Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 15. aprīlis
Ceturtdiena
Aelita, Gastons
+4.6 °C
apmācies

Oļegs Mihailovs: „Mums ir jāizdara viss, lai „Lokomotīve” atgrieztos pirmajā līgā!”

Pagājusī sezona spīdvejistam Oļegam Mihailovam bija visveiksmīgākā. Viņš izcīnīja sudraba medaļu Latvijas čempionātā pieaugušajiem un kļuva par Latvijas čempionu junioru konkurencē, pārī ar Andžeju Ļebedevu izcīnīja sudraba godalgu Eiropas čempionātā pāriem. Taču augstākais sasniegums ir bronzas medaļa pasaules U21 čempionātā. Jāatzīmē, ka šādu panākumu guvuši divi Latvijas spīdvejisti – Maksims Bogdanovs, kurš bronzu pasaules čempionātā junioriem izcīnīja gandrīz pirms vienpadsmit gadiem, un pērn – Oļegs Mihailovs.

Pasaules čempionātā junioriem Oļegs apsteidza meistarīgus sportistus – Madu Hansenu (Dānija), Jakubu Mitškovjaku (Polija) un daudzu citus.

Spīdveja kluba „Lokomotīve” prezidents Valērijs Šidlovskis atzīmēja, ka Andžejs Ļebedevs un Oļegs Mihailovs ir talantīgākie Latvijas spīdvejisti. Taču galvenais ir tas, ka Oļegs nepaļaujas uz savu talantu, bet pastāvīgi un neatlaidīgi strādā, pilnveidojot meistarību. Tāpēc komandas vadība cer, ka tieši Oļegs Mihailovs jaunajā sezonā, kuru „Lokomotīve”, diemžēl, aizvadīs Polijas otrajā līgā, kļūs par īstu komandas līderi.

Par to, kā viņš pats vērtē aizvadīto sezonu, kā arī saviem tuvākajiem un tālākajiem plāniem Oļegs Mihailovs pastāstīja avīzes „Latgales Laiks” lasītājiem.

Sportists atzīmēja, ka pagājušajā sezonā ne vienmēr viss izdevās kā gribētos. Piemēram, Latvijas čempionātā bija vēlēšanās izcīnīt zelta godalgu kopvērtējumā, taču atkārtotajā braucienā ar Andreju Kudrjašovu viņam tika malējais celiņš, un šo situāciju izmantoja Krievijas sportists, kurš kļuva par Latvijas čempionu pieaugušo konkurencē. Neveiksmes bija arī citās sacīkstēs. Taču, neskatoties uz to, Oļegs ievērojami papildināja savu medaļu klāstu, un par to viņam ir liels gandarījums.

„Spīdvejā ļoti daudz kas ir atkarīgs no finansējuma. No naudas līdzekļiem ir atkarīgs tas, cik kvalitatīva tehnika tiks iegādāta. Šajā ziņā man bija diezgan nopietnas problēmas, taču tās izdevās atrisināt, viss iegāja savās sliedēs un rezultāti uzlabojās. Lai gan pandēmijas dēļ tika atceltas vairākas sacensības, pagājusī sezona bija diezgan saspringta, tāpēc laika atslābināties nebija nemaz. Neskatoties uz visām problēmām, sacensības sekoja cita citai. Man bija izvirzīti noteikti mērķi, es tos sasniedzu un priecājos par to.

-- Taču „Lokomotīve” izkrita no Polijas pirmās līgas un jaunajā sezonā startēs otrajā līgā. Šķiet, ka pret junioriem nav pretenziju. Kāpēc, jūsuprāt, komanda demonstrēja tik vāju sniegumu? Kā vērtējat savus startus komandas sastāvā?

-- Tas ir sarežģīts jautājums, kurš man ir uzdots jau vairākkārt. Manuprāt, „Lokomotīve” šajā situācijā nonāca vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt – nepietiekamais komandas finansējums. Uzskatu, ka kluba vadības lēmumi ne vienmēr bija pareizi. Un, protams, sava daļa vainas jāuzņemas arī sportistiem, turklāt komandā nebija izteikta līdera. Jāpiebilst, ka pagājušajā sezonā mūsu treks nebija pienācīgi sagatavots, jo katrās sacensībās tas bija citāds. Tādējādi nebija iespējams kvalitatīvi sagatavoties katrām sacensībām, un tas ietekmēja gan sportistu, gan komandas kopējos rezultātus. Es jau minēju, ka sezonas sākumā bija problēmas ar tehniku, neiztika arī bez citām ķibelēm. Tas viss negatīvi ietekmēja komandas sniegumu.

-- Varbūt komandai, īpaši junioriem, nonākšana otrajā līgā nāks par labu?

-- Iespējams, tas tiešām nāks par labu gan komandai, gan klubam, gan pilsētai. Galvenais ir „restartēt” komandu, spīdvejistus, lai turpmākajās sezonās „Lokomotīve” varētu atgriezties pirmajā līgā. Ceru, ka šis solis atpakaļ palīdzēs spert divus soļus uz priekšu. Savukārt junioriem tā būs laba iespēja „ieskrieties”. Mēdz taču teikt – nav sliktuma bez labuma.

-- Jūs jau vairs neesat juniora vecumā, un kluba vadība ļoti cer, ka kļūsiet par komandas līderi. Vai esat tam gatavs?

-- Gatavoju sevi šai lomai morāli, daudz strādāju un jaunajai sezonai gatavojos ar pilnu atdevi. Taču, kā būs, rādīs šīgada sezona. Es ļoti ceru, ka man izdosies kļūt par komandas līderi, vest to uz priekšu. Tāpēc ļoti ceru arī uz to, ka komandas biedri man palīdzēs.

-- Kādi ir jūsu personīgie mērķi?

-- Man ļoti patīk individuālās sacīkstes. Tajās es pārstāvu pats sevi, neesmu atbildīgs partneru priekšā. Pirmkārt, centīšos iespējami labi startēt Eiropas individuālajā čempionātā, šogad – jau pieaugušo konkurencē. Vēlos pacīnīties par vietu „Grand Prix” sērijā. Noteikti braukšu uz atlases sacensībām, un tur jau viss būs atkarīgs tikai manis paša. Taču arī komandā centīšos sasniegt maksimāli labus rezultātus.

-- Un kādi ir tālākās nākotnes mērķi”. Vai paliksiet „Lokomotīves” sastāvā, ja komanda atgriezīsies pirmajā līgā?

-- Vēlos, kā lai to pasaka, normalizēt savu karjeru. Šis sporta veids ir mana dzīve, un sevi es redzu tikai spīdvejā. Protams, vēlos startēt pasaules labākajā līgā – Polijas ekstralīgā. Un, bez šaubām, startēt tur augstākajā līmenī, priecēt ar savu sniegumu līdzjutējus, dzimto pilsētu. Runājot par „Lokomotīvi”, negribu apsteigt notikumus. Paskatīsimies, kā veiksies šajā sezonā. Pagaidām manas domas saistās tikai ar 2021. gada sezonu. Es mīlu savu klubu, dzimto pilsētu. Kas būs pēc gada – to tikai Dievs vien zina.

-- Varbūt pastāstīsiet arī par citiem saviem plāniem?

-- Nekādu lielu plānu nav. Spīdvejs, mācības – tie arī ir visi plāni. Jādomā par sportisko karjeru un vienlaikus jāiegūst augstākā izglītība un jāsaņem diploms. Bet līdz tam jau atlicis pavisam nedaudz.

-- Ar „Covid-19” izplatību saistītā ārkārtējā situācija, acīmredzot, ieviesusi arī korekcijas treniņu procesā…

-- Es gan tā neteiktu. Trenējos ierastajā režīmā. Visa nedēļa saplānota pa stundām – fiziskā sagatavotība, motokross. Gatavojos sezonai pilnā sparā.

Oļegs Mihailovs sāka nodarboties ar spīdveju nedaudz vairāk kā pirms astoņiem gadiem -- toreiz viņam bija trīspadsmit gadi. Stadionā ieradās pats un nolēma izmēģināt savus spēkus šajā sarežģītajā un bieži vien ļoti bīstamajā tehniskajā sporta veidā. Oļegs atceras, ka viņam iedevuši „mazo” 125 kub. cm motociklu. Un viņam uzreiz sāka izdoties. Nākamajā treniņā viņš jau brauca ar „lielo zirgu” – 500 kub. cm. Un atkal veiksmīgi.

„Tādējādi var teikt, ka es uzreiz nonācu īstajā vietā. Turklāt man jau kopš bērnības patika viss, kam ir motors un kas brauc,” -- smejas Oļegs.

Protams, ka ne jau uzreiz viss izdevās, kā vajag. Bija gan kāpumi, gan kritumi. Taču galvenais ir tas, ka līdzās bija tuvi cilvēki, pirmām kārtām – vecāki, kuri Oļegu vienmēr atbalstīja, palīdzēja sasniegt rezultātu.

Oļegs stāsta, ka mamma vienmēr ir blakus, sacensībās – no pirmā līdz pēdējam braucienam. Bet tad, kad uz startu dodas dēls, braucienus neskatās, jo ļoti uztraucas.

Oļega tēvs strādā ārzemēs, arī viņš seko Oļega startiem, labi orientējas spīdvejā. Pastāvīga zvana dēlam, dod padomus, apspriež sacensības un ar spīdveju saistītus jautājumus.

„Protams, arī viņš ļoti pārdzīvo par mani, lai gan cenšas to neizrādīt. Lepojas, ka uzaudzinājis mani,” Oļegs atkal smaida, „tēvs uzskata, ka visi mani panākumi ir viņa nopelns. Jāteic, ka daudzējādā ziņā viņam ir taisnība.”

Savukārt „Latgales Laiks” vēl Oļegam panākumus, lai nekad nebūtu traumu un nopietnu kritienu un lai piepildās visi viņa sapņi.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.