Jautājums par to, vai Daugavpils Universitātei (DU) tiks saglabāts šis statuss, ir aktuāls kopš 2020. gada vasaras. Jau šķita, ka tas ir atrisinājies par labu Latgales galvenajai augstskolai, taču šī gada pavasarī atkal sākās runas par to, ka DU varētu tikt atņemts universitātes statuss. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere jautāja daugavpiliešiem, ko viņi par to domā, kā arī par universitātes nākotni un to, cik tā ir svarīga Daugavpilij un Latgalei.
Juris: „Atceros, ka tagadējās Daugavpils Universitātes ēku uzbūvēja 1956. gadā. Tolaik tajā gatavoja skolotājus visai Padomju Savienībai. Arī cilvēku tad bija vairāk nekā tagad. Savulaik Daugavpilī dzīvoja aptuveni 136 000 cilvēki – bija gan darbs, gan augsta dzimstība, tāpēc bija, kam mācīties. Pašlaik Daugavpilī ir aptuveni 90 000 iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa – pensionāri un maznodrošinātie. Pirmkārt, tagad nav, kam mācīties, jo ļoti daudzi jaunieši aizbraukuši uz ārzemēm, šeit viņu nemaz tik daudz vairs nav palicis, turklāt, lai sērfotu internetā, universitātes izglītība nav nepieciešama. Tagad pilsētnieki ir nabadzīgi, ne jau katrs var atļauties maksāt lielu naudu par izglītību. Otrkārt, kādreiz studēt augstākajās mācību iestādēs varēja bez maksas, treškārt, mūsdienās pat cilvēkiem ar izglītību ir grūti atrast darbu. Uz Daugavpili mācīties brauca no citiem novadiem un ciemiem, bet tagad daudz kur vairs nav skolu. Manuprāt, mūsdienās jaunieši brauc studēt prestižākās augstskolās, pēc kuru absolvēšanas ir vieglāk iekārtoties darbā. Robežas ir vaļā – sēdies un brauc, un nav jāraizējas par rītdienu, par to, ka pēc augstskolas beigšanas būs jāstājas darba biržā.”
Jānis: „Es uzskatu, ka Daugavpils Universitāti cenšas „nospiest”, lai jaunieši brauktu studēt uz Rīgu. Ja tā turpināsies, drīz vien Latgales reģionā nebūs ko darīt un šeit paliks tikai pensionāri. Darbavietu maz, rūpnīcu gandrīz nav – šeit nevajag tik daudz izglītotu cilvēku, jo viņiem nav kur strādāt. Manuprāt, visu izšķir politika, nevis mēs, nedomāju, ka mēs spējam kaut ko ietekmēt.”
Georgijs: „Šis lēmums tapa ne jau vienā dienā un tas nebūt neliecina par to, ka valdībai rūp mūsu reģions. Maz ticams, ka universitātes statusu izdosies saglabāt. Skumji, ka Daugavpilī notiek šādas lietas. Kādreiz visu būvēja, bet tagad viss brūk kopā, kļūst aizvien sliktāk un sliktāk. Bet ko mēs, vienkāršie ļaudis, varam izdarīt? Tas ir jālemj politiķiem un jārīkojas, lai pilsētu nepiemeklētu panīkums.”
Nikolajs: „Abi mani bērni pabeiguši Daugavpils Universitāti, kādreiz tā bija prestiža izglītības iestāde, kur varēja iegūt labu izglītību. Studētgribētāji kārtoja eksāmenus, centās, lai varētu iestāties, toreiz uz vienu vietu pretendēja 10—16 cilvēki. Žēl, ka tagad DU draud universitātes statusa zaudēšana, tas nav izdevīgi ne Daugavpilij, ne reģionam. Bez valsts atbalsta būs grūti kaut ko izlemt.”
Ļubova: „Es neatbalstu šādu lēmumu, parakstīšu arī aicinājumu saglabāt Daugavpils Universitāti. Ja DU atņems universitātes statusu, bērniem būs jābrauc studēt uz citām pilsētām. Un tas nozīmē, ka arī jaunieši no citām pilsētām nebrauks pie mums. Daugavpils pagaidām vēl ir otra lielākā Latvijas pilsēta, bet cik ilgi tas būs? Daudz kas tiek slēgts, darbavietu paliek aizvien mazāk un mazāk – kāpēc lai šeit paliktu – vai tāpēc, lai stātos uzskaitē darba biržā un saņemtu sociālo palīdzību? kaut kas ir jādara, tā nedrīkst būt. Ikviens students, kurš atbrauc studēt DU, ir izdevīgs pilsētai, tāpēc kā gan varēja balsot par to, lai augstskolai atņemtu universitātes statusu?”
