Līdz vasaras Olimpisko spēļu sākumam, kuras šogad norisināsies Tokijā (Japāna), atlikuši vien četri mēneši. Tiesa, šīs Olimpiskās spēles nebūs tik krāšņas, turklāt tribīnēs nebūs arī ārvalstu līdzjutēju, jo koronavīrusa pandēmija ieviesusi visai nopietnas korekcijas četrgades vasaras sporta galvenajā pasākumā, kurā piedalīties sapņo ikviens sportists. Tomēr, neskatoties uz „Covid-19”, atlēti turpina cīņu par tiesībām startēt Olimpiskajās spēlēs. Kādam tā vēl nav noslēgusies, bet Daugavpils cīkstone Anastasija Grigorjeva jau kļuvusi par olimpiskās ceļazīmes īpašnieci.
Četrkārtējā Eiropas čempione un divkārtējā pasaules čempionāta medaļniece brīvajā cīņā daugavpiliete Anastasija Grigorjeva Budapeštā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā uzvarēja izšķirošajā pusfināla duelī un nodrošināja iespēju startēt Tokijā.
Turnīra sākumā Anastasija pārliecinoši uzvarēja Itālijas sportisti, 2017. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļnieci. Arī ceturtdaļfinālā A. Grigorjevai pretī stājās Eiropas čempionāta bronzas godalgas ieguvēja Azerbaidžānas cīkstone. Smagā cīņā daugavpiliete bija pārāka par pretinieci.
Taču izšķirošā cīņa vēl bija priekšā – tajā Anastasijai bija jāsacenšas ar pasaules vicečempioni Turcijas cīksni Elifu Žali Ješilirmaku. Un, tā kā katrā svara kategorijā ceļazīmi uz Olimpiskajām spēlēm ieguva tikai finālisti, Anastasijai pusfinālā bija jāgūst uzvara.
Pusotru minūti līdz cīņas beigām A. Grigorjeva zaudēja pretiniecei ar rezultātu 0:3. Toties Anastasija revanšējās pēdējās pāris minūtēs, ar divām rezultatīvām darbībām panākot 4:3. Cīņas pēdējās sekundēs rezultāts gan kļuva neizšķirts, taču Ješilirmakai tas vairs neko nedeva. Saskaņā ar noteikumiem, ja rezultāts ir neizšķirts, uzvara tiek piešķirta tai sportistei, kura pēdējā aizvadījusi rezultatīvu uzbrukumu. Šoreiz tā bija Anastasija Grigorjeva.
Anastasijai šīs būs jau trešās Olimpiskās spēles, bet – ko viņa ir iemācījusies, startējot Londonas un Riodežaneiro spēlēs? Vai tomēr katrs šāda līmeņa turnīrs ir kā pirmais?
A.G. Labi, ka man ir divu Olimpisko spēļu pieredze, taču ceļš uz tām ir smags. Pirmo reizi es izcīnīju olimpisko ceļazīmi tikai pēdējā atlases turnīrā, otrreiz kvalificējos pasaules čempionātā, bet šoreiz – jau pirmajās kvalifikācijas sacensībās. Un, to visu analizējot, domāju, ka arī rezultāts šajās Olimpiskajās spēlēs būs cits. Jebkurā gadījumā, mēs darām visu iespējamo, lai tā būtu.
Jāteic, ka Olimpiskajās spēlēs var uzvarēt jebkurš sportists, un tajā slēpjas to maģija. Šajās sacensībās nav līderu – visi ir vienlīdzīgi. Visiem ir vienādi apstākļi, neskatoties uz to, ka tu esi pasaules līmeņa turnīru, tostarp arī Olimpisko spēļu čempionu un medaļnieku kompānijā.
-- Un tomēr, kura cīkstone ir jūsu galvenā konkurente?
-- Visas var uzvarēt un visām var zaudēt, tāpēc es nevaru izcelt kādu konkrētu sportisti. Visas Olimpisko spēļu dalībnieces ir potenciālas uzvarētājas, un visas ir pelnījušas par tādām kļūt. Droši vien pašlaik galvenā konkurente sev esmu es pati. Agrāk, dzirdot, ka tā saka citi sportisti, es tikai smaidīju, bet tagad saprotu, ka viņiem ir taisnība. Ja es spēšu sasniegt to maksimālo rezultātu, kādu demonstrēju treniņos, tad viss būs kārtībā. Manuprāt, pagaidām treniņos esmu daudz stiprāka nekā sacensībās. Ļoti gribas, lai sacensību dienā Olimpiskajās spēlēs es būtu vislabākajā fiziskajā formā un demonstrētu maksimāli labu sniegumu. Un tad pēc turnīra es varētu teikt, ka tas, lūk, ir mans maksimums.
-- Uzvarēt vienam pašam nav iespējams. Tas ir komandas darbs, kura paliek aiz kadra. Kam jūs tagad esat pateicīga par šo ceļu pretī Olimpisko spēļu virsotnēm?
-- Šādu cilvēku ir daudz un viņiem visiem saku lielu paldies. Profesionāli nodarbojos ar cīņu kopš 2006. gada, gandrīz piecpadsmit gadus. Man līdzās vienmēr ir bijuši lieliski treneri, tostarp mana pirmā trenera Ļubova Kopilova, kura strādā ar mani arī tagad. Trenējoties Sergeja Kursīša vadībā, tika sasniegti ļoti augsti rezultāti. Lielu darbu ieguldījis arī treneris Ahto Raska (Somija). Pašlaik trenējos pie Armanda Zvirbuļa. Un, protams, paldies sparinga partneriem, kuri man palīdz.
Piemēram, nesen mēs bijām Osetijā treniņnometnē. Tur, 140 vīru kompānijā, es biju vienīgā sieviete, turklāt kopā ar bērnu. Un tie nebija jaunieši, bet gan nobrieduši vīrieši, kuri trenējas un ir potenciāli olimpisko zelta godalgu kandidāti, turklāt jau ir kvalificējušies šim turnīram. Un kad šāda līmeņa sportisti sāk tev, meitenei (!) palīdzēt, tas ir zelta vērtē. Tas nozīmē, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Esmu pateicīga ikvienam, kas velta mums laiku, dalās savā pieredzē un atbalsta.
Šogad Tokijas vasaras Olimpiskās spēles sāksies 23. jūlijā. Savu pirmo cīņu olimpiskajā arēnā Anastasija aizvadīs augusta sākumā.
