Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) informēja, ka kūlas dedzināšana turpināsies vēl aptuveni pusotru nedēļu – līdz sazaļos zāle. Šī tīšā pērnās zāles dedzināšana, ko veic neapzinīgi cilvēki, ik gadu rada simtiem tūkstošu eiro zaudējumus, taču, tā kā vainīgos ir grūti noķert, to, kā vienmēr, nav. Situāciju var mainīt droni, kurus ugunsdzēsēji saņēma pagājušā gada beigās un jau pielieto darbā.
Deg gan zāle, gan ēkas
VUGD Latgales brigādes komandiera vietnieks majors Valdis Straume pavēstīja, ka kūlas dedzināšanas kulminācija jau ir pagājusi, taču nebūt nav beigusies.
Pirmais pērnās zāles dedzināšanas gadījums Latvijā fiksēts 27. februārī Ainažos (Vidzeme), bet 2. martā – Daugavpils novada Demenes pagasta Dervanišķos. Statistika liecina, ka visvairāk kūlas ugunsgrēku tiek fiksēts brīvdienās un siltās saulainās dienās.
Šajā laikā ugunsdzēsējiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē sākās viskarstākais un atbildīgākais laiks. Latgales reģionā ir 19 ugunsdzēsības posteņi un daļas. No posteņiem dzēst degošo kūlu parasti devās viena autocisterna ar 2—3 ugunsdzēsējiem, no daļām – divi speciālie auto un pieci un vairāk ugunsdzēsēji (atkarīgā no tā, cik sarežģīta bija situācija).
„Par laimi, reģionā ir mežniecības ar savu ugunsdzēsības dienestu. Mēs ar tām veiksmīgi sadarbojamies mūsu kopīgā uzdevumu risināšanā. Mežniecībām ir moderna ugunsdzēsības tehnika un laba materiāli tehniskā bāze,” paskaidroja Valdis Straume.
No šī gada 1. janvāra Latvijā reģistrēti 1008 kūlas ugunsgrēki, Latgalē – 270. (Pērn – attiecīgi 1379 un 384.) „Visdegošākais” bija 2019. gads, kad reģistrēts rekordliels ugunsgrēku skaits: Latvijā – 2769, mūsu reģionā – 860.
2021. gadā kūlas ugunsgrēkā jau cietis viens cilvēks, arī pagājušajā gadā viens Latvijas iedzīvotājs guva traumas, dzēšot liesmojošo zāli.
Savukārt Daugavpilī visplašākais kūlas ugunsgrēks fiksēts 20. aprīlī Blaumaņa ielā -- liesmas toreiz plosījās gandrīz pussimts hektāru platībā. Ugunsdzēsējiem tā bija smaga cīņa ar uguni, taču viņi veiksmīgi tika galā.
No augšas redzams viss
Ir ļoti svarīgi, lai ugunsdzēsības dienesta rīcībā būtu līdzekļi efektīvākai degošas zāles dzēšanai un, jo īpaši, tamlīdzīgu gadījumu novēršanai un vainīgo noskaidrošanai. Majors Valdis Straume pastāstīja, ka ugunsdzēsēji saņēmuši deviņus dronus ar plašām tehniskām iespējām: „Droni jau ir dokumentāli noformēti, tie, kuri šo tehniku vadīs, saņēmuši apliecības, un mēs šos dronus jau izmantojam. Tā ir unikāla tehnika, kurus var izmantot ne tikai ugunsgrēku dzēšanā, bet arī meklēšanas un glābšanas darbos.”
Ar dronu palīdzību ugunsdzēsējiem, dzēšot zāli, jo īpaši tad, ja liesmas aptvērušas lielu platību, ir iespēja koordinēt savu darbību – uz kurieni steidzami jānovirza spēki, lai ātrāk lokalizētu ugunsgrēku.
Ugunsdzēsēji saņēmuši arī ugunsdzēsības līdzekļus -- sistēmas, kuras tiek pārnēsātas mugursomās. Ar gaisa un pilienu maisījuma palīdzību iespējams lokalizēt liesmas 10 metru attālumā. Šīs ierīces ir īpaši ērtas vietās, kur nevar iebraukt ugunsdzēsības automašīnas.
Taču V. Straume uzsvēra, ka ne tehniskie līdzekļi, ne cilvēkresursi – ugunsdzēsēji, nespēs palīdzēt, ja zemes gabalu, ēku un citu objektu īpašnieki neievēros ugunsdrošības noteikumus. Ap minētajiem objektiem jāierīko 10 metrus plata josla, kurā nav degošu materiālu un kūlas. Ja šīs prasības netiks ievērotas, fiziskai personai var tikt uzlikts sods no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskais personai – no 280 līdz 1400 eiro.
Savukārt, ja tiek aizturēts kūlas dedzinātājs, tad saskaņā ar „Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma” 55. pantu, viņam var tikt uzlikt sods no 280 līdz 700 eiro. Ja aizdegšanās notikusi objekta īpašnieka vainas dēļ, viņam draud sods no 140 līdz 430 eiro, bet juridiskai personai – no 430 līdz 1400 eiro.
Iespējams, pērnā zāle, kuru aizvien vairāk pārklāj kupls zaļums, šur tur, ļaundaru aizdedzināta, vēl liesmotu, taču ugunsdzēsējiem palīgā nācis mitrais un aukstais laiks. Tāpēc gandrīz droši var secināt, ka šogad pavasara ugunsnedrošais periods, par laimi, ir beidzies.
