Vidējais attālināto mācību ilgums sākumskolās Eiropas Savienībā ir pusotrs mēnesis, pamatskolās -- 2,2 mēneši, bet vidusskolās -- vidēji 3 mēneši. Savukārt Latvijā pamatskolās attālinātais mācību process 1.--4.klasēm ir 2,5 mēneši, 5.--6.klasēm -- 3,5 mēneši, bet 7.--12.klasēm -- 5,25 mēneši.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) „Latgales Laikam” skaidroja, ka attālinātās mācības nav pašmērķis. Tās tiek organizētas saskaņā ar valdības lēmumiem, kurus tā pieņem, balstoties uz epidemiologu sniegtajām rekomendācijām un izvērtējot reālo situāciju.
Attālinātās mācības negatīvi ietekmē skolēnu attīstību un mentālo veselību
Attālināto mācību izplatītākās “blaknes” ir negatīvā ietekme uz skolēnu kognitīvo jeb ar izziņu saistīto attīstību, kā arī negatīvā ietekme uz pusaudžu mentālo veselību.
Starptautisko pētījumu analīze liecina, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam pilnībā attālinātas mācības netiek uzskatītas par piemērotām ārpus krīzes konteksta, jo līdz 12 gadu vecumam bērnam īpaši nozīmīga ir sociālā mācīšanās, nepieciešamība pēc aprūpes, skolotāja starpniecības mācību procesā, ir iespējami riski kognitīvajai jeb ar izziņu saistītajai attīstībai. Tāpēc ir rūpīgi jādomā par attālināto mācību piemērotību konkrētiem skolēniem vai skolēnu grupām šajā vecumā.
Sākumskolā bērni mācās mācīties. Šajā posmā viņiem daudz vairāk nepieciešams cilvēciskais kontakts, atbalsts, bērniem ir ļoti grūti sevi motivēt, koncentrēties, līdz ar to attālināta mācīšanās šiem bērniem ir liels izaicinājums -- šajā vecumposmā prasmes līdzdalībai pašvadītā mācību procesā vēl nav izveidojušās. Arī digitālās prasmes lielākoties vēl nav pietiekamas, atzinuši speciālisti.
Tieši tāpēc Latvijā sākumskolas klasēm klātienes mācības tika saglabātas maksimāli ilgi, un arī atgriežoties pie klātienes mācībām saskaņā ar reģionu principu, sākotnēji drošajās pašvaldībās skolu klātienē varēja apmeklēt 1.--4. klašu skolēni, bet no 7. aprīļa 1.--6. klašu skolēni un 12. klašu skolēni eksāmenu priekšmetos līdz divām dienām nedēļā. Savukārt 7.--11. klasēm klātienes mācības drošajās pašvaldībās var organizēt rotācijas kārtībā.
Tāpat visā Latvijā šobrīd atļautas nodarbības ārpus telpām grupās līdz 10 bērniem, kā arī klātienes konsultācijas.
Aptaujas uzrāda akūtu individuālo konsultāciju trūkumu
IZM sadarbībā ar aptauju platformu “Edurio” ir veikusi pētījumu par vispārējās vidējās izglītības 12. klašu skolēnu un profesionālās vidējās izglītības 3. un 4. kursu audzēkņu gatavību noslēguma pārbaudes darbiem 2020./2021. mācību gadā. Aptauja ļauj analizēt arī jauniešu turpmākās izglītības izvēli, kā arī attālinātā mācību procesa ieguvumus un šķēršļus.
Tā kā aptaujas dati uzrāda akūtu individuālo konsultāciju trūkumu un nepieciešamību atgriezties klātienes mācībās, ministrija panāca, ka valdība apstiprina 12. klašu mācību uzsākšanu klātienē jau pirmajā solī, nevis trešajā, kā bija plānots sākotnēji.
Vienlaikus „Edurio” aptaujā jaunieši atzinuši, ka attālinātais mācību process ir ļāvis apgūt jaunas prasmes: 41% aptaujas dalībnieku norāda, ka uzlabojuši savas prasmes patstāvīgi mācīties, 41% ir iemācījies plānot savu laiku un 37% novērtē skolotāju darbu, uzsverot, ka klātienes mācības un praktiskās nodarbības ir svarīgas. Individuālajos komentāros var just jauniešu kopējo nogurumu, bažas par gatavību eksāmeniem, atsevišķu sociālo faktoru saasināšanos ģimenē.
Latvijas skolēni vecumposmā no 7. klases līdz 12. klasei attālināti ir mācījušies visilgāk Eiropā, tāpēc šobrīd tiek meklēti risinājumi psihoemocionālās situācijas stabilizēšanai vasarā, kā arī domāts par skolotāju un skolēnu atbalstu.
Lai palīdzētu skolēniem atgūt psihoemocionālo līdzsvaru, iedrošinātu un palīdzētu sagatavoties eksāmeniem, no 7. aprīļa visā Latvijā divas dienas nedēļā var notikt mācības klātienē centralizēto eksāmenu mācību priekšmetos 12. klasei. Tāpat gan 12. klašu skolēniem, gan profesionālo skolu audzēkņiem, kuri šogad kārto noslēguma pārbaudes darbus, ir iespēja klātienē apmeklēt individuālās konsultācijas.
Ir mainīta arī eksāmenu norise -- samazināts obligāto eksāmenu skaits un to ilgums. Šobrīd IZM kopā ar Veselības ministriju gatavo ieteikumus drošai eksāmenu norisei.
Valsts izglītības satura centrs aicina uz tiešsaistes semināriem, kuros vairāk stāsta gan par noslēguma pārbaudījumu programmām, pieejamajiem atbalsta materiāliem un drošu eksāmenu norisi, gan arī iepazīstina skolēnus ar dažādiem praktiskiem ieteikumiem, lai tieši eksāmenu darbu pildīšanas laikā mazinātu spriedzi un varētu pievērsties pilnvērtīgai uzdevumu izpildei.
Ieteicamais laiks tehnoloģiju izmantošanā skolas vecuma bērniem ir divas stundas diennaktī
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD ziņojumā "Tehnoloģiju lietošanas ietekme uz bērniem: literatūras izpēte par smadzeņu darbību, kognitīvajām jeb izziņas spējām un labizjūtu" ir teikts, ka ieteicamais laiks tehnoloģiju izmantošanā skolas vecuma bērniem ir divas stundas diennaktī.
Starptautisko pētījumu analīze liecina, ka izglītojamajiem līdz 12 gadu vecumam pilnībā attālinātas mācības netiek uzskatītas par piemērotām ārpus krīzes konteksta. Tāpēc ir rūpīgi jādomā par attālināto mācību piemērotību konkrētiem izglītojamiem vai izglītojamo grupām šajā vecumā. Savukārt, kombinētu mācību pakāpeniska īstenošana noteiktā apjomā izglītojamiem līdz 12 gadu vecumam veicina pašvadītu mācīšanās prasmju un digitālo prasmju attīstību, kā arī nodrošina mācību procesa personalizāciju.
Uz šo brīdi 19 ES valstīs sākumskolas atvērtas klātienes mācībām, 18 valstīs -- pamatskolas, 12 valstīs -- vidusskolas.
