piešķirtu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Pašvaldības sociālajiem uzņēmumiem var nodot mantu bezatlīdzības lietošanā vai īpašumā. “Protams, šādam uzņēmumam katru gadu jāparāda, ka tiek sasniegta sociālā ietekme, bet tas nav tik sarežģīti,” saka Regita Zeiļa, “starp citu, sociālā uzņēmuma statuss palīdz arī mārketingā, tas palīdz saskatīt to, ka uzņēmums strādā sabiedrības labā. Arī sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību pieaug.”

Pašlaik Latvijā tiek īstenots Sociālās uzņēmējdarbības attīstības grants. To īsteno valsts attīstības finanšu institūcija Altum. Sociālie uzņēmēji var saņemt finansējumu 90% apmērā. Regita Zeiļa atzīst, ka tas ir milzīgs atspēriens attīstībai, tomēr, visticamāk, jau 2021. gadā šī grantu programma noslēgsies.

Stāstot par savu darba ikdienu Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā, Regita uzsver: “Es daru visu – sākot no tā, ka īstenoju dažādas projektu aktivitātes, piesaistu jaunu finansējumu. Mūsu organizācija darbojas trīs galvenajos virzienos – interešu aizstāvība, biedru virziens un sabiedrības informēšana par sociālo uzņēmējdarbību. Mēs organizējam dažādas aktivitātes visos šajos virzienos. Līdz ar to arī es ikdienā koordinēju šīs aktivitātes, sazinos ar dalībniekiem, potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī komunicēju ar sabiedrību. Mūsu organizācijā ir 129 biedri, ir arī savs vēstnieku tīkls, kuri darbojas, lai iedzīvinātu sociālo uzņēmējdarbību reģionos.”

Savukārt, jautāta par to, vai izdodas īstenot savu sākotnējo mērķi mainīt pasauli, Regita Zeiļa atzīst: “Es jūtu, ka ar savu darbu varu palīdzēt daudziem, kuri vēl ir attīstības stadijā – ceļa sākumā. Darba augļi tam, ko es darīju 2017. gadā, bieži vien redzami tikai tagad. Es redzu ka manas konsultācijas sniedz sociālu ietekmi, un es ticu, ka tas maina pasauli. Pateicoties savam darbam, es esmu satikusi vispatiesākos, visjaukākos cilvēkus, kuri ar savu nesavtīgo darbu dara trīsreiz vairāk nekā no viņiem prasa. Tieši tā ir mana motivācija strādāt un attīstīt sociālo uzņēmējdarbību.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu."Regita Zeiļa: es gribēju mainīt pasauli" atbild “Latgales Laiks”

#SIF_MAF2020

Komentāri

01.12.2020 22:44
MatthewDEX
дан дан дан песня

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.