Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 18. jūnijs
Piektdiena
Alberts, Madis
+17.2 °C
skaidrs laiks

Dagnis Vasiļevskis: „Maluzvejniecība ir risks zivju daudzveidības saglabāšanai iekšējos ūdeņos”

Maluzvejniecību var iedalīt divos virzienos, atkarībā no sezonas. Viens no tiem ir zvejošana ar zvejas rīkiem, piemēram, murdu (aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto kādā no ūdenstilpēm) vai tīklu bez zvejas atļaujas jeb licences. Par maluzvejnieku ir uzskatāms arī cilvēks ar minēto atļauju, taču kurš pārkāpj MK noteikumus un konkrētus termiņus, kad un ar ko drīkst zvejot. “Arī legālais zvejnieks nejauši vai jauši var kļūt par maluzvejnieku,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis. Ministru kabineta noteikumi Nr. 295 paredz rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, kas tieši attiecas uz Latgales ūdeņiem. Piejūras reģionos noteikumi ir citādāki.

Kad drīkst un nedrīkst zvejot.

Aprīlis un maijs ir zivju nārsta laiks, kad ir liegta zvejniecība, taču maluzvejnieki jau sāk uzdarboties. “Diemžēl jā, pārkāpumi ir fiksēti abās iepriekš minētajās kategorijās,” atklāj D. Vasiļevskis. Pārkāpumi fiksēti gan maluzvejniekiem, kuriem nav atļaujas, gan tiem, kuri tīši vai netīši zvejo pēc noteiktajiem termiņiem. Zvejniecība ar tīkliem ir atļauta no 16. jūnija līdz 1. martam, taču ar zivju murdiem ir atļauts zvejot no 1. jūnija līdz 16. aprīlim. Atsevišķām ūdenstilpēm ir citādāki termiņi, kad drīkst zvejot. Piemēram, Lubāna ezerā atļauta zvejošana ar murdiem tikai līdz 15. martam, nevis 16. aprīlim.

Reti izdodas fiksēt likumpārkāpēju ar visu lomu

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis atzīst, ka reti izdodas noķert maluzvejniekus ar visu lomu un ierosināt attiecīgo administratīvo vai krimināllietu par likumpārkāpumu, taču 6. aprīlī Latgales apgabaltiesa atzina par spēkā esošu pārvaldes uzlikto sodu par zemūdens maluzvejniecību Rāznā 2020. gada augustā. Tas bija tikai otrais gadījums, kad bija izdevies aizturēt zemūdens mednieku ar visu lomu.

Likumpārkāpēju fiksēšanas apjoms.

Likumpārkāpēju fiksēšanas apjoms lielākoties ir atkarīgs tieši no instruktoru, kuri veic šo ūdenstilpju apsekošanu, pacietības. “It sevišķi pavasarī, kad pārkāpumu skaits ir lielāks, noķert pārkāpējus ir grūtāk, jo viņi apzinās, ka par nelikumīgu zvejniecību par konkrētu zivju sugu tiek rēķināts pieckāršs, nevis trīskāršs sods, kā tas būtu periodā, kad drīkst zvejot,” uzsver D. Vasiļevskis. Nārsta laiks ir laiks, kad ir visvieglāk noķert zivis, taču tas esot arī lielākais zaudējums zivju daudzveidībai ūdenstilpnēs. DAP pārstāvis atzīst, ka, lai noķertu maluzvejnieku, ilgākais laiks, ko viņš pavadījis slēpnī, ir divas dienas ar pārtraukumiem. Instruktoriem nākas celties vēlās nakts stundās, pirms makšķerēšanas vietā ir ieradušies likumpārkāpēji.

DAP pateicas sabiedrībai, īpaši makšķerniekiem, kuri ir ieinteresēti novērst pārkāpumus un ziņo par iespējamām nelikumībām. Ja nebūtu sabiedrības iesaistes, nebūtu tik liels arī fiksēto likumpārkāpumu skaits.

Dagnis Vasiļevskis atzīst, ka, lai noķertu maluzvejnieku, ilgākais laiks, ko viņš pavadījis slēpnī, ir divas dienas ar pārtraukumiem.

Iespējamie riski, pieaugot maluzvejniecības gadījumu skaitam

Lielākais risks ir zivju sugu daudzveidības samazināšanās. Pavasarī, kad zivis ir visvieglāk noķert un makšķerēšana ir liegta, zivis ir pilnas ar ikriem. “Noķerot vienu zivi, mēs iznīcinām tūkstošiem mazo zivtiņu,” atzīst Dagnis Vasiļevskis. Ja likums neierobežotu zvejniecību pavasarī, zivju resursi Latvijas ūdeņos ātri izsīktu. Latgales reģionā vērtīgākās zivis ir līdakas un zuši, tad seko plauži, līņi un raudas, kuras ķer retāk un arī tirgū to vērtība ir zemāka.

Kur koncentrējas likumpārkāpēji

Likumpārkāpēji no savām kļūdām nemācās. Mācība par likumpārkāpumu ir ļoti īsa un ātri tiek aizmirsta. “Tā ir daudzu gadu pieredze un regulāri braucieni, lai veiktu pārbaudes vietās, kur koncentrējas pārkāpēji. Ir vietas, uz kurieni jābrauc vasarā un kurp jābrauc rudenī, arī pavasarī. Kur ir liela zivju koncentrācija, tur būs arī pārkāpēji,” stāsta inspektors. Pavasarī zivis pulcējas tur, kur ir sekls un silts ūdens.

 

Likumpārkāpēji no savām kļūdām nemācās. Mācība par likumpārkāpumu ir ļoti īsa un ātri tiek aizmirsta.


Iedzīvotāju iesaiste, lai novērstu maluzvejniecību.

Pirmkārt, iedzīvotāji, kuri ir ieinteresēti palīdzēt šāda veida likumpārkāpumu atklāšanā, nedrīkst aiztikt pārkāpuma rīkus un resursus. “Tieši šajā brīdī slēpnī var sēdēt inspektors un gaidīt likumpārkāpēju,” piebilst DAP pārstāvis, ”labu gribot, pārpratuma dēļ cilvēks var kļūt par neapzinātu maluzvejnieku. Pierādīt pretējo ir grūti, īpaši zvejas lieguma laikā.” Otrkārt, par novēroto vai iespējamo pārkāpumu jāinformē Valsts vides dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde. Informācijai par fiksēto pārkāpuma teritoriju jābūt pēc iespējas precīzākai, lai attiecīgajām iestādēm būtu iespēja atrast likumpārkāpumu. Piemēram, nevis “pārkāpums fiksēts Daugavas vai Lubāna ezera teritorijā”, bet ir jākonkretizē apdzīvotās vietas nosaukums, kas atvieglos profesionāļu darbu.

Raksts īstenots projekta “Latgales pašvaldību sadarbība publisko ūdeņu jomā” ietvaros

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.